13 °C
Lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, vēl daudzviet Latvijā tiek plānota pāreja uz šķeldas apkuri.
Viens no jaunākajiem piemēriem ir SIA "Ķekavas nami", kas ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu Valdlaučos uzbūvējusi un pieslēgusi centralizētās siltumapgādes sistēmai šķeldas katlumāju. Tās jauda ir 1,5 megavati (MW). Projekta kopējās izmaksas ir 1,4 miljoni eiro, no kuriem 547,4 tūkstoši eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet SIA "Ķekavas nami" finansējuma daļa – 852,6 tūkstoši eiro.
"Latvijas siltumapgādē pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunīgajiem energoresursiem (AER) ir sākusies jau pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Šobrīd saistībā ar Krievijas karadarbību Ukrainā sabiedrība šādiem projektiem pievērš lielāku uzmanību," secina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš, atzīstot, ka atjaunojamo energoresursu projekti pamatā tiek īstenoti ES fondu periodu ietvaros.
Kā lielākos ar ES fondu atbalstu īstenotos projektus pēdējā laikā viņš min Rīgā uzbūvēto šķeldas katlumāju, kuras jauda ir 50 MW, Daugavpilī – ar 25 MW lielu jaudu, kā arī divas katlumājas Jūrmalas pilsētā – katras jauda ir 5 MW. "Sakarā ar karu Ukrainā no ES fondiem tika piešķirti vēl papildu līdzekļi, un šī nauda arī tika veiksmīgi apgūta.
Šobrīd siltumapgādes uzņēmumi gatavojas nākamajam ES projektu plānošanas periodam, lai varētu turpināt būvēt šķeldas katlumājas.
Paralēli katlumāju būvniecībai tiek veikta siltumtrašu rekonstrukcija. Pašlaik ir iecerēts papildus finansēt arī akumulācijas tvertņu izbūvi, kurās tiek uzkrāts karstais ūdens, kas tiek saražots šķeldas katlu mājās zemāka patēriņa brīžos. Šādas akumulācijas tvertnes jau ir Jelgavā, Salaspilī un citviet. Nākotnē centralizētajā siltumapgādē plānots izmantot arī citas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņus," stāsta V.Vītoliņš.
Viņš uzskata, ka šobrīd siltumenerģijas ražošana, izmantojot šķeldu, ir ekonomiski daudz izdevīgāka nekā ar dabasgāzi. "Parasti pārbūvējot gāzes katlumājas, gāzes apkures iespēja tajās tiek saglabāta, gāze tiek izmantota kā kurināmais "pīķa" situācijās, piemēram, ziemā, kad gaisa temperatūra sasniedz 20 vai 30 grādus pēc Celsija, jo nav izdevīgi būvēt pārāk jaudīgus šķeldas katlus tikai tāpēc, lai varētu saražot siltumenerģiju ekstremālos apstākļos," skaidro V.Vītoliņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
