Vēl nesen lielu satraukumu radīja plaši izskanējusī informācija par Kuldīgas maizes ceptuves likvidāciju, kas ir viena no vecākajām ceptuvēm Latvijā. Tās īpašnieks Dāvids Šternbergs bija pieņēmis lēmumu pārtraukt darbu ar 10. jūniju, tādējādi bez darba palika ap 60 strādājošo. Kuldīgas ceptuve maizi un konditorejas izstrādājumus ražoja jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un liela bija pircēju neizpratne, kāpēc jāslēdz sekmīgi strādājoša ceptuve.

Reklāma

Te gan jāpaskaidro, ka maizes nozares uzņēmumiem izaicinājumi ir lieli – augstas energoizmaksas, izejvielu cenu kāpums, liela konkurence tirgū un sarūkošs maizes patēriņš. Maizes lielražotāji veikaliem var piedāvāt konkurētspējīgas cenas, kas ne vienmēr ir pa spēkam maziem vai vidējiem ražotājiem. Tāpat jāņem vērā, ka pieaudzis lielveikalos esošo ceptuvju apgrozījums, kas ietekmē ikvienu tirgus dalībnieku.

Nule kā kļuvis zināms, ka Kuldīgas maizes ceptuves darbs tiks atjaunots. Pirms Jāņiem izsolē par 98 tūkstošiem eiro Kuldīgas maizes ceptuvi nosolījusi Kuldīgas SIA "Pārsla".

Jaunais īpašnieks Gatis Rozenfelds ir vietējais uzņēmējs un sola jau drīzumā atjaunot ražošanu. 

"Vēl nevaru precīzi pateikt, kad sāksim darbu. Gribētu ražošanu sākt jau jūlijā, bet jāiegūst visas nepieciešamās atļaujas – gan PVD, gan citas. Darīsim, ko varēsim, lai tas notiktu ātrāk,"

 sarunā sacīja Gatis Rozenfelds. Visi ieraugi esot saglabāti, atliek vien sākt darbu. Iespējams, ceps arī biomaizi. Visticamāk, darbu saglabās arī līdzšinējie darbinieki. "Ņemsim darbā tos, kas gribēs. Ja pietrūks darbinieku, piesaistīsim jaunus," pauda saimnieks. Viņš nodarbojas tirdzniecības, nekustamo īpašumu un bioloģiskās lauksaimniecības jomā un sākotnēji nebija domājis iesaistīties šajā biznesā, taču, redzot notiekošo, nācies vien iet un darīt. Turklāt pašam ļoti garšo Kuldīgas ceptuves produkcija un "to negribējās pazaudēt". Rozenfelds bijis vienīgais izsoles pretendents. Izsolē iegādātas iekārtas un produktu receptes, bet telpas tikšot nomātas no Kuldīgas RPB. Pagaidām Rozenfelds vēl nevar pateikt, cik daudz naudas būs jāiegulda ceptuves atjaunošanā un tālākajā darbībā.

Tikmēr iepriekšējais īpašnieks Dāvids Šternbergs laikrakstam "Kurzemnieks" atklājis, ka interesentu bijis vairāk, bet tie gribējuši tikai receptes. Viņa nosacījums bija tāds, ka maizei jātop Kuldīgas ceptuvē un jāstrādā tiem pašiem cilvēkiem.

Modernāka ražotne

Kamēr kuldīdznieki lemj par ceptuves atjaunošanu, citi maiznieki iegulda modernizācijā un meklē jaunus ceļus pie patērētāja. Jūnijs nāca ar labām ziņām, ka Saldus maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs "Cannelle Bakery" modernizējis rudzu maizes ražotni, ieguldot 350 tūkstošus eiro. Uzņēmuma saimnieki iegādājušies iekārtas un nepieciešamās palīgierīces, lai pielāgotu un izremontētu telpas vienā no divām Saldū esošajām ražotnēm. Tas ļaus izpildīt pieprasījumu eksporta un vietējā tirgū. Kā "Latvijas Avīzei" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis, ražotnes modernizācija ļaus palielināt saražotās produkcijas apjomus. "Cannelle Bakery" rudzu maizes ražošanu vietējam tirgum bija pārtraukusi jau 2015. gadā, bet rudzu maizes eksports aizvien pieaudzis un nācies domāt par paplašināšanos. Pērn uzņēmuma īpašnieki iegādājās "Saldus maiznieku", tā telpas tagad modernizētas un atjaunotas. Tas arī nozīmē plašākas iespējas un labākus darba apstākļus uzņēmuma darbiniekiem. 

"Ražotni iegādājāmies ar domu ražot un pārdot vairāk produkcijas. Pieprasījums bija, bet visu nespējām nodrošināt, tāpēc arī paplašinājāmies. Tagad būs lielāka jauda un kļūsim arī efektīvāki," 

klāsta Ivars Skrebelis. Lai arī 2021. gadā uzņēmums mainīja darbības stratēģiju, par galveno uzņēmuma virzienu nosakot saldētas maizes un miltu konditorejas produktu attīstīšanu un uzsvaru liekot uz konditoreju, tagad redzams, ka pieprasījums pēc rudzu maizes ir, turklāt vairāki ražotāji pārtraukuši rudzu maizes ražošanu. "Cannelle Bakery" plāno saražoto piedāvāt ne tikai Kurzemē, bet arī citos novados. Uzņēmums savu produkciju eksportē ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī uz Japānu, Austrāliju un Ameriku. Saldenieku rudzu maizi pērk gan Vācijā, gan Izraēlā, arī Japānā, bet drīzumā to varētu tirgot Lielbritānijā. "Cannelle Bakery" pagājušo gadu pabeidza ar 5,5 miljonu eiro apgrozījumu un 237 tūkstošu eiro peļņu, uzņēmumā nodarbināti 110 strādājošie. Augot apgrozījumam, "Cannelle Bakery" neizlēdz iespēju nākamo gadu laikā uzbūvēt jaunu ražotni.

Atver kiosku

Nule kā jaunu veikalu Rīgā, Alojas kvartālā, atklājusi maiznīca "Liepkalni", kas savas produkcijas tirgošanai arī sākusi uzstādīt īpašus pašapkalpošanās kioskus. Pirmais uzstādīts Valmierā pie Jāņa Daliņa stadiona, tajā var nopirkt smalkmaizītes, picas un citu maiznīcas gatavoto produkciju. Vai tajā būs arī maize, jautāju "Liepkalnu" saimniekam Dagnim Čākuram. Nākotnē iespējams, bet pagaidām ne, jo jāizvērtē pirmā kioska darbības rādītāji un tas, visticamāk, notiks rudenī, skaidro Čākurs. Šis kiosks tapis kā pandēmijas laika projekts sadarbībā ar "Kafijas pasauli", bet projekts ieildzis un kiosks uzstādīts tikai tagad. Tas ir veids, kā nokļūt pie sava pircēja, bet tikpat svarīgi, ko kioskā liekam iekšā, pauda Čākurs. Visoptimālākā ir produkcija ar septiņu dienu derīguma termiņu, un rupjmaize tam būtu piemērota, tik jautājums – cik daudzi to pirktu. "Liepkalnu" saimnieks teic, ka rudenī būšot skaidrs, vai atvērt līdzīgus kioskus vēl citās Latvijas pilsētās. "Liepkalni" par darba trūkumu nevarot sūdzēties, darāmā tik daudz, ka dažkārt pat nākas pasūtījumus atteikt.

Jācīnās par vietu

Kāda ir situācija nozarē kopumā? Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs stāsta, ka atsevišķi uzņēmumi investē un attīstās, kā arī pārstrukturizējas, pārskata sortimentu un darba efektivitāti. Pozitīvi, ka pašlaik vērojams cenu kritums vairākiem resursiem – gāzei, elektrībai un daļai izejvielu, tostarp miltiem. Neraugoties uz to, maiznieki teic, ka cenas nepazemināsies, jo jādomā, kā noturēt darbiniekus.

"Darbinieku katastrofāli trūkst katrā ražotnē, kopēji pārtikas nozarē un arī maizes un konditorejas sektorā. Jo īpaši trūkst konditoru. 

Lai problēmu risinātu, ir jāceļ darba samaksa. Te gan ir jautājums – vai valstiski kaut kas risināsies darbaspēka nodokļu jomā," jautā K. Zemešs. Pašlaik veikalos plaši tiek piedāvātas dažādas produktu atlaižu akcijas, taču tas atkal notiekot uz ražotāja rēķina, jo viņiem jāpiedāvā sava prece ar 15–25% zemāku cenu, ievērtējot resursu cenu pazeminājumu. Konkurence arvien esot augsta, pircēji maizi patērē mazāk, taču katram ražotājam jācīnās par savu vietu tirgū. LMB vadītājs kā problēmu min banku procentlikmju kāpumu, tādējādi sarežģītāk ir domāt par attīstību un kredītiem.