18 °C
Līdz šim Latvijā pie elektroenerģijas augstsprieguma pārvades tīkla nav pieslēgta neviena saules elektrostacija.
Darbojas vien mazāki ražotāji, kas izmanto a/s "Sadales tīkls" pakalpojumus. Nozares eksperti lēš, ka pirmie lielie saules parki varētu tikt nodoti ekspluatācijā tikai nākamajā gadā.
Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – uzbūvēto un ekspluatācijā nodoto saules parku kopējā jauda jau tuvojas diviem tūkstošiem megavatu (MW). Tikmēr Latvijā lielākās ražojošās saules elektrostacijas atļautā jauda ir vien 9,9 tūkstoši kilovatu (kW). Tiesa gan, mūsu valstī visnotaļ strauji attīstās saules enerģijas mikroģenerācija – pie a/s "Sadales tīkls" (ST) pieslēgto mikroģeneratoru skaits jau sasniedzis 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda ir 168 MW, ar kādu saulainā pavasara vai vasaras dienā ir iespējams saražot no 20 līdz pat 40% no visai sabiedrībai nepieciešamā elektrības apjoma. Jāpaskaidro, ka pie ST var tikt pieslēgti ražotāji ar jaudu līdz 14,9 MW, lielāki ražotāji ir jāpieslēdz pie a/s "Augstsprieguma tīkls" (AST), kas līdz šim vēl nav noticis.
Igauņiem – ambiciozi plāni
Lai noskaidrotu, kāpēc Igaunijas un Lietuvas ārēs kā sēnes pēc lietus aug jauni, patiešām jaudīgi saules parki, bet Latvijā tāda vēl nav neviena, "Latvijas Avīze" devās uz Kūsalu, kas atrodas pusstundas brauciena attālumā no Tallinas, lai tiktos ar viena no vadošajiem saules parku attīstītājiem Baltijā – Igaunijas uzņēmuma "Smartecon", kas šobrīd strādā pie vairākiem desmitiem projektu visās trijās Baltijas valstīs, – dibinātāju un izpilddirektoru Magno Kūri.
Uzņēmums atjaunīgo energoresursu (AER) tirgū sāka darboties jau 2012. gadā, un šobrīd tas Baltijas valstīs ir viens no vadošajiem šajā jomā. Sākotnēji, "Smartecon" uzstādīja saules paneļus privātmājām, bet soli pa solim attīstīja biznesu, 2022. gadā uzsākot darbību arī Lietuvā un Latvijā. Līdz šim "Smartecon" uzbūvējis saules parkus, kuru kopējā jauda ir 180 megavati (MW), daudzi projekti šobrīd ir attīstības stadijā.
Pēc diviem līdz trijiem gadiem uzņēmuma mērķis ir Baltijas valstīs uzbūvēt saules, vēja un hibrīda enerģijas ražotnes ar kopējo jaudu, kas sasniedz vienu gigavatu (GW).
"Šovasar Igaunijā tiks pabeigta "Heina" saules parka būvniecība, kura jauda būs 34 MW, bet pašlaik sadarbībā ar atjaunojamās enerģijas ražotāju "Sunly" notiek 45 MW saules enerģijas parka "Raba" izbūve netālu no Pērnavas esošajā Lūri ciematā. Tā būvniecība tiks pabeigta nākamajā gadā, un šis saules parks būs viens no jaudīgākajiem Baltijā," informē M. Kūre, norādot, ka apjomīgu saules enerģijas parku realizācija ir svarīga visu triju Baltijas valstu tautsaimniecībām.
"Latvija šobrīd krietni vien atpaliek no abām kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas – saules parku būvniecībā. Igaunijā parki saražo lielāku kopējo elektroenerģijas daudzumu, jo to skaita ziņā ir vairāk, bet Lietuvā ir attīstīti projekti ar lielāku kopējo jaudu," situāciju Baltijas valstīs raksturo M. Kūre, atzīstot, ka ir grūti pateikt konkrētu kopējo uzbūvēto parku skaitu vai jaudu, jo informāciju var saņemt tikai no elektroenerģijas tīkla operatora, kas bieži vien ir novēlota. "Pašlaik mūsu plāni ir visnotaļ iespaidīgi – dažādās attīstības fāzēs ir 300 MW zaļās enerģijas projekti, kas atspoguļo mūsu apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu nākotni un nepārtrauktu izaugsmi atjaunojamās enerģijas nozarē, tādējādi palīdzot gan privātajam, gan publiskajam sektoram samazināt pieaugošās elektroenerģijas patēriņa izmaksas un atkarību no fosilā kurināmā," uzsver M. Kūre.
Situācija drīz mainīsies
"Smartecon" specializējas visaptverošos AER risinājumos klientiem gan Baltijas valstīs, gan Skandināvijā.
"Koncentrējamies uz maksimālu enerģijas ieguves un iekārtu efektvitātes palielināšanu, izmantojot augstas kvalitātes komponentu atlasi un būvniecības standartus.
Papildus tam "Smartecon" piedāvā arī viedas integrētas konteineru akumulatoru uzglabāšanas sistēmas," stāsta M. Kūre, informējot, ka nesen ir noslēgts līgums par saules parku būvniecību Latvijā, kam sekošot vēl arī citi. "Kopš līguma noslēgšanas līdz būvniecības darbiem paiet vairāki mēneši, tas nebūt nav ātrs process," skaidro M. Kūre.
Jautāts par kopējo situāciju Baltijas valstīs saules parku projektu īstenošanā, viņš pauž viedokli, ka Lietuva un Igaunija ir vadošajās pozīcijās saules enerģijas ražošanā pat visā Eiropas Savienībā (ES). "Pašlaik Latvija šajā ziņā krietni vien atpaliek no kaimiņvalstīm, taču pavisam drīz situācija mainīsies. Tuvāko pāris gadu laikā tiks uzbūvēti daudzi jaudīgi saules parki, jo projektu attīstītāju interese par biznesu šajā AER tirgus nišā ir visnotaļ liela," lēš M. Kūre. Kā iespējamās problēmas, kāpēc Latvija atpaliek no kaimiņiem, viņš min robus likumdošanā, kas palēnina projektu saskaņošanu. Tomēr, viņaprāt, lai arī Igaunijā ir iespējams daudz ātrāk saņemt visas nepieciešamās atļaujas, uzņēmējiem ar birokrātiju nākas saskarties visās trijās valstīs. M. Kūre uzsver, ka Latvijā īpaši klibo projektu attīstītāju komunikācija ar elektroenerģijas tīkla operatoru, jo pagaidām tam ir salīdzinoši neliela pieredze ar AER projektiem.
"Parasti, ja institūcijām kaut kas nav līdz galam saprotams, likumi ir daudz stingrāki. Latvija var daudz ko mācīties no Igaunijas un Lietuvas kļūdām.
Visu trīs valstu valdībām un par enerģētikas nozari atbildīgajām institūcijām, ir jānāk pretī uzņēmējiem, kas īsteno AER projektus, un vairāk tie jāatbalsta. Iespējams, ka, tā kā Latvijā jau vēsturiski ir bijušas attīstītas lielās hidroelektrostacijas, kas ražo zaļo elektroenerģiju, saules un vēja parki nav tik izteikti nepieciešami kā Igaunijā un Lietuvā," spriež uzņēmējs, atzīstot, ka tīkla jauda ir samērīga katras valsts vajadzībām un tā nevarētu būt problēma saules parku attīstītājiem. "Lielākās galvassāpes saules parku biznesā rada pārāk lielās investīcijas, kas ir saistītas ar tīkla jaudu rezervācijas maksu," secina uzņēmējs. Arī Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis domā, ka Latvijā birokrātiskie šķēršļi būtiski neatšķiras no kaimiņvalstīm. "Salīdzinot ar Lietuvu, kas šobrīd ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām valstīm saules enerģijas izmantošanā un ir sasniegusi aptuveni 1000 MW uzstādīto jaudu apjomu, situācija Latvijā, ja runājam par birokrātiju, būtiski neatšķiras: nevienā no valstīm es nevarētu minēt kādas izteiktas priekšrocības vai birokrātisko šķēršļu atšķirības. Abās valstīs saules projektu attīstībā nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums un ir nepieciešama jaudas rezervēšanas maksa. Apstiprinātā jaudas rezervēšanas maksa par vienu vienību Latvijā, salīdzinot ar maksu Lietuvā, kas ir 50 eiro par kW, ir pat zemāka," uzsver KEM eksperts.
Pieprasīti būs viedo tīklu risinājumi
"Šobrīd Lietuvā notiek ļoti intensīvs saules, vēja un hibrīda parku attīstības process. Mūsu projektu būvniecības mērogs būs patiesi vērienīgs, jo notiek aktīvs darbs pie tādiem parkiem, kas sasniedz simtiem MW lielas jaudas un aptver simtiem hektāru plašas teritorijas. Lielākais parks, kas tuvākajā laikā tiks pieslēgts tīklam, ir 65 MW liels, taču Lietuvā jau tiek strādāts pie daudz jaudīgākiem parkiem, proti, tādiem, kuru jauda ir lielāka par 300 MW," situāciju kaimiņvalstī raksturo Lietuvas "Smartecon" filiāles vadītājs Pauļus Arūns, norādot, ka saules parku attīstības ambīcijas Lietuvā ir daudz lielākas, nekā šobrīd spēj nodrošināt augstsprieguma tīkla operators, kuram ir ierobežotas elektroenerģijas eksporta iespējas uz citām valstīm. "Līdz 2030. gadam kopējai AER jaudai vajadzētu sasniegt aptuveni 5 GW, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no sauszemes un atkrastes parku būvniecības ātruma.
Tomēr ne visi projekti tiks īstenoti gan rentabilitātes, gan finansējuma, gan enerģijas ieguves iespēju dēļ," lēš P. Arūns,
atzīstot, ka nākotnē AER nozare lielā mērā būs vērsta uz komunālo pakalpojumu mēroga saules parku būvniecību, kam sekos akumulatoru parki elektroenerģijas uzglabāšanai. "Lai efektīvi izmantotu pieejamo AER jaudu, īpaši pēc atvienošanās no BRELL tīkla, ļoti pieprasīti būs viedo tīklu risinājumi," secina P. Arūns.
Iekārtu cenu lejupslīde sekmēs aktivitāti
Patlaban no projektiem, kurus plānots pieslēgt Latvijas augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīklam, būvniecības stadijā ir četri saules staciju pieslēgumi ar kopējo jaudu 320 MW. "Plānots, ka šī gada vidū būs noslēgti vēl vairāki pieslēguma līgumi, tad arī varēs labāk novērtēt, cik vēl uzņēmumu būs gatavi sākt izbūves darbus. Pēc pašu attīstītāju prognozēm, 2025. gada otrajā pusē pārvades tīklam varētu tikt pieslēgtas pirmās saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 441 MW," informē G. Valdmanis, atzīstot, ka katra ES dalībvalsts pati izvēlas ceļu, kā veicināt AER attīstību.
"Vēsturiskais mantojums ļauj Latvijai izvēlēties lēzenāku virzību uz vēja un saules parku attīstību.
Latvija ir vēsturiski balstījusies uz hidroresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, tādējādi nodrošinot nepieciešamību pēc AER projektu attīstības salīdzinoši vēlāk nekā, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva, kurai vēsturiski atjaunīgie enerģijas avoti veidojuši krietni vien mazāku daļu, tādējādi sekmējot straujāku virzību uz dažādu AER izmantošanu. Turklāt ES fondu līdzfinansējums saules paneļu ierīkošanai Lietuvā tika ieviests krietni vien senāk nekā Latvijā, kas sekmēja kaimiņvalsts izrāvienu saules elektrostaciju izbūvē," skaidro G. Valdmanis, norādot, ka pērn Latvijā no AER saražotais elektroenerģijas apjoms ir pieaudzis līdz 77,6%, sasniedzot lielāko AER īpatsvaru pēdējo 13 gadu laikā. "Kopumā Latvijā elektroenerģijas pārvades tīklam pieteikto saules enerģijas ražošanas jaudu apjoms ir ļoti liels, ievērojami pārsniedzot faktisko Latvijas patēriņu. Ņemot vērā šā brīža saules enerģijas ražošanas iekārtu cenas būtiskās samazinājuma tendences – par 10 līdz 20%, iespējams, ka tieši šobrīd investori ir nedaudz labvēlīgākā situācijā nekā tie, kuri projektus ir īstenojuši, piemēram, 2022. gadā," lēš KEM eksperts.
Bremzē ar tehisko noteikumu izsniegšanu
Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs "European Energy" bija viens no pirmajiem, kas jau 2022. gada vasarā paziņoja par saviem plāniem Tārgalē, Ventspils novadā, būvēt līdz šim lielāko saules enerģijas parku Latvijā, kura jauda būs 110 MW. Saules parks gadā saražotu aptuveni 130 tūkst. megavatstundas (MWh) zaļās elektroenerģijas, kas nodrošinātu ar elektroenerģiju teju 60 tūkstošus mājsaimniecību.
Saules parku elektrotīklam bija paredzēts pievienot šogad, taču līdz šim vēl nav saņemtas visas nepieciešamās būvatļaujas.
"Esam pavirzījušies uz priekšu ar diviem lielajiem saules elektrostaciju projektiem – Tārgalē un Saldus novada Brocēnos (46 MW). Plānojam sākt būvniecību abos projektos, kad būsim saņēmuši visas būvatļaujas, kas varētu notikt līdz šī gada beigām. Saules parkus varētu uzbūvēt un nodot ekspluatācijā ne tik ātri, kā bija plānots, – līdz nākamā gada beigām vai aiznākamā gada sākumam," lēš "European Energy Latvia" vadītājs Alnis Bāliņš, atzīstot, ka būvniecības process kavējas, jo nozare saskaras ar birokrātiju būvatļauju saņemšanā. "Turklāt elektroenerģijas tīkla pārvades sistēmas operators AST jau gandrīz gadu ir apturējis jaunu tīkla pieslēgumu tehisko noteikumu izsniegšanu, kas nopietni ietekmē visu atjaunīgās enerģijas projektu attīstību. Jāņem vērā, ka tās ir vairāku desmitu miljonu eiro vērtas investīcijas, pret kurām ir jāizturas atbildīgi, jo šāda nauda nekur apkārt nemētājas. Tāpat finansētāji vēlas, lai šāda mēroga projektiem būtu noslēgti ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi (Power Purchase Agreement). Diemžēl nedz Latvijā, nedz Baltijā šādi līgumi nav izplatīta prakse," secina A. Bāliņš. Kā absurdu viņš vērtē AST paziņojumu, ka elektroenerģijas tīkls ir pārslogots, jo projektu īstenošanai ir rezervētas aptuveni sešu tūkstošu MW lielas jaudas, kā rezultātā kopš pagājušā gada vasaras vairs netiek izsniegti jauni tīkla pieslēguma tehniskie noteikumi. "Realitātē tā nebūt nav, tīkls ir pārslogots tikai virtuāli, uz papīra. Vēl nav neviena realizēta projekta, bet tīkls jau ir nobloķēts," ir sašutis A. Bāliņš. Viņš ir visnotaļ skeptisks par to, ka visi tie projekti, kuriem ir rezervētas jaudas, tiks īstenoti, jo ne visi spēs piesaistīt nepieciešamo finansējumu.
Lieli plāni gan latviešiem, gan lietuviešiem
Arī Lietuvas enerģētikas grupā "Ignitis Group" ietilpstošais atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Ignitis Renewables", investējot aptuveni 178 miljonus eiro saules enerģijas portfeļa izveidē Latvijā, mērķē uz vērienīgu saules enerģijas projektu attīstību. Sākotnēji paredzēta trīs saules enerģijas parku izveide, tostarp 94 MW Vārmes saules enerģijas projekts un 145 MW Stelpes saules enerģijas projekts, kuru veido divi atsevišķi objekti. Plānots, ka šo saules enerģijas parku būvniecība sāksies 2024. gada pirmajā ceturksnī, bet to pabeigšana un nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gadā.
Šiem plānotajiem saules enerģijas parkiem ir apzinātas arī vēja hibridizācijas iespējas, lai nākotnē izmantotu tos pašus tīkla pieslēguma punktus.
Arī a/s "Latvenergo" ir ambiciozi mērķi savu saules parku attīstīšanā. "Jau šī gada laikā Latvijā uzbūvēsim vai nodosim ekspluatācijā saules parkus ar kopējo jaudu aptuveni 100 MW, salīdzinājumam – tā ir jau gandrīz puse no mūsu Ķeguma hidroelektrostacijas jaudas. Arī reģionāli "Latvenergo" saules parku izvietojums būs vienmērīgs visā Latvijā, katrā novadā būs kāds mūsu saules parks – Biržos Jēkabpils pusē, Bauskā, Skultē, Rūjienā, Krāslavā, Ķegumā, Elejā, divi parki Rēzeknē, Priekulē, kā arī vairākas saules elektrostacijas Rīgas pilsētas teritorijā un tās apkārtnē," klāsta a/s "Latvenergo" saules parku attīstības vadītājs Ivars Inkins.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
