Baltijas elektroapgādes tīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sistēmu varētu notikt 2024. gadā, izteicies Eiropas Komisijas vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijs Sinkevičs. "Esmu teicis [Eiropas] Komisijā, ka mums ir jāgarantē, ka visas trīs Baltijas valstis pēc iespējas ātrāk pabeidz sinhronizācijas ceļu un jebkādi šķēršļi ir jālikvidē, kas, manuprāt, ir diezgan vienkārši izdarāms," Sinkevičs sacīja žurnālistiem Viļņā, piebilstot, ka "labprāt redzētu līdzīgu mobilizācijas līmeni no Latvijas un Igaunijas puses".

Reklāma

Viņš arī pauda viedokli, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2024. gadā "ir reālistiska". "Uz papīra redzams, ka ir problēmas ar iepirkumu, ar piegādātājiem – tās visas ir atrisināmas," pauda Sinkevičs, "taču tam nepieciešama politiskā griba un smags darbs". No Eiropas Komisijas Lietuvas politiķis sagaida centienus nodrošināt, ka Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācija tiks pabeigta pēc iespējas ātrāk.

Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" sestdien, 22. aprīlī, pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga. 

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ("AST") informējis, ka Lietuvas veiktā pārbaude ir bijusi viena no sarežģītākajām, kādas līdz šim veiktas Baltijas energosistēmā, tomēr tā nepaātrina sinhronizācijas procesu. Kā pausts "AST" komentārā, līdz maija beigām Baltijas un Polijas pārvades tīklu operatori plāno saņemt pētījumu par paātrinātu sinhronizāciju rezultātus, kas sniegs atbildīgajām ministrijām labāku informāciju iespējamām diskusijām par sinhronizācijas projekta plāna izmaiņām. Savukārt Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija uzsvērusi, ka atslēgšanās no BRELL tīkla ir visu trīs Baltijas valstu prioritāte, tomēr tas ir jāizdara ar "mazākajiem iespējamiem tehniskajiem riskiem". Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" paziņoja, ka nekādi lēmumi par paātrinātu sinhronizāciju nav pieņemti un 2025. gads joprojām ir mērķis, kad jāpabeidz process.

Lietuvas amatpersonas iepriekš izteikušās, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties jau 2024. gada februārī. 

Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025. gadā, kas varētu kavēt plānus ātrāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu. Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.