Šonedēļ vizītē Latvijā ierodas Francijas Eiropas un ārlietu ministre Katrīna Kolonā, kurai piektdien paredzēta tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Neilgi pirms brauciena K. Kolonā sniedza interviju "Latvijas Avīzei", atbildot uz jautājumiem par Francijas attieksmi pret Krieviju, Ukrainu, kā arī situāciju Āfrikā un pretestību nerimstošajam migrācijas spiedienam.

Reklāma

Pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai vairāku valstu līderi, tajā skaitā Francijas, ieņēma nostāju, kas izsauca neizpratni un iebildumus ne vien Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs. "Mēs nedrīkstam pazemot Krieviju, lai brīdī, kad karadarbība tiks apturēta, mēs varētu ar diplomātiskiem līdzekļiem izveidot izejas koridoru," 2022. gada jūlijā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Kāda šobrīd ir Francijas nostāja šajā ziņā, vai joprojām tiek uzskatīts, ka jādod iespēja Putinam "saglabāt seju"?

Katrīna Kolonā: 2022. gada 24. februārī Krievija izvēlējās uzsākt agresijas karu pret Ukrainu, kam nav citas motivācijas kā tikai Krievijas vēlme atjaunot izfantazēto impērisko pagātni. No pirmās agresijas dienas Francija ir līdzās Ukrainai, lai palīdzētu tai uzvarēt ar militāru, humānu, ekonomisku atbalstu un lai veidotu nosacījumus valsts infrastruktūras atjaunošanai. Ja attiecīgajā brīdī kara izbeigšanai būs nepieciešamas miera sarunas, tikai ukraiņi izlems par šo sarunu nosacījumiem. Mēs būsim viņiem līdzās tik ilgi, cik nepieciešams, kopā ar mūsu sabiedrotajiem un Eiropas partneriem. Tamdēļ mēs vēlējāmies, lai Eiropas Savienība varētu ņemt dalību drošības saistībās pret Ukrainu. Kā es atgādinu vienmēr, kad man ir tāda iespēja, arī pagājušajā nedēļā savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā – 

uz spēles ir likta mūsu visu drošība un mēs nevaram ļaut uzvarēt valstij, kas uzbrūk citai valstij.

Kāda ir Francijas nostāja par Ukrainas līdzdalību NATO?

Pēdējā NATO samita laikā Viļņā šī gada jūlijā tika izlemts, ka Ukraina būs alianses dalībvalsts, tiklīdz apstākļi to ļaus. Ukraina šodien ir tuvāka NATO nekā jebkad, tā starp citu ir viena no galvenajām Vladimira Putina neveiksmēm. Negaidot šo pievienošanos, republikas prezidents Emanuels Makrons un viņa Ukrainas kolēģis Volodimirs Zelenskis ir uzsākuši sarunas par divpusēju vienošanos, lai ilgtermiņā balstītu līgumos palīdzību, ko Francija sniegs Ukrainai militārā, humānā un ekonomiskā jomā.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni solījusi veikt "ārkārtējus pasākumus" migrantu pieplūduma problēmas risināšanai, tostarp no jauna aicinot noteikt Ziemeļāfrikas valstu jūras blokādi. Arī Francijā šobrīd ir aktuāla migrācijas diskusija, tajā skaitā tiek apspriestas likuma izmaiņas. Vai varat raksturot virzienu, ko šobrīd šajā jautājumā ieņem jūsu valsts? Vai jūras blokāde ir risinājums, kuru jūs varētu atbalstīt?

Itālija ir pakļauta [migrantu plūsmām] sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Ziemeļāfrikas krastu tuvumā. Tai nākas saskarties ar ļoti sarežģītu situāciju saistībā ar migrantu pieplūdumu. Atbilde ir jāatrod sadarbībā starp eiropiešiem un viņu solidaritātē ar Itāliju, kā to atgādināja Republikas prezidents pagājušajā svētdienā. Mums ir jāstrādā arī ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm. 

Mūsu prioritāte vispirms ir novērst izbraukšanu, tajā skaitā cīnoties pret cilvēku pārvadātājiem un arī risinot migrācijas dziļākos cēloņus, kas spiež šos cilvēkus doties trimdas gaitās, lai meklētu labākus dzīves apstākļus. 

Mums ir jādara nepieciešamais, lai sniegtu šīm valstīm palīdzību, kas tām vajadzīga. Šajā sakarā mēs atzinīgi vērtējam nesen Eiropas Komisijas izziņoto finansiālo palīdzību Tunisijai. Tomēr mūsu pūles ir jāvelta arī mūsu Eiropas patvēruma un atgriešanas politikas stiprināšanai, lai padarītu to noturīgāku iepretī krīzēm. Tamdēļ mums Eiropā līdz šī gada beigām ir jāpieņem migrācijas un patvēruma pakts. Šis pakts, kas izdiskutēts iekšlietu ministru līmenī, paredz konkrēti darbu ar patvēruma meklētājiem uz robežas, lai varētu ātrāk un agrāk nodalīt tos migrantus, kuri savās mītnes valstīs tiek vajāti un tādējādi var saņemt patvērumu, un tos, kuri, tieši pretēji, nevar uz to pretendēt un kuri ar cieņu jāatgriež savā valstī. Es pirmdien Parīzē uzņēmu savu Itālijas kolēģi Antonio Tadžani un secināju, ka mums ir viens mērķis. Es atkārtoju – mēs neatstāsim itāļus vienus un būsim solidāri šajā izaicinājumā.

Kā sabiedrības noskaņojumu ietekmējuši nesenie grautiņi Francijas pilsētās?

Nemieri bija šoks visiem. Valdība reaģēja efektīvi, lai apturētu vardarbību. Neraugoties uz to, mums ir jāizdara secinājumi. Republikas prezidents uzdeva ministru prezidentei izstrādāt piedāvājumus, lai reaģētu uz dažādajiem izaicinājumiem, kurus šie nemieri izgaismoja. Kā ministru prezidente atgādināja, mūsu atbildei ir jābūt visaptverošai. Tie, protams, ir drošības un sabiedriskās kārtības jautājumi, tomēr plašākā izpratnē arī jautājumi par cieņu pret autoritātēm, integrāciju, izglītību, cīņu pret nestabilitāti un sociālo dažādību, un Elizabete Borna prezentēs pielāgotus pasākumus oktobra pirmajā pusē.

Francijas ārpolitikā vienmēr īpaša uzmanība bijusi pievērsta Āfrikai. Tajā pašā laikā no mediju ziņām arvien biežāk ir jaušams tur pieaugošais pret Francijas noskaņojums, kas bieži parādās arī dažādu "puču" organizētāju retorikā. Kā jūs komentētu šīs norises, un vai ir kādi īpaši soļi, ko jūsu valsts šajā sakarā ir iecerējusi spert?

Nevajadzētu jaukt Āfriku ar atsevišķām Sāhelas reģiona valstīm. Pret Franciju vērsta naratīva populistiska instrumentalizācija, ko aktīvi pastiprina Krievija, nedrīkst aizēnot mūsu kvalitatīvās un ciešās attiecības ar ievērojamu vairākumu no šīm valstīm. Kontinentā, kas strauji attīstās, mums ir priekšrocības, kuras varam izmantot, – mūsu tautu tuvība, mūsu uzņēmumu prasmes, mūsu universitāšu izcilība, kultūras dzīves radošums, jauniešu un diasporu dinamika, frankofonija. 

Mums nevajadzētu reducēt Āfriku līdz sacensību vai ienākumu gūšanas laukam, bet skatīties uz Āfrikas valstīm kā uz īstiem partneriem, ar kuriem mums ir kopīgas intereses un atbildība. 

Mums ir jāturpina veidot līdzsvarotas, savstarpējas un atbildīgas attiecības. Āfrikas valstis ir arī neaizvietojami partneri, lai tiktu galā ar daudziem kopīgiem izaicinājumiem. Arī šī iemesla dēļ mēs priecājamies par Āfrikas savienības integrēšanu G20 un atbalstām lielāku vietu Āfrikai ANO Drošības padomē.

Šī ir jūsu pirmā vizīte Latvijā ārlietu ministres amatā. Kas būtu svarīgākais jautājums, kuru jūs īpaši vēlētos izcelt tās laikā?

Tas tiesa, taču es jau esmu bijusi šeit oficiālā vizītē, kad biju Eiropas lietu deleģētā ministre nu jau pirms vairākiem gadiem. Esmu pagodināta būt šeit, lai ar Latvijas amatpersonām pārrunātu Eiropas Savienības tematus, globālos jautājumus un divpusējo attiecību stiprināšanas perspektīvas. Atbalsta turpināšana Ukrainai, protams, būs sarunu centrā. 

Tāpat mums kā eiropiešiem ir jāturpina kopīgs darbs pie mūsu atkarību mazināšanas un suverenitātes dienaskārtības, 

kāda tā tika definēta pagājušajā gadā Versaļas samitā Francijas prezidentūras ES Padomē ietvaros. Tā ir atslēga ilgstošai Eiropas drošībai, kā arī tās spējai rīkoties un būt ietekmīgai. No aizsardzības līdz tirdzniecībai un enerģijai – šai Eiropas stratēģiskās autonomijas dienaskārtībai ir jābūt Eiropas nākotnes dienaskārtības centrā. Strādāsim pie pragmatiskākas, suverēnākas, integrētākas un vienotākas Eiropas.

Katrīna Kolonā (1956)

Francijas ārlietu ministre kopš 2022. gada 20. maija – otrā sieviete valsts vēsturē, kas ieņem šo amatu.

Iepriekšējā karjera (kopš 1983. gada) pārsvarā saistīta ar diplomātiju – bijusi Francijas vēstniece Itālijā, Apvienotajā Karalistē un tādās starptautiskajā organizācijā kā UNESCO un OECD.

Laikā no 2005. līdz 2007. gadam bijusi deleģētā ministre Eiropas lietās, šajā statusā apmeklējot arī Latviju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.