10.3 °C
Uzņēmumā "Arco Real Estate" sagatavotais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskats par 2022. gadu liecina, ka salīdzinājumā ar 2021. gadu darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi sarucis par 12%. Salīdzinājumā ar 2013. gadu darījumu skaits samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pagājušajā gadā Latvijā īpašnieki mainījušies zemei 9012 hektāru kopplatībā, kas ir pati mazākā pārdotās zemes platība aizvadīto desmit gadu laikā.
Uzņēmumā "Arco Real Estate" sagatavotais Latvijas nekustamo īpašumu tirgus pārskats par 2022. gadu liecina, ka salīdzinājumā ar 2021. gadu darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi sarucis par 12%. Salīdzinājumā ar 2013. gadu darījumu skaits samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pagājušajā gadā Latvijā īpašnieki mainījušies zemei 9012 hektāru kopplatībā, kas ir pati mazākā pārdotās zemes platība aizvadīto desmit gadu laikā. Pērn visvairāk zeme (2667 ha) nopirkta Vidzemē, vismazāk (1535 ha) – Latgalē.
Pēc "Arco Real Estate" tirgus apskatnieku atzinuma viens no iemesliem, kāpēc pērn pirkumu bijis mazāk nekā citos gados, varētu būt arvien lielāks iekoptas un auglīgas zemes piedāvājumu trūkums tirgū.
Ar to varot izskaidrot pircēju pievēršanos neapstrādātai un neiekoptai, arī mazāk auglīgai zemei, ko apliecina neliels darījumu skaita pieaugums Latgalē, kur šādu zemes īpašumu ir vairāk nekā citur.
Uzņēmuma "Arco Real Estate" tirgus pārskata autori lēš, ka salīdzinājumā ar 2021. gadu pagājušajā gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra cena varētu būt palielinājusies vidēji par 10%. Taču vienlaikus uzsver, ka, tāpat kā citugad, arī pērn publiskajā piedāvājumā jeb tirgus sludinājumos zemes bijis maz. Liela daļa darījumu noslēgti, pircējiem pašiem atrodot pārdevējus un savstarpēji vienojoties par cenu, kas netiek izpausta un kas nereti krietni pārsniedza vidējās cenas tirgū.
"Arco Real Estate" vērtējumā pērn Latvijā visbiežāk zeme bijusi nopirkta par 3000 līdz 4000 eiro hektārā. Bet 2021. gadā pirkumu cenas visbiežāk svārstījās no 2000 līdz 3000 eiro par hektāru.
Visdārgāk par zemi samaksāts Zemgalē, kur Bauskas un Jelgavas novadā vairāku noslēgto darījumu cenas pārsniedza 10 000 eiro par hektāru. Par cenu, kas pārsniedz 10 000 eiro hektārā, pērn vairākos Zemgales, Kurzemes un Vidzemes novados pavisam bija noslēgti 32 darījumi. 2020. gadā par cenu, kas pārsniedz 10 000 eiro hektārā, bija noslēgti tikai divi darījumi, bet 2021. gadā to bija jau 21.
Aizvadītajā gadā pats dārgākais darījums noslēgts Bauskas novada Iecavas pagastā, kur piecu hektāru zemes gabals nopirkts par vairāk nekā 100 000 eiro (20 121 eiro par hektāru).
Uzņēmumā "Arco Real Estate" atgādina, ka pārdevējiem jāņem vērā, ka zemes cenu ietekmē zemes atrašanās vieta, iespējas tai piekļūt, zemes platība, tās sakoptība, meliorācija un citi apstākļi. Taču diemžēl nereti pārdevēju pieprasītā cena tiek uzskrūvēta, maldīgi orientējoties pēc tiem dažiem darījumiem, kas bijuši noslēgti par nesamērīgi augstām, vietējā novada zemes tirgum neatbilstošām cenām, pircējiem izmantojot iegādāto zemi nevis lauksaimnieciskām vajadzībām, bet saules paneļu novietošanai.
Pēc uzņēmuma "Latio" datiem, aizvadītajā gadā Kurzemē zemes pārdošanas cenas sasniedza vidēji 4730 eiro, Zemgalē 5170 eiro, Vidzemē 2920 eiro, Latgalē 2370 eiro, bet Pierīgā 2022 eiro par hektāru. Ik gadu zemes hektāra vērtība palielinās vismaz par 500 eiro, pašlaik tās cena ir no 2000 eiro hektārā par mazāk auglīgu un grūtāk pieejamu zemi Latgalē un no 6000 eiro par auglīgas un iekoptas zemes hektāru Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē.
"Latio" atzīst, ka pēdējos gados Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas cēlušās strauji. Pašlaik vidējās cenas svārstās no 2400 eiro par hektāru Latgalē līdz pat 5200 eiro par hektāru Zemgalē. Kaut arī pašlaik tikai Zemgalē un Kurzemē vidējā cena par aramzemes hektāru jau pārsniedz 5000 eiro robežu, arī citur, piemēram, Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā, zemes cenas dažreiz var pārsniegt šo robežu.
Salīdzinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenrāžus ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm, visdārgāk zeme maksā Lietuvā – vidēji no 4700 līdz 5000 eiro par hektāru. Zemes vidējā cena kopš 2011. gada pieaugusi četras reizes un šobrīd svārstās amplitūdā no 1800 līdz pat 6500 EUR par hektāru. Kopš 2021. gada vislielākais cenu kāpums bijis Viļņas apgabalā, kur hektāra cena pieaugusi uz pusi. Auglīgākās un vērtīgākās zemes atrodas valsts vidienē – Kauņas apgabala Ķēdaiņu rajonā, kur vidējā zemes cena sasniedz 5600 eiro par hektāru. Savukārt Marijampoles apgabala Šaķu rajonā cena jau pārsniedz 6300 eiro par hektāru. Tomēr visaugstākā cena novērota valsts ziemeļos, pie robežas ar Latviju – Pasvalē vidējā cena ir aptuveni 6400 eiro, bet Jonišķu rajonā – 6500 eiro par hektāru.
Pērn Igaunijā aramzemes vidējā cena bijusi 4800 eiro par hektāru. Visdārgāk maksā auglīgā zeme – Igaunijā tāda pārsvarā ir valsts vidienē. Tā Raplas apriņķī vidējā cena sasniedz teju 5500 eiro par hektāru, aizvadīto četru gadu laikā tai pieaugot par 75%. Savukārt valsts dienvidos – Polvas un Valgas apriņķos – lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena svārstās ap 5400 eiro par hektāru.
