18 °C
Pirmdien uzzinājām, ka aizsaulē aizsaukts Juris Kulakovs, latviešu komponists, taustiņinstrumentālists, grupas "Pērkons" dibinātājs. Mūžībā aizgājis vai vesels laikmets, jo Jura Kulakova komponētā mūzika ietekmēja vairākas paaudzes, kurām viņa radītais deva spēju pasauli redzēt savādāk.
Jau mācību laikā 1978. gadā Kulakovs pievienojās grupai "Menuets", spēlējot taustiņinstrumentus līdz pat grupas darbības pārtraukšanai 1983. gadā. Pats pirmais grupas "Pērkona" koncerts notika 1981. gada sākumā, un jau no pirmās dienas grupas repertuāru veidoja Kulakova skaņdarbi. Daiga Mazvērsīte "Nacionālajā enciklopēdijā" raksta, ka "ar savu drosmīgo ārtroka stila daiļradi, muzikālo grotesku un teatrālo ironiju J. Kulakovs guva lielu atbalsi jaunatnes auditorijā, radošajā inteliģencē, "Pērkona" koncerti allaž bija kupli apmeklēti. Viņa grupa uz kolēģu fona izcēlās ar padomju okupācijas laikam neierasti skaļu mūziku, drosmīgiem tērpiem un skatuves kustībām, atraktīvu muzikālo priekšnesumu, bija viena no pirmajām grupām Latvijā, kas sāka lietot pirotehniku. Jaunieši "Pērkona" koncertos jutās brīvi, cēlās kājās un atklāti pauda savas emocijas; šā iemesla dēļ grupas uzstāšanos laikā dežurēja miliči." Okupācijas laikos "Pērkons" divreiz piedzīvoja uzstāšanās aizliegumu pēc LPSR kultūras ministra pavēles.
Komponists spēlējis sintezatoru un elektriskās ērģeles simfoniskās mūzikas koncertos, sadarbojies ar daudziem ievērojamiem diriģentiem, radījis Latvijas kultūrai tik ļoti būtiskas dziesmas, izcilas kordziesmas, kantātes, oratorijas …. Tā tas paliks vēsturē vienmēr – Kulakovs – pārsteidzošais, drosmīgais un savādākais.
Juris Kulakovs rakstījis mūziku filmām un iestudējumiem, mūziklus un rokoperu, mūzika izrādēm komponēta pilnīgi visos Latvijas profesionālajos teātros. Bet, protams, viņa vārds vienmēr būs saistīts kopā ar "Pērkonu" publikas tik ļoti mīlētajos neskaitāmajos koncertos, no kuriem vēl daudzi bija iecerēti arī šajā pavasarī. Daudzas "Pērkona" dziesmas kļuvušas par folkloru, ar virkni spārnotu frāžu, papildinot ikdienas leksiku. Gadu desmitu gaitā šīs mūzikas radītāju kādreizējais jaunības maksimālisms uzrunājis arī nākamās paaudzes. Grupas "Pērkons" dziesmas kļuvušas par neatņemamu Latvijas mūzikas dzīves daļu, tās dažādās versijās tiek un tiks atskaņotas valsts svētkos un svinīgos sarīkojumos.
Jura Kulakova līdzgaitniece, "Pērkona" dziedātāja Ieva Akuratere paudusi, ka reiz ar komponistu vienojušies domā, ka, tāpat kā Bahs kādreiz pasludinājis, ka ikkatra nots, ko viņš rakstījis, veltīta Dievam un mīlestībai, tāpat to pašu apliecinājis arī Juris, un tā tas arī noticis. Viņš bija ārkārtīgi aizrautīgs un neprātīgs cilvēks, "bet viņa lielā gudrība un lielais prāts bija bezgalīgajā mīlestībā cilvēkiem. Mūzika caur viņu skanēja kā Dieva radīta dāvana cilvēkiem, lai viņi apzinātos to tuvuma un mīlestības spēka vērtību."
Pirms dažiem gadiem dziedātājs, grupas "Pērkons" dalībnieks, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis Juri Kulakovu nosauca par savas dzīves Lielo skolotāju: "Ja runājam par talantu, viņš ir tas, kam Dievs ir devis daudz vairāk nekā vidēji katram no mums. Kā uzskatu, gaumes, principu un kritēriju veidotājs viņš aizstāj visas manas augstskolas. Ja vispār dzīvē kaut ko esmu izdarījis, tas ir tikai pateicoties Jurim Kulakovam. Ir lietas, pret kurām varam attiekties pavirši, vieglprātīgi un tamlīdzīgi, un ir lietas, pret kurām tā nevaram attiekties; kurās mums ir jāpaliek stingriem un konservatīviem. Un viena no tām lietām ir izglītība un pašizglītošanās."
Prezidents Edgars Rinkēvičs pēc pirmdien saņemtās ziņas par komponista nāvi sociālajos tīklos pauda: "Šī diena nāk ar skumju ziņu: mūžībā devusies Latvijas mūzikas leģenda Juris Kulakovs. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem un visiem viņa talanta cienītājiem. Tas spurainais, nepieradinātais un lieliskais laikmets palēnām aiziet vēsturē."
Tur, Aizsaulē, Juri Kulakovu noteikti sagaidīja dzejnieki Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks, Māris Melgalvs, Klāvs Elsbergs, Māris Čaklais, Uldis Bērziņš, Juris Kronbergs, Anšlavs Eglītis, aktieris Edgars Liepiņš… un vēl daudzi citi.
"Rūgts ir ne tikai analgīns / Bet arī dzīve, ziniet / Nevajag, zaķi, nesteigsimies / Neatvadīsimies" (Klāvs Elsbergs).
Komponists Juris Kulakovs esot nomiris ar notīm rokās.
