13 °C
"Redzams, ka augiem aukstums nepavisam nav paticis," saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis, vērtējot maija sākuma salnu radīto postu lauku saimniekiem. Bet Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte teic, ka "tik traka situācija nav bijusi nevienai nozarei".
Salnās cietuši ne vien augļu un ogu dārzi, bet arī graudaugi un ziemas rapsis. Meteorologi vēstīja, ka maija sākumā valsts lielākajā daļā pārspēti aukstuma rekordi un Latvijā tika piedzīvotas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados.
Cietis ziemas rapsis
"Runājot par graudaugiem, ziemāji aukstumu ir izturējuši un būtiska skāde tiem nav nodarīta. Iepriekš bija bažas par vasaras miežiem, nav ziņu, ka šī kultūra būtu cietusi no salnām," stāsta O. Balodis. Citādi ir ar ziemas rapša sējumiem. "Visi kultūraugi, kas ir tuvu ziedēšanas stadijai, var ciest no salnām. Ziemas rapsis jau tuvojās ziedēšanai, atsevišķi lauki jau ir sākuši ziedēt, un redzams, ka tas ir cietis. Ziedpumpuri, kas bija atvērušies, ir pagalam. Dažos laukos plīsuši stublāji un augi izskatās kā apvārīti," stāsta LLKC Augkopības nodaļas vadītājs. Bojājumi redzami gan Vidzemē, gan Zemgalē.
Pagaidām gan nevarot detalizēti spriest par postījumu apmēru un to, kāda būs ietekme uz ražu. Tagad visiem augiem nepieciešams kārtīgs mitrums, lai tie varētu padzerties, un tad būs redzams, kā tie atkopjas.
Pašlaik jau mitruma sāk pietrūkt un lauksaimnieki cer uz laikapstākļu maiņu.
Arī SIA "Latvijas grauds" īpašnieks, "VH Latvija" biedru pārstāvis, neatkarīgais zaudējumu izvērtēšanas eksperts Elvis Lazdiņš zina teikt, ka Zemgalē kviešiem nav būtisku sala bojājumu, bet vairāk cietis rapsis, kam redzamas sala pēdas. Tiesa, šai kultūrai zināmā mērā paveicies, ka tā nebija pilnā plaukumā, jo tad postījumi būtu lielāki.
Zemnieku saeimas pārstāvis Sandis Liepa skaidro, ka graudaugu un rapša sējumi salnu dēļ saņēmuši pamatīgu stresa devu, jo pavasara salnas pārsteigušas ar netipiski zemām temperatūrām naktīs. "Aplūkojot laukus pēc salnām, ir novērojami salnu radītie bojājumi, tomēr runāt par izteikti lieliem bojājumiem pagaidām nav pamata. Lauksaimniekus vienmēr esam aicinājuši izvērtēt iespējamo risku mazināšanu, un apdrošināšana ir viens no būtiskākajiem pasākumiem, jo pavasara salnu risks ir apdrošināms. Tomēr situāciju pasliktina gan samazinātais apdrošināšanas atbalsts, gan arī pieaugušās sējumu ierīkošanas izmaksas," saka Liepa.
Tiesa, šobrīd sējumi daudzviet izskatoties slikti – ziemošanas periodā cietuši no pārmērīga mitruma, toties šobrīd ļoti pietrūkst lietus un sējumi kalst ārā. Arī meža zvēri nodarījuši lielus postījumus ziemas rapša laukos, bet ziemas kviešu, pupu un zirņu laukus posta zosis. Ziemas rapsis siltajā laikā bija labi saņēmies, bet aukstuma dēļ ir nedaudz stresā un ziedēšana nedaudz iekavējas.
"Ziemas rapša ražas potenciāls, ņemot vērā nelabvēlīgos ziemošanas apstākļus, pavasara mitrumu un salnas, samazinājies jau ap 30%," lēš biedrības pārstāvis.
Taču ziemas kvieši ir sacerojuši un līdz salnām izskatījās ļoti labi, bet pēc salnām ir nedaudz cietuši – jāgaida vēl kāds laiks, lai saprastu reālo situāciju. Aptuveni 70% ziemas miežu tika pārsēti uz vasaras miežiem, kuri sadīga pirms salnām, un to stāvoklis vēl tiks izvērtēts.
Bažas par dārziem
Tikmēr augļkopjiem bažas par gaidāmo ražu ir lielas. Rēzeknes novada zemnieku saimniecības "Ķirši" saimnieks Dmitrijs Pavlovs sarunā ar "Latvijas Avīzi" atklāj, ka vissliktākā situācija ir ar saldajiem ķiršiem, kas esot nosaluši 80–90% apmērā. "Reti var atrast vēl kādu ziedpumpuru, kas ir dzīvs. No 10–15 ziedpumpuriem viens ir izdzīvojis," stāsta Pavlovs. Ar ābelēm vēl īsti nevarot saprast situāciju, bet jau esot redzams, ka daļa pumpuru ir melni. Šobrīd skaidrs, ka bumbieru šogad nebūšot.
Pavlovs teic, ka šādus laikapstākļus neatceroties. Vairāk nekā pirms desmit gadiem salnas bijušas vienu nakti, bet šogad – vairākas naktis pēc kārtas. Par bojājumiem viņš jau informējis Latvijas Augļkopju asociāciju, kas apkopo datus un ir gatava vērsties Zemkopības ministrijā pēc atbalsta.
Asociācijas vadītāja Māra Rudzāte teic, ka "tik traka situācija nav bijusi nevienai nozarei". Lielākie zaudētāji būšot vidējie un lielie saimnieki, kam augļkopība ir pamatbizness. Salnās cietušas arī krūmmellenes, no kurām daļa jau nosalusi. M. Rudzāte medijos jau uzsvērusi, ka augļu un ogu dārzi maija pirmajā nedēļā piedzīvoja nevis salnas, bet gan astoņu dienu ilgu salu. Cietuši ir augļu dārzi visos Latvijas reģionos – Kurzemē visvairāk ir cietuši ķirši, kuri lielākoties visi jau bija saziedējuši, Vidzemē apsaluši ķirši, plūmes, bumbieres, kā arī ābeles, bet Latgalē kādā ķiršu dārzā cietuši 80% koku. M. Rudzāte skaidroja – ja aprīlī nebūtu bijis siltais laika periods, sals kokiem un krūmiem nebūtu nodarījis tik būtisku kaitējumu, proti, sezona būtu sākusies vēlāk un raža nebūtu cietusi.
Āboli būs dārgāki
Vidzemes ZS "Pīlādži" saimnieks Jānis Zilvers stāsta, ka salnu skarto vidū ir ķirši, ābeles un bumbieres – ziedi bija atvērušies un redzams melns vidus. Arī ogulāji – upenes, jāņogas – ir cietuši, jo bija jau ziedos. Zilvers lēš, ka āboliem un ogām varētu būt ap 50% zudumi. Jau tagad varot prognozēt, ka ogas un augļi rudenī būs dārgāki. Pērn āboliem Eiropā bija labas ražas, dažviet āboli bija dārgāki par kartupeļiem, bet šī gada salnu dēļ ražas būs mazākas un tas atsauksies uz cenām, prognozē augļkopis.
Uz manu vaicājumu, vai izeja nebūtu risku apdrošināšana, viņš skaidro, ka Eiropā lielākoties šādu risku neapdrošina, jo esot grūti konstatēt, kādi ir ražas zudumi un kādu iemeslu dēļ tas noticis.
"VH Latvija" biedru pārstāvis Elvis Lazdiņš zina teikt, ka augļkopji var apdrošināt savas platības pret krusas postījumiem, bet salnas postījumi neesot iekļauti pie riskiem.
Interesi par šāda veida apdrošināšanu augļkopji jau esot izrādījuši, bet lielākoties tas noticis lokāli.
Vai augļkopjiem ir kāda cerība saņemt kompensācijas, tas jau ir Zemkopības ministrijas ziņā. Ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece piektdien sacīja, ka vēl nav saņemta augļkopju informācija par cietušajiem dārziem un postījumu apmēru. Tiklīdz tāda būs, ministrijas pārstāvji sniegšot komentāru.
Cerības uz lietu
- Pirmdien, 15. maijā, vietām Latvijā īslaicīgi līs, bet otrdien lietus gaidāms visā valstī, prognozē sinoptiķi. Otrdien naktī un no rīta visu valsti, sākot no dienvidrietumiem, šķērsos lietus mākoņi, daudzviet līs arī dienā, turklāt vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra vairs nav gaidāma augstāka par +14..+19 grādiem.
- Nedēļas vidū lietus tiek prognozēts valsts centrālajā un austrumu daļā. Gaisa temperatūra pārsvarā saglabāsies zem +20 grādiem. Naktīs vietām Latvijā, skaidrojoties debesīm, termometra stabiņš var noslīdēt līdz +1..+3 grādiem, iespējamas salnas zāles augstumā.
- Atbilstoši pašreizējām prognozēm nākamās nedēļas nogalē atgriezīsies anticiklons un gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +18..+23 grādiem.
