20 °C
Kopš jūlija Horvātija ir to Eiropas valstu vidū, kur brīvdienās un svētku dienās lielākā daļa veikalu ir slēgti. Sākotnējais sabiedrības satraukums norimis, taču tirgotāji ar jauno kārtību nebūt nav mierā, vairāki no viņiem jau vērsušies Satversmes tiesā, cerot panākt likuma atcelšanu.
Sākotnēji pēc veikalu slēgšanas brīvdienās varēja novērot īstu haosu: pirmajā nedēļas nogalē ļaudis veidoja milzīgas rindas pie tiem dažiem veikaliem, kam ļauts darboties. Pūlis izrādīja savu nepacietību un dusmas. Ar laiku tomēr cilvēki jauno kārtību pieņēma. Tagad lielveikali ir izstrādājuši savus jaunos darba laikus un tie ir izsludināti gan internetā, gan pie veikalu durvīm.
Te jāpaskaidro, ka prasība slēgt veikalus brīvdienās Horvātijā attiecas ne tikai uz lielveikaliem, bet arī mazajām tirdzniecības vietām. Izņēmums ir veikali, kas atrodas autoostās, vilcienu stacijās, lidostās un degvielas stacijās, kā arī mazie kioski, kuros pārdod tramvaja un autobusa biļetes: tur var iegādāties arī konfektes, žurnālus, atspirdzinošus dzērienus u. c. Pēc jaunās likuma normas veikali, uz kuriem attiecas liegums strādāt brīvdienās, tomēr drīkst būt atvērti 16 svētdienas vai oficiālās brīvdienas gadā. Uz kafejnīcām un restorāniem, kas Horvātijā ir teju reliģijas statusā, aizliegums neattiecas.
Sūdz Satversmes tiesā
Astoņi tirdzniecības centru tīkli pēc jaunā likuma pieņemšanas jau iesnieguši Satversmes tiesā lūgumu izvērtēt šīs tirdzniecības likuma normas. Veikalu īpašnieku ieskatā tās ir pretrunā ar Horvātijas Republikas konstitūciju, konkrēti – ar "uzņēmējdarbības un tirgus brīvības principu". Tāpat tirgotāji uzskata, ka
noteikumi diskriminē daļu tirgotāju pret konkurentiem, kuriem ir atļauts strādāt svētdienās, un citu uzņēmējdarbības virzienu pārstāvjiem, kuriem nav šāda aizlieguma.
Tirgotāju sūdzības ir dažādas. Piemēram, apvienība "Uzņēmēju balss" un tās 15 biedri sadarbībā ar diviem advokātu birojiem iesnieguši konstitucionālo sūdzību par tirdzniecības likuma grozījumiem, jo, iekļaujot mazos tirgotājus vienā kategorijā ar lielām tirdzniecības ķēdēm, šis likums ignorē mazos uzņēmumus, piemēram, ziedu veikalus, suvenīru veikalus, maiznīcas u. c. "Šiem uzņēmējiem strādāšana svētdienās un svētku dienās veido ievērojamu daļu no gada ienākumiem, vidēji pat trešo daļu," norādījusi "Uzņēmēju balss".
Pastāv arī varbūtība, ka Satversmes tiesa veikalu aizliegumu strādāt brīvdienās varētu atcelt, jo tieši tā tas jau ir noticis iepriekš. Kopumā šis ir trešais mēģinājums ieviest Horvātijā obligātās veikalu brīvdienas.
Atrod veidus, kā apiet
Vērtējot jauno tirdzniecības likuma grozījumu ieviešanu, liela kļūda bija tā, ka veikalu slēgšanas režīms tika izsludināts pašā tūrisma sezonas vidū. No jūlija sākumam līdz augusta beigām Horvātijā tūristu pieplūduma dēļ cilvēku skaits tradicionāli ir trīs līdz četras reizes lielāks nekā pārējos mēnešos.
Horvātijas ziņu portāli vēsta, ka kopš aizlieguma stāšanās spēkā piejūras kūrorti izmanto 16 svētdienu kvotu, kad viņiem ir atļauts strādāt.
Savukārt lielākā daļa veikalu uz sauszemes svētdienās ir slēgti. Tie veikali, kas savas atrašanās dēļ ir aizlieguma izņēmums, svētdienās un svētku dienās kļuvuši par pilsētas visvairāk apmeklētajām vietām. Savukārt degvielas uzpildes stacijas paplašina savu sortimentu un papildus degvielai tirgo arī maizi, kamēr maizes ceptuves ir slēgtas. Tāpat tiek ziņots par paņēmieniem, kā jaunos noteikumus apiet. Vispirms dažas piejūras pašvaldības pasludinājušas "gadatirgus dienas" uz gaidāmajiem valsts svētkiem vai brīvdienām, lai tad varētu notikt tirdzniecība, jo šādi varot veicināt tūrismu. Tad tūrisma veicināšana tikusi atzīta par nepieciešamu arī valsts kontinentālajā daļā, un šim piemēram sekoja arī Zagreba. Visbeidzot par "gadatirgus dienām" tika pasludināta lielākā daļa augusta un septembra svētdienu.
