3.3 °C
Tieši pirms 80 gadiem – 1945. gada 2. martā Stompaku purva nometnē norisinājās lielākā un ilgākā pēckara latviešu nacionālo partizānu kauja pret padomju okupācijas karaspēku Latvijā. Tā bija cīņa par brīvu un neatkarīgu valsti, kas pēc 80 gadiem turpinās Ukrainā, cīnoties pret to pašu agresoru un aizstāvot tās pašas vērtības.
Kopš 2022. gada 2. marts ir iekļauts Latvijas atzīmējamo notikumu kalendārā kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena.
"Stompaku kauja ir simbols nacionālajai bruņotajai pretestībai pret okupāciju, kas ilga vēl 10 gadu pēc pašas kaujas. Stompaku partizāni ir vislielākais grupējums, kas jebkad ir bijis Latvijas nacionālās bruņotās pretestības vēsturē," tā, pirmo reizi atzīmējot šo dienu, dabas liegumā "Stompaku purvi" sacīja bijušais Valsts prezidents Egils Levits.
Arī šogad, godinot šīs dienas nozīmi valsts vēsturē, 2. martā Balvu novadā notika piemiņas pasākumi.
1945. gada janvārī Stompaku purvos, starp Balviem un Viļaku, uz vairākām purva saliņām izveidojās Baltijas reģionā lielākā partizānu nometne – "Saliņu mītnes", tautā sauktas arī par "Jauno Berlīni". Uz vairākiem mēnešiem tā kļuva par mājvietu vairāk nekā 300 nacionālajiem partizāniem, tostarp 30 sievietēm, kuri ticēja brīvai un neatkarīgai Latvijai un bija gatavi par to cīnīties. Nometne bija sadalīta divās daļās: Dienvidu sektorā mitinājās partizāni no Viļakas pagasta, bet Ziemeļu sektorā – no Šķilbēnu, Baltinavas un Tilžas pagastiem. Tajā atradās 24 bunkuri un vairākas virszemes būves – divi staļļi 30 zirgiem, pārtikas noliktava, maizes ceptuve un pat baznīca, kur katru rītu notika dievkalpojumi. Nometnē darbojās arī īpaša partizānu tiesa, kas sodīja gūstā saņemtos padomju aktīvistus. Neskatoties uz skarbajiem dzīves apstākļiem, nometnē tika cepta maize, cilvēki laulājās un dzima bērni, līdz 1945. gada 2. marta rītā Stompaku purvu sasniedza padomju okupācijas karaspēks.
Vēsturnieks Zigmārs Turčinskis, kurš aktīvi pētījis nacionālo partizānu kustību Latgalē, norāda, ka kauja Stompaku purvos sākās 2. marta rītā plkst. 7.30, kad NKVD (PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta) karaspēka 143. strēlnieku pulks ar 483 vīriem uzbruka partizānu ceļa ārējam postenim. Uzbrucējiem izdevās ieņemt četrus bunkurus, pārņemot savā kontrolē visu Priekšsalas centrālo daļu. Abu pušu pozīcijas atradās vien 70-80 metru attālumā, un apšaudes notika ar īsiem pārtraukumiem visas dienas garumā. Līdz vakaram kauja ieilga pozicionālā cīņā – ne viena, ne otra puse nespēja gūt izšķirošu pārsvaru. Ap plkst. 19.30 kaujas trokšņi pieklusa, čekisti gaidīja papildspēkus no Rēzeknes, tostarp trīs 45 mm lielgabalus un mobilizētos vietējos, savukārt partizāni gatavojās izlauzties no aplenkuma. Naktī no 2. uz 3. martu spēcīgā putenī viņiem tas izdevās – sadaloties mazās grupās, nacionālie partizāni izlauzās un izklīda Liepnas un Grīvas mežos, lai turpinātu cīnīties mazākās vienībās. Tomēr padomju okupācijas karaspēks parādā nepalika – kritušo partizānu līķi tika novietoti publiskai apskatei Viļakas centrālajā laukumā, demonstrējot savu spēku un cenšoties iebiedēt vietējos iedzīvotājus.
Kaujā dzīvību zaudēja 28 nacionālie partizāni, daļa no viņiem vēlāk mira no ievainojumiem, savukārt pretinieka pusē krita 46 kaujinieki. Par piemiņu Stompaku kaujā kritušajiem 2011. gada 11. augustā Balvu-Viļakas šosejas malā tika atklāts piemineklis ar visu kritušo vārdiem un rindām: "Mums bija jāmirst, lai dzīvotu simti. Nebija lemts toreiz Latvijai zelt. Un pēc kariem, kas palikāt dzīvi, būs no jauna jums Latviju celt!". Tikmēr Viļakā, Eržepoles kapos, svinīgi tika apglabāti 18 kaujā kritušie NKVD karaspēka karavīri.
Šobrīd uz Nacionālo partizānu mītnēm dabas liegumā "Stompaku purvi" ved marķēta taka, un ir atjaunoti trīs bunkuri – baznīcas bunkurs, kas atjaunots pēc Domicellas Pundures atmiņām (pēdējā dzīvā Stompaku kaujas lieciniece, kura 2022. gada 3. aprīlī aizgāja mūžībā), kā arī nometnes štāba un štāba apsardzes bunkuri. Pamatojoties uz vēsturnieku un laikabiedru atmiņām, bunkuru bedres izraktas tieši tur, kur tās atradās 40. gadu vidū, veikti arī arheoloģiskie izrakumi un pētījumi. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtie priekšmeti šobrīd ir apskatāmi Viļakas muzejā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
