14.1 °C
Tie, kuri pērk elektroenerģiju par biržas cenām, pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja patīkamu pārsteigumu – vairākas stundas tā bijusi par velti vai pat par cenu ar mīnusa zīmi. Pagājušās nedēļas nogalē "Nord Pool" biržā elektroenerģijas cena pāris stundas noslīdēja zem nulles, svētdien no plkst. 14.00 līdz 15.00 sasniedzot mīnus 0,26 centus par kilovatstundu, bet no plkst. 15.00 līdz 16.00 – mīnus 0,20 centus par kWh.
Tomēr tas nebūt nav šī gada zemākās cenas rekords – 16. jūlijā vienu stundu elektrības cena biržā Latvijas zonā nokrita līdz mīnus 0,566 centiem par kWh. Jāatgādina, ka savukārt pērn 17. augustā tika sasniegta tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros, proti, 4000 eiro par megavatstundu.
Negatīvas cenas dienas vidū
Latvija elektroenerģijas tirgū nav izolēta, bet atrodas savstarpēji savienotā Baltijas un ziemeļvalstu tirgus reģionā, kur elektrības cenu ietekmē arī tās ražošana Centrāleiropā un Rietumeiropā. Līdz ar to arī pie mums ienāk negatīvās cenas, un šogad pirmo reizi ir novērota tā dēvētā "pīles līkne" ("Solar Power Duck Curve"), proti, saistībā ar daudzajiem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cena bija būtiski zemāka nekā pārējā dienas laikā. Agrāk šādas situācijas pārsvarā tika novērotas tikai Austrālijā vai Kalifornijā (ASV).
Parasti zemas cenas vai cenas zem nulles vērtības vērojamas vēja elektrostaciju jaudīgas darbības laikā, taču pēdējā laikā arvien biežāk zemu cenu nosaka vienlaicīga jaudīgu saules elektrostaciju darbība.
"Pērn vasarā dienas laikā piedzīvojām elektroenerģijas biržas cenu griestus, savukārt šogad Eiropā un arī Baltijā vairākas stundas dienas vidū ir vērojamas cenas tuvu nullei vai pat negatīvas cenas. Tas ir jaunums, jo iepriekš šādas situācijas pieredzējām tikai naktīs, kad pūta vējš. Visbiežāk šīs zemās elektrības cenas veidojas no "Nord Pool" biržas aprēķina un rodas Nīderlandē vai citur Rietumeiropā, kur jau tagad saules saražotā elektroenerģija brīžiem pārsniedz valsts patēriņu. Zemas cenas ir maza elektrības patēriņa un pieprasījuma brīžos – brīvdienās un dienas vidū, kad saules enerģijas izstrāde ir visintensīvākā, elektrības ir daudz, bet patēriņš mazāks nekā darba dienās," skaidro AS "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere, secinot, ka negatīvās cenas pozitīvo efektu izjūt tie klienti, kuri ir izvēlējušies biržas tarifu un, iespējams, var pielāgot tam savu dienas režīmu. "Tomēr pagaidām negatīvās cenas ir samērā nedaudzās stundās," piebilst I. Bidere.
Aug biržas cenas līgumu skaits
To mājsaimniecību īpatsvars, kuras elektroenerģiju pērk, izmantojot biržas cenas, nav liels, biežāk šādu izvēli izdara uzņēmumi, taču tam ir tendence pieaugt. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, mājsaimniecību segmentā biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis līdz 14%, audzis arī fiksētas cenas līgumu īpatsvars, sasniedzot 69%, savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars samazinājies līdz 17%. "Bieži vien elektrības cena būtiski lēkā no stundas uz stundu – līdzīgi kā mainās sirdsdarbības ritms aritmijas slimniekam," tēlaini salīdzina "Latvijas Avīzes" lasītājs Jurģis Vīgants, kurš elektroenerģiju pērk par biržas cenu. Viņam jau par paradumu ir kļuvusi jaudīgāko elektrības iekārtu, piemēram, veļasmašīnas un trauku mazgājamās mašīnas darbināšana stundās, kad elektroenerģija ir vislētākā.
"Ja elektrības cena ir zem nulles atzīmes, tā tiek ņemta vērā kopējā aprēķinā, attiecīgi šajās stundās patērētās elektrības cenu veido tikai tirgotāja komisija, un kopējais elektroenerģijas rēķins samazinās,"
pieredzē dalās J. Vīgants.
Visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenām bija lejupslīdoša tendence. Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā samazinājās par 22% un bija 110,62 eiro par MWh. Tostarp arī Lietuvā un Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena saruka par 22% un bija attiecīgi 110,62 un 106,09 eiro par MWh. "Nord Pool" sistēmas cenas strauju kritumu galvenokārt veicināja par 81% lielāka vēja izstrāde ziemeļvalstīs, kā arī liels nokrišņu daudzums, kas pozitīvi ietekmēja ziemeļvalstu hidroizstrādi. Elektroenerģijas cenu lejupslīdi Baltijā arī noteica vēja izstrādes kāpums reģionā vairāk nekā divas reizes pret iepriekšējās nedēļas datiem. Turklāt enerģijas plūsmas no Somijas pieauga par 9%, un nedēļas nogalē pēc neplānotā atslēguma darbā atgriezās elektropārvades savienojums "NordBalt".
