6.4 °C
XXI gadsimta stāsts par labu kaimiņattiecību veidošanu Austrumeiropā ir īss.
Kopš 2000. gada latvieši jutuši, kā Krievija lien un lien virsū, uzmācas, realizējot maigo varu, tiecas palielināt ietekmi kaimiņvalstīs un īstenot savas intereses. Līdz kamēr stiprais vīrs aiz Kremļa sienām sev jautāja – klau, kā panākt, lai mans vārds uz visiem laikiem tiktu ierakstīts Krievzemes vēsturē zelta burtiem kā Vladimirs Diženais? Ne citādi, kā kļūstot par visu krievu vienotāju, vēsturisko Krievijas zemju savācēju un impērijas atjaunotāju, svešu teritoriju iekarotāju. Lai es, ģeržāvas prezidents, spēlētu pirmo vijoli pasaules varenāko līderu saimē un, pārdalot ietekmes sfēras, notiktu pretspēku atgriešanās pie Ziemeļatlantijas līguma valstu robežām, kādas tās pastāvēja līdz 1997. gadam. Un, tuvojoties septiņdesmitajai gadskārtai, negaidīdams, kad pārtaps par drebelīgu un sakritušos večuku, juzdams lielās nācijas revanša vēlmi atriebties par ciestiem pazemojumiem, gadsimtiem asinīs uzsūkto citu tautu pakļāvēju garu un nebeidzamu uzticību sava fīrera nemaldīgumam, Kremļa valdnieks ķērās vērsim pie ragiem, iebrukdams Ukrainā.
Karš Eiropas vidienē turpinās vairāk nekā tūkstoš dienu.
Krievijas karaspēks iegraužas aizvien dziļāk Austrumukrainas teritorijā, kā pitons sagrābis un žņaudz ukraiņus, bet joprojām nav aprijis garšīgo kumosu, nav "demilitarizējis un denacificējis" kaimiņus.
Putins ir pārrēķinājies ar speciālās operācijas pabeigšanu trīs dienās, bet, lai gūtu izšķirīgu virsroku vismaz pēc trim gadiem, intensificē karadarbību, aicinādams talkā spēkus no pazemes, sātana kalpus, triekdams no debesīm hiperskaņas dzelkšņus, katru nakti bombardēdams civilos objektus un energoražotnes. Krievijas prezidents no bunkura ir iesaistījies nesamierināmā cīņā par jauno pasaules kārtību, kurā viņš būtu viens no noteicējiem.
Uzstādīto mērķu labad Krievija bez mitas testē slidenās vietas, meklē vājos punktus, lai iznīcinātu NATO un Eirosavienības valstu vienotību. Situācijas destabilizēšanai tiek izmantoti jebkādi līdzekļi – draudi, blefs, dezinformācija, viltus ziņas, uzpirkšana, apmaksāti pakalpiņi politiķi, kodolieroču, atomraķešu boze, ko nu jau vicina pats Krievijas valsts galva, paraudams nost šakāli Medvedevu, kurš iepriekš publiskajā telpā par Eiropas galvaspilsētu bumbošanu rēja un gaudoja aizvilkdamies.
Notiek sabotāžas akti, kā sakaru kabeļu pārraušana Baltijas jūras dzelmē, tiek rīkotas provokācijas uz sabiedrotās Baltkrievijas rietumu robežām ar nelegāliem pārkāpējiem.
Eiropas cieta atbilde neseko, reakcija pa lielai daļai ir slābana. Reti kurš starp pasaules varenajiem saprot, ka Rietumu vērtības ir jāaizsargā ar konkrētu spēku, jāpiespiež tās ievērot un cienīt, ka jādabū Ādolfa sekotājs Putins atpakaļ pie ķēdes, se, būdā! Politiķi nodarbojas ar garlaicīgu ļurināšanu, sniegdami ukraiņu karotājiem minimālu palīdzību, nekoncentrējot atbalstu un izšķērdējot iespējas. Par to brīdina Krievijas pazinējs, politiskais analītiķis Džordžs Lūkass, apgalvojot, ka krievu karamašīna, netiekot apturēta, Ukrainā neapstāsies. Iespējams, nākamais mērķis būs Baltijas valstis. Bet eirokrāti briselieši pie "Leffe" vai "Stella Artois" alus kausa joprojām sēž relaksējušies, pārliecībā par personisko bikšu drošību, dodot plika graša vērtus solījumus ukraiņiem, laiku pa laikam izmērīdami Putina ķermeņa temperatūru. Vai redzējāt, cik Krievijas vadonis vakar televīzijā izskatījās mironīgi bāls, cik nekustīgas bija rokas un kā raustījās kāja!
Tikām Vladimirs Vladimirovičs, veselāks par rutku, paļaujas uz pasaules nepastāvību, nošķeldams pa skaidai, iegūst jaunus atbalstītājus tepat Eiropā un tālākās zemēs citos kontinentos. Kremļa līderim spiež roku pats Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs!
Pieņemas spēkā balsis, kas aicina dezertēt no NATO dalībvalstu līdz šim ciešās savienības, pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai. Lidinās "miera dūjas", kuras aicina uz karstām pēdām beigt karošanu!
Krievija, kāpinot militārās rūpniecības kompleksa jaudu, trijos mēnešos saražo tikpat daudz ieroču un lādiņu, cik Eiropa kopā nespēj gada laikā. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, cenzdamies pamodināt gan žāvājošos vāciešus, gan bezrūpībā iesēdušos eiropiešus, atkārtoti teicis – jāgatavojas militāram konfliktam ar Krieviju.
Krievijas TV propagandisti spiež atsperi grīdā. Lai uzticamie skatītāji nedomā atsvešināties, kur nu vēl plānotu demontēt režīmu. Skaidrs, Putinam ir jāiet līdz galam. Kaut tāpēc vien, ka alfa tēvainis nekad negrib būt zaudētājs, un viņa nozombētie ivani un duņas nepiedos atkāpšanos. Tikai NATO dzelžaina vienotība un pilnīga sagatavotība kā cilvēku resursu, tā tehniskā ziņā var atvairīt draudus no Austrumiem, apturēt Kremļa ambīcijas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
