15.1 °C
Medību tiesību lietotāji augusta vidū saņēma Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu, ar kuru mednieki tika aicināti iesaistīties nomedīto briežu dzimtas dzīvnieku monitoringā, lai noskaidrotu, vai nomedītie dzīvnieki slimo ar ērču encefalītu.
Vēstulē, kuru parakstījis PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Dr. med. vet. Edvīns Oļševskis, teikts, ka PVD sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR un Slimību profilakses un kontroles centru īsteno Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu "One Health 4 Surveillance" (granta līguma nr. 101132473), kura galvenais mērķis ir paplašināt esošos zoonotisko slimību uzraudzības pasākumus.
Divi pētniecības gadi
Projekta īstenošana sākta 2024. gada augustā, un tas turpināsies vēl nākamos divus gadus.
Latvijā projekta ietvaros tiks veikti izmeklējumi sešām zoonozēm (cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas slimības): ērču encefalīts, Laimas borelioze, Rietumnīlas drudzis, Q drudzis, E-hepatīts un augsti patogēnā putnu gripa.
Projekta laikā iegūtie rezultāti sniegs vairāk informācijas par savvaļas dzīvnieku veselības stāvokli un tā potenciālo ietekmi uz sabiedrības veselību.
Paraugus ņem ierastajā veidā
Paraugu noņemšanas kārtība ir būtībā tāda pati kā nomedītajām mežacūkām, kam pārbauda Āfrikas cūku mēra (ĀCM) esamību. Vienīgi finansējums maksai par parauga noņemšanu šajā programmā nav paredzēts.
Asiņu paraugs jānoņem plastmasas trauciņā ar skrūvējamu vāciņu. Tie ir tādi paši trauciņi kā tie, kas tiek izmantoti mežacūkām, ņemot paraugus ĀCM izmeklējumiem. Trauciņus izsniegs PVD teritoriālās struktūrvienības.
Mednieks fiksē nomedītā dzīvnieka marķiera numuru un sugu – tas būs jānorāda pavadrakstā. Pavadrakstu aizpildīs PVD inspektors.
Asinis jānoņem iespējami ātri pēc dzīvnieka nomedīšanas, tās nedrīkstēs būt sarecējušas (recekļi neder). Asiņu paraugs pēc noņemšanas pāris stundas būtu jāpatur istabas temperatūrā, lai atdalās serums (dzidrs šķidrums trauka apakšā), un tad jāliek ledusskapī.
Trauciņš ar paraugu jāmarķē, norādot uz tā marķiera numuru.
Paraugu vajadzētu nogādāt PVD pārvaldē divu dienu laikā pēc tā noņemšanas.
Starptautiska sadarbība
Projekta vadītājs Latvijā Edvīns Oļševskis skaidro, ka šis ir liels projekts, kurā ir iesaistītas teju visas Eiropas Savienības valstis. Latvija projektu īsteno vienā valstu grupā ar Baltijas un Skandināvijas valstīm, arī Poliju, Vāciju, Beļģiju un Luksemburgu. Projekts ļaus apzināt riskus, kādus sabiedrības veselībai var radīt zoonozes.
"Covid-19 parādīja, ka mūsu veselības aprūpes sistēma nav gatava šādu slimību uzliesmojumiem plašākā mērogā. Tāpēc
nolemts noskaidrot, kādu slimību riski pastāv jau šobrīd, lai laikus sagatavotos situācijai, ja kāda no tām kļūs aktuāla,"
skaidro Edvīns Oļševskis.
Pētījums ļaus noskaidrot, kāds ir šo slimību fons, kādas dzīvnieku sugas procesā ir iesaistītas un kādus riskus tas var radīt cilvēkiem, lai veselības aprūpes sistēma un atbildīgie dienesti spētu tiem laikus sagatavoties. Izvēlētās slimības Eiropas dienvidu un ziemeļu valstīm ir atšķirīgas.
Īpaši pētīs encefalītu
Jautāts, kāpēc izvēlēto slimību vidū ir ērču encefalīts, Edvīns Oļševskis atbild: "Ar šo slimību cilvēki var inficēties ne tikai no piesūkušās ērces, bet arī lietojot uzturā nepasterizētu pārnadžu pienu. Tādēļ primāri izmeklējumi tiks veikti ērcēm un lauksaimniecības dzīvniekiem – govīm, aitām un kazām, izmeklējot gan asiņu, gan piena paraugus. Lai noskaidrotu, kāds ir šīs slimības fons savvaļā, mednieki tiek lūgti palīdzēt iegūt asiņu paraugus no savvaļas briežveidīgajiem, kas arī ir atgremotājdzīvnieki, iegūstot reprezentatīvus datus no visas Latvijas teritorijas. Jau iepriekš pateicamies medniekiem par atbalstu."
Lai arī briežveidīgie var slimot ar ērču encefalītu, lietojot uzturā šo dzīvnieku gaļu, ar ērču encefalītu cilvēks saslimt nevar. Tas iespējams, tikai lietojot nepasterizētu pienu.
