4.1 °C
Smiltenē slēgts pilsētā vienīgais grāmatu veikals – tā nesen vēstīja Valkas novada laikraksts "Ziemeļlatvija". Noslēdzies vesels ar kultūru un apgaismību saistīts laikmets, jo mazpilsēta iepriekšējos 100 gados piedzīvojusi arī tādus periodus, kad tajā vietas pieticis vairākiem grāmatu veikaliem un arī šobrīd slēgtā veikala telpās vēl samērā nesen grāmatnīca paplašinājusies vairākos stāvos.
"Arī citviet Latvijas mazpilsētās grāmatu veikaliem nesokas viegli, bieži vien izdevumi krietni lielāki nekā ieņēmumi, un ne katrs grāmatmīlis var atļauties nopirkt mēnesī kādu grāmatu. Daļa sabiedrības uztraucas, ka ārpus Rīgas daudzviet vairs nav ne banku filiāļu, ne skolu, ne aptieku, un nu arī grāmatu veikaliem kārta..." sabiedrības noskaņojumu apkopojusi avīze "Ziemeļlatvija".
Cik zināms, vismaz saimnieciskās rosības ziņā Smiltene nebūt nav klusākā un tukšākā Vidzemes pilsēta, turklāt tā ir arī vesela novada administratīvais centrs. Ja viens uzņēmums grāmatnīcu slēdz, varbūt tā ir iespēja citam, piemēram, kādai no valstī zināmajām grāmatnīcu ķēdēm? Tomēr, lūk, ko, reaģējot uz šo notikumu, sociālajos tīklos bija ierakstījusi Vija Kilbloka, latviešu uzņēmēja un grāmatizdevēja, grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece un valdes priekšsēdētāja: "Tā kā šoruden beigu beigās bija tomēr jālikvidē grāmatnīca Ludzā un sirdssāpju kompensēšanai bija iespēja Vecrīgā atvērt grāmatnīcu vecās K. J. Zihmaņa grāmatnīcas vietā,
man tas "Ziemeļlatvijas" raksts par senās grāmatnīcas slēgšanu Smiltenē neiziet no prāta. Nē, es neko glābt negrasos, tas Latvijas mazo pilsētu grāmatnīcu glābšanu laiks ir pagājis.
Un ne tā iemesla dēļ, kāds minēts laikrakstā – vispārzināms fakts esot, ka "grāmatas ir dārgas un cilvēki lasa arvien mazāk". Vispār var tikai pabrīnīties par cilvēku nespēju saskatīt jebkādas cēloņsakarības. Tikpat labi varētu teikt, ka ielas ir dārgi iztaisītas un cilvēki pa tām gandrīz vairs nestaigā! Nē, mīļie smiltenieši un visi pārējie latvieši, – cilvēki joprojām lasa grāmatas, lasa daudz, pērk kaudzēm, stāv pat vairākās rindās pie grāmatnīcu kasēm. Ka tas tā ir, var redzēt, piemēram, Vācijā, kur Frankfurtes četrstāvīgā grāmatnīcā ir rindas pat uz divām kasēm. Tur, kur ir cilvēki, ir arī lasītāji! Ja uz ielas ir drūzma, arī grāmatnīcās cilvēku čum un mudž. Ja ielas ir tukšas kā izslaucītas, grāmatnīcām ir jāaizveras. Man nupat "mesendžerī" pienācis aicinājums padomāt par grāmatnīcas atvēršanu Anglijā – tur esot ļoti daudz pēc grāmatām iztvīkušu latviešu… Sviests!"
Kā izskatās kopumā
Ņemot vērā šo tendenci, kā arī grāmatnīcu simbolisko nozīmi un līdz ar to sabiedrības sentimentu, kas tieši šajā uzņēmējdarbības virzienā vēlas saskatīt kādu īpašu vērtību, "Latvijas Avīze" aprunājās ar trīs lielāko valsts grāmatnīcu ķēžu vadītājām, kuru pārziņā ir 82 no šobrīd visā Latvijā pastāvošajiem 115 grāmatu veikaliem.
Ko īsti grāmatnīcās vēl pērk, to slēgšanas tendence reģionos ir atsevišķi gadījumi vai likumsakarība, un kas nepieciešams, lai grāmatnīcas tomēr pastāvētu?
Ar 38 filiāļu tīklu lielākais grāmatu tirgotājs specializētajos veikalos ir SIA "Jānis Roze". Tā valdes locekle Ināra Beļinkaja ir arī Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja un rūpīgi seko visām tendencēm, kas saistītas ar grāmatu izdošanu un tirdzniecību Latvijā.
"Tagad tādu pilsētu, kurās nav nevienas grāmatnīcas, Latvijā ir diezgan daudz.
Cik zinu, Latvijā pagājušā gadsimtā starpkaru periodā bijusi vieta 488 grāmatnīcām, šobrīd to skaits ir nostabilizējies līdz 115.
Te gan noteikti nav pieskaitītas pārdotavas Rīgas tuneļos un citās vietās, kur apgrozās cilvēki un regulāri izvietoti arī grāmatu galdi. Vispār šādu informāciju jau arī neviens cits neapkopo – zinām tik, cik paši varam ieraudzīt "Lursoft" datubāzē.
