Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīte Maskavā liecina, ka Pekina negrasās pievienoties rietumvalstu centieniem izolēt Vladimira Putina režīmu. Taču lielās pandas draudzība ar krievu lāci ir mānīga, jo Ķīnai patiesībā rūp tikai un vienīgi savas intereses. No starptautiskās reputācijas viedokļa Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina brauciens uz Maskavu un tikšanās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu iekrita ļoti neveiksmīgā brīdī, jo Starptautiskā krimināltiesa pirms pāris dienām bija izdevusi Putina aresta orderi.
Krievijas prezidents tiek apsūdzēts par kara noziegumiem, ko viņa režīms pastrādājis Ukrainā; aresta orderī minēta viņa atbildība par Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanu uz Krieviju.
Vairums pasaules valstu līderu negribētu sēsties pie viena galda ar kara noziegumos apsūdzētu personu, bet komunistiskās Ķīnas vadonis neuzskata, ka Putina režīma iebrukums Ukrainā būtu pietiekams iemesls, lai sarautu Pekinas un Maskavas ciešās saites. Ķīnas ieskatā Krievija ir drīzāk nevis konkurente, bet gan sabiedrotā cīņā pret Rietumu noteikto starptautisko kārtību, kas Pekinai nešķiet pielāgota tās interesēm.
Palīdzība draugam
Sji Dzjiņpins nesen tika apstiprināts uz trešo termiņu Ķīnas prezidenta amatā, un zīmīgi, ka viņa pirmā ārvalstu vizīte ir tieši uz Maskavu. Ķīnas līderis jau desmitiem reižu ir ticies ar Putinu un reiz pat nosauca Kremļa saimnieku par savu "labāko draugu". Sji braucienu uz Maskavu var vērtēt arī kā palīdzību grūtībās nonākušam draugam, jo Putina iecerētais zibenskarš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā gadu un nekas neliecina, ka Krievija būtu pietuvojusies savam mērķim panākt likumīgi ievēlētās Ukrainas valdības gāšanu.
Pagājušā gada februārī, neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, Putins devās vizītē uz Ķīnu, kur apmeklēja Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju. Toreiz izskanēja versija, ka Putins apzināti atlicis iebrukumu Ukrainā pēc Pekinas spēļu beigām, jo baidījies ar savu karu sabojāt Ķīnas rīkoto ballīti. Vienreiz viņš jau to bija izdarījis, kad 2008. gadā Pekinas vasaras olimpisko spēļu laikā Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā.
Ķīna ir atturējusies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā un centusies uzsvērt savu neitralitāti. Šajā kontekstā Sji vizīti Maskavā var vērtēt arī kā atbalsta izrādīšanu Putinam. Taču atšķirībā no Rietumiem, kas atklāti nostājušies ukraiņu pusē un apgādā Ukrainu ar ieročiem, lai palīdzētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju, Ķīna līdz šim atturējusies sūtīt ieročus uz Krieviju.
"Domāju, ka šī vizīte ir vēstījums visai pasaulei, ne tikai Rietumiem, bet vēl jo vairāk spēkiem ārpus Rietumiem, ka Krievija nav izolēta, ka Ķīna ir gatava ar viņiem runāt," Ķīnas līdera vizīti Maskavā vērtē Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Krievijas neatkarīgais žurnālists Dmitrijs Muratovs spriež, ka Putins ir zaudējis visas cerības par sadarbību ar Rietumiem, tādēļ viņš mēģina veidot jaunu aliansi, kas būtu vērsta pret Rietumiem. "Putins meklē sabiedrotos un cenšas izveidot aliansi ar Ķīnu, Indiju, daļēji arī Latīņameriku un Āfriku," secina Muratovs.
Krievija kā mazais brālis
Taču spēku samērs pasaulē kopš aukstā kara laikmeta, kad starptautiskās politikas centrā bija ASV un PSRS vadītie bloki, ir krietni mainījies. Tagad tieši Ķīna ir kļuvusi par galveno spēku, kas izaicina Rietumu izveidoto pasaules kārtību. Krievija gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc ekonomikas jaudas ievērojami atpaliek no Ķīnas, tādēļ Maskava uz Pekinas fona vairāk atgādina mazo brāli, kura ambīcijas ir daudz lielākas par iespējām.