Balanda reiz nu ir tā (ne)zāle, uz kuru īpaši nepukojas pat pedantiskākie dārzu kopēji, jo tā ir ļoti viegli izraujama. Bet steigties to izmest gan nevajag – balanda jāceļ galdā un jāēd, cik spēj. Mūsu senči tā arī darīja – lika balandas zupā kopā ar skābenēm un nātrēm, kaltētas balandu lapiņas piemeta maizes cepšanai paredzētajiem miltiem, lai maize labāk izceptos un ilgāk uzglabātos.

Savukārt no balandas sēklām vārīja biezputru, kas pēc garšas atgādināja griķu biezputru. To viņi darīja, vēl neko nezinādami par balandu augsto uzturvērtību, spinātiem, kuriem balanda tagad uzturvērtības ziņā tiek pielīdzināta.

Turklāt no balandas pagatavotie ēdieni ir ļoti sātīgi, jo augs satur daudz proteīna. Ne velti agrāk teica – apēdot balandu un nātru zupu, cilvēks jūtas kā gaļu ēdis. Tikai balanda ir veselīgāka. Daudz stāstu dzirdēts arī par to, ka bada laikos tieši šī zupa bijusi liela spēcinātāja. Balandu izmanto arī tautas medicīnā – par to rakstīts jau 1485. gadā izdotajā pirmajā augu aprakstu grāmatā vācu valodā, konkrēti minot, ka balandu ar labiem panākumiem izmanto apsaldētu vietu uztūkumu mazināšanai.

Kas balandā vērtīgs

Balanda (Chenopodium album) satur A,C, E vitamīnu un B grupas vitamīnus, dzelzi, kalciju, kāliju, magniju, fosforu un citas minerālvielas, saponīnus, alkaloīdus, tā bagāta ar šķiedrvielām, antioksidantiem, proteīnu. 

Pētījumi liecina, ka pieticīgais savvaļas augs jāatzīst vērtīgāks par slavētajiem spinātiem, jo balandu lapās esot trīsreiz vairāk C vitamīna, divreiz vairāk kalcija un magnija, pusotras reizes vairāk kālija.

Tā izaug līdz pat 1 metra augstumam, dziedniecībai izmanto visu augu: lapas, ziedus, kātus, sēklas. Jaunās balandas ir zilganzaļā, vecākas – gaiši zaļā krāsā.

Jau sengrieķu ārsts Galēns minējis, ka balanda pēc kaloritātes un uzturvērtības līdzinās dzīvnieku valsts produktiem. Saglabājušies rakstu avoti ar liecībām par to, ka pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem ne trūcīgu, ne bagātu ļaužu virtuve nav bijusi iedomājama bez balandu ēdieniem. Auga sēklas kā vērtīga piedeva bērtas pat vīnā.

Pret ko palīdz balanda

  • Pret ieilgušu bronhītu, sausu klepu 25 g izžāvētu sasmalcinātu balandu aplej ar glāzi karsta ūdens, uz lēnas uguns pavāra 10 minūtes, ļauj pusstundu ievilkties. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pēc ēšanas.
  • Pret saaukstēšanos, elpceļu slimībām, lai veidotos un ātrāk izvadītos gļotas, uzvāra 250 ml ūdens, pievieno 1 ēdamkaroti žāvētu balandu, uz lēnas uguns pavāra dažas minūtes, ļauj pusstundu ievilkties. Izdzer dienas lakā maziem malciņiem. Garšai var pievienot medu.
  • Pret smaganu asiņošanu, parodontozi, stomatītu, gingivītu 20 g žāvētu balandu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj pusstundu ievilkties. Izkāš un skalo mutes dobumu 6–8 reizes dienā.
  • Pret sirds un asinsvadu slimībām, asins tīrīšanai un asins sastāva uzlabošanai 2 ēdamkarotes žāvētu balandu aplej ar 300 ml karsta ūdens, uz lēnas uguns pavāra 5–7 minūtes, ļauj pusstundu ievilkties. Izkāš. Dzer 3 reizes dienā pa 100 ml, dziednieciskais kurss – 2 nedēļas. Nepieciešamības gadījumā pēc 2 nedēļu pārtraukuma kursu atkārto.
  • Pret nervu saspringumu, galvassāpēm ēdamkaroti sasmalcinātu žāvētu balandu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj 2 stundas ievilkties. Izkāš. Lieto 3–4 reizes dienā pa 1–2 ēdamkarotēm 20 minūtes pirms ēšanas.
  • Pret podagru, locītavu tūsku svaigas balandas apslaka ar ābolu etiķi, pievieno nedaudz medus un sāls. Visu rūpīgi samaisa, sastampā, līdz veidojas sula. Kompreses veidā liek tieši uz problemātiskajām vietām.
  • Pret radikulītu un muskuļu sāpēm svaigas balandu lapas applaucē ar karstu ūdeni. Pieliek pie problemātiskajām vietām, piesaitē ar marles saiti vai dvieli. Kompresi var likt uz nakti.
  • Pret aizcietējumiem katru rītu dzer 50–70 g svaigi spiestas balandu sulas. Lai sulu no balandām vieglāk izspiest, tās vispirms iemērc ūdenī. Pēc tam samaļ gaļasmašīnā un izspiež caur marli.
  • Pret kūtru vielmaiņu, gremošanas traktu tējkaroti svaigu sasmalcinātu balandu aplej ar 250 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties 10 minūtes. Lieto pa 1–2 tasītēm katru dienu. Tēja nāk par labu aknām, plaušām un urīnpūslim.
  • Dažādus ādas izsitumus kopj ar balandu sulu.
  • Brūču dezinficēšanai, lai veicinātu to sadzīšanu, kā kompresi liek balandu sulā samērcētu, vairākkārt salocītu marli.
  • Pret saindēšanos, aizcietējumiem, lai no organisma izvadītu toksīnus, lieto žāvētas, samaltas balandu sēklas.
  • Balandu apliekamie mīkstina ādu iekaisušu nagu rajonā.