17.4 °C
No amata otrdien atkāpās Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas spīkers Entonijs Rota, kurš bija nonācis kritikas krustugunīs pēc lēmuma Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā godināt Otrā pasaules kara veterānu, kurš nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos karoja pret Padomju Savienību.
Spīkers atkāpjas
Pēc runas ANO Ģenerālajā asamblejā un tikšanās ar ASV amatpersonām Zelenskis pagājušajā nedēļā apmeklēja Kanādu, kur Otavā 22. septembrī teica runu Pārstāvju palātā. Drīz pēc Zelenska runas beigām Pārstāvju palātas spīkers Rota pieminēja ukraiņu veterānu Jaroslavu Huņku, kuru raksturoja kā varoni. Deviņdesmit astoņus gadus vecais Huņka pēc spīkera komentāriem saņēma vētrainus aplausus. Drīz pēc tam tika noskaidrots, ka Huņka Otrā pasaules kara gados cīnījās Vācijas pusē 14. "Waffen SS" jeb "Ieroču SS" divīzijā, kas zināma arī kā divīzija "Galīcija", kurā dienēja etniskie ukraiņi. Šo divīziju nacistiskā Vācija izveidoja 1943. gadā cīņai pret Padomju Savienību.
Pēc šīs informācijas nākšanas atklātībā Rota, kurš Pārstāvju palātu vadīja kopš 2019. gada, otrdien pēc tikšanās ar valdošās Liberālās partijas līderiem nolēma atkāpties no amata, lai arī vairākas dienas bija pretojies aicinājumiem to darīt. Pārstāvju palātas priekšsēdētājs pauda "dziļu nožēlu par savu kļūdu" un uzņēmās atbildību par izdarīto.
Huņkam izrādītā atzinība "ir sāpinājusi gan indivīdus, gan kopienas, tostarp ebreju kopienu Kanādā un visā pasaulē, kā arī nacistu vardarbībā izdzīvojušos Polijā un citās valstīs",
norādīja Rota. Spīkers uzsvēra, ka lēmumu Huņku aicināt uz parlamentu viņš pieņēma vienpersoniski, par to nebija informēti ne citi deputāti, ne arī Ukrainas delegācija. Viņš norādīja, ka neesot zinājis par Huņkas dienestu nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos. Huņka dzīvo Rotas vēlēšanu apgabalā, un kara veterāna dēls pirms Zelenska vizītes esot sazinājies ar spīkera biroju, lai noskaidrotu, vai viņa tēvam būtu iespēja dzirdēt Ukrainas prezidenta runu klātienē.
Kaitējums Kanādai
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņojis, ka Huņkas godināšana "ārkārtīgi apkauno Kanādas parlamentu un visus kanādiešus". Savukārt opozīcijā esošās Konservatīvās partijas līderis Pjērs Pualjevrs uzsvēra, ka Trudo atbildība tagad ir "novērst milzīgo kaitējumu, kas nodarīts mūsu starptautiskajai reputācijai". Notikušo komentējušas arī ebreju organizācijas. "Šis incidents ir aptraipījis visus 338 parlamenta locekļus un arī ļāvis uzvarēt Krievijas propagandai, novēršot uzmanību no Kanādas un Ukrainas vienotības izrādīšanas. Tas arī sāpināja Kanādas ebreju kopienu, holokaustā izdzīvojušos, veterānus un pārējos nacistu režīma upurus," paziņoja Simona Vīzentāla centra Kanādas birojs.
Par notikušo uzmanību izrādījusi Varšava. "Ņemot vērā skandalozos notikumus Kanādas parlamentā, kas ietvēra prezidenta Zelenska klātbūtnē notikušo noziedzīgās nacistu SS vienības "Galīcija" dalībnieka godināšanu, esmu spēris soļus pretī šī cilvēka iespējamai izdošanai Polijai," vietnē "X", kas iepriekš bija zināma kā "Twitter", pavēstīja Polijas izglītības ministrs Pšemislavs Čarneks.
Viņš uzdevis Polijas Nacionālās atmiņas institūtam "steidzami izpētīt", vai Huņka kara laikā ir pastrādājis noziegumus Polijā.
Kanādas ģenerālprokurors Arifs Virani pavēstījis, ka no Polijas lūgums izdot Huņku pagaidām nav saņemts.
Pēc Otrā pasaules kara apmēram 600 divīzijas "Galīcija" karavīru pārcēlās uz dzīvi Kanādā, vēsta raidorganizācija CBC. Nirnbergas tribunālā "Ieroču SS" tika atzīta par noziedzīgu organizāciju, tomēr "Galīcija" kā atsevišķa vienība par tādu atzīta netika. Reaģējot uz apgalvojumiem, ka Kanādā patvērumu atraduši kara noziedznieki, 1985. gadā darbu sāka izpētes komisija tiesneša Žila Dešēna vadībā. Komisija gadu vēlāk publiskoja ziņojumu, kurā tika secināts, ka pret divīzijas karavīriem apsūdzībām trūkst pierādījumu, un "tikai dalība divīzijā "Galīcija" nav pietiekama, lai pamatotu kriminālvajāšanu".
