Pagājušajā nedēļā Latvijas teātru dzīvē aizsākās seriāla cienīgi notikumi – Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzsāka kauju par sava teātra izaudzinātajiem jaunajiem aktieriem, paziņojot, ka Dailes teātris varot sākt gatavoties lielai tiesas prāvai.
Prasītāji būšot JRT, Valmieras un Liepājas teātris, "kuru nupat izglītību ieguvušos jaunos aktierus studentus šobrīd brutāli pārpērk. Šobrīd uzrunāti, cik zināms, kopā jau vismaz 12 jaunie aktieri", "Facebook" raksta Alvis Hermanis. Tālāk režisors atzīst, ka aktieri, protams, neesot dzimtcilvēki un varot brīvi izvēlēties strādāt, kur viņiem vairāk maksājot. "Bet šai gadījumā Dailes teātris ir valsts finansēta organizācija un šo viņu maucību apmaksā nodokļu maksātāji, kuri lielākoties nav Dailes teātra skatītāji."
Negaidīts sitiens no pašu vidus vai problēmas sistēmā?
Var saprast režisora sarūgtinājumu, jo izaudzināt profesionālu aktierkursu nav viegli, tomēr situācija liekas pārspīlēta, jo aktieri tik tiešām nav uzskatāmi par dzimtcilvēkiem, kuriem liegts atstāt savu "Alma mater", šai gadījumā – JRT. Jau agrāk JRT vadītājs izcēlies ar privātniecisku attieksmi pret Latvijas Kultūras ministrijas pakļautībā esošu kultūras iestādi, piemēram, šogad janvārī, protestējot pret Lāčplēša ielas teātra nama ieilgušo remontu, Hermanis paziņoja, ka "nākamā pirmizrāde notiks tikai un vienīgi Lāčplēša ielas telpās. Ja valstij šis ir beztermiņa projekts, tad JRT piesaka beztermiņa streiku."
Tālāk sekoja Dailes teātra radošā direktora Viestura Kairiša atbilde, sakot: "labi, Hermaņa kungs, tiksimies tiesā, jo jūs melojat" un par lieciniekiem aicinot jaunos aktierus, turklāt izsakot gandarījumu, ka viņi "savu izaugsmes perspektīvu saskata tieši mūsu teātrī".
Interesanti, ka salīdzinot abi teātri ir diezgan līdzvērtīgi dalībnieki Latvijas teātra laukā – gan JRT, gan Dailes teātris saņem valsts dotācijas.
Pēc Dailes teātra mājaslapā publicētā 2023. gada plāna, gada laikā Dailē paredzēti 13 jauniestudējumi, kurus, kā teātris bija iecerējis gada sākumā, apmeklēs ne mazāk kā 108 389 interesenti, un kopumā plānots nospēlēt 298 izrādes. Savukārt pēc JRT 2022. gada pārskata, pērn auditorijas apjoms sasniedza 72 966 skatītājus un bijuši 12 jauniestudējumi. Kopumā nospēlētas 316 klātienes izrādes.
Pēc Hermaņa paziņojuma tam pievienojās arī Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, sociālajos tīklos paziņojot, ka situācija nav pieņemama, jo "saņemts negaidīts sitiens no pašu vidus", un uzsverot, ka "Dailes teātris aizmuguriski un tieši mēģina pārpirkt Liepājas teātra un Liepājas pašvaldības auklētos un veidotos jaunos aktierus".
Vaicāta par to, kāda ir Kultūras ministrijas (KM) attieksme pret pašlaik pastāvošo teātru aktieru sagatavošanas sistēmu, cik tā ir adekvāta teātra nozares attīstībai; vai Latvijas Kultūras akadēmijai tajā vajadzētu veikt kādas konceptuālas izmaiņas, KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule atbild, ka Kultūras ministrija plāno ar nozari pārrunāt aktuālos jautājumus, tostarp situāciju aktieru darba tirgū, Latvijas Kultūras akadēmijas un teātru sadarbību, kā arī ar aktieru apmācību saistītos jautājumus Teātra padomes sēdē, kas notikšot šonedēļ.
Savukārt galvenā Latvijas aktieru meistarības kalve Latvijas Kultūras akadēmija, pēc Mg. art. Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas bakalaura apakšprogrammas vadītājas Zanes Kreicbergas teiktā, sliecoties vairs neveidot aktieru kursus, kuri paredzēti tikai vienam teātrim.