13.1 °C
Jēkabpils novada Saukas pagasta kooperatīvās sabiedrības "Poceri" valdes priekšsēdētājs Modris Lāčplēsis un galvenais agronoms Aldis Bērziņš mani sagaida omulīgi un smaidīgi, kaut gan īsta pamata tam nav. Raža šogad būšot slikta. Saldajos ķiršu kokos būs burtiski pa kādai ogai, ko neatmaksāsies vākt, tāpat mazajās pundurbumbierēs.
Pēc ziediem var spriest, ka lielajās vecajās bumbierēs kaut cik augļi aizķersies augstāk no zemes, kur mīnusi bijuši mazāki. Bet cerības tomēr bija uz jaunajām bumbierēm – tām cita raža un citas kvalitātes augļi. Par ābelēm vēl ir jautājumi. M. Lāčplēsis lēš, ka šogad varētu būt ap 10% no ideālās ražas. Situāciju izglābis tas, ka ir 30 ābeļu šķirņu, kuras zied dažādos laikos. Piemēram, populārais un garšīgais agrais ‘Auksis’ izsalis pa tīro, jo pumpuru briešana trāpījuši tieši uz salnām. Tagad ‘Auksis’ sāk ziedēt, drīz tam sekos arī pārējās ābeles. Pirmie ziedi skaisti, un tādi būs arī nākamie, bet drīksna izsalusi un melna, kas liecina, ka ābolu nebūs.
"2000. gadā, kad bija līdzīgs pavasaris, bijām jaunāki un šokā par sala nodarīto postu. Pa šo laiku esam sapratuši, ka ir lietas, kas vienkārši jāpieņem – ar Dieviņu un dabu cīnīties nevar. Es vairāk pagulēju, bet Modris vispār aizbrauca ekskursijā uz Eiropu. Savā mazdārziņā vai siltumnīcā jau vari padedzināt sveces, ugunskurus, elektrisko sildītāju nolikt, padūmot, piesegt vai palaistīties ar ūdeni un kaut ko tādējādi no dabas pasargāt, bet arī līdz zināmai robežai.
Ja ir mīnus seši vai pat vairāk, kā šopavasar dažviet ir bijis, tad nekas nepalīdzēs, danco, cik gribi. Pie mums sešas naktis pēc kārtas bija mīnusi, ne vairāk par mīnus četriem, bet ar to pietika," saka agronoms.
Starp citu, pirms diviem gadiem salnu nebijis, bet arī ražas ne – jo bijis vēss un lietains, ziedēšanas laiks izstiepts, bites lidojošas maz. Labai ražai vajag, lai zied strauji un īsi. Pērn raža bijusi normāla.
"Mēs jau arī palasām gudros ieteikumus par laistīšanu, dūmošanu un citus, bet, kad parēķina apjomus un izmaksas, tad tas sanāk nenormāli dārgi, jāpiesaista daudz cilvēku un tehnikas, turklāt bez garantijas, jo kāds grāds mīnusos vairāk un viss velti. To pašu ūdeni salnu laikā vajag 25 m3 uz hektāru stundā. Tas nozīmē, ka blakus nepieciešams ezers... Un kāds būs dārzs, ja vairākas naktis pēc kārtas gāzīs tādu ūdens daudzumu?" piebilst valdes priekšsēdētājs.
"Vienu lietu gan pamēģinājām – pushektāru appūtām ar speciāli sagatavotu biešu cukurūdeni. Redzēs, ko tas būs devis. Cukurs iesūcas šūnās, un tās kļūst salizturīgākas, bet, saprotams, arī līdz kādai robežai. Ja būs jēga, tad turpmāk par to varēs padomāt," saka A. Bērziņš.
Kā salnas situšas citviet? Cik zinot M. Lāčplēsis, dienvidos lietuviešiem arī slikti, jo tur salnas trāpījušas, kad augļkoki vēl vairāk bija gatavi pavasarim. Lieli mīnusi bijuši Vidzemē.
Latgali varbūt paglābs tas, ka pavasaris tur vēlāks un koki vēl snauduši. Dobelnieki sakot, ka salna nostrādājusi tikai retināšanas režīmā. Kā saka, laiks rādīs.
Skumīgs skaistums, man saka vīri, kad staigājam pa ziedošo un plaukstošo dārzu. Vai bankrots? Nē, subsīdijas līdz nākamajam gadam palīdzēšot izvilkt un visi 14 uzņēmuma darbinieki saglabāšot darbu, turklāt strādāšot. Labi zinot, ka ražas īsti nebūs.
"Kādreiz to saka patētiski, bet es tagad no sirds: darbinieki laukos tiešām ir vērtība. Atlaidīsim, bet tad vietā nedabūsim. Turklāt ar dārzu ir tā, ka tas jākopj, labi zinot, ka šogad ražas nebūs. Cerībā uz nākamo pavasari," teic M. Lāčplēsis.
"Piecas līdz septiņas reizes jāmiglo pret kraupi un citām slimībām, jāpļauj starpas, veco koku vietā jāstāda jauni, jāeksperimentē ar jaunām šķirnēm, jākopj vainagi. Koki bija uzkrājuši spēku ražai, tagad nebūs, kur to likt, sadzīs daudz ūdenszaru, kas jāgriež nost," piebilst A. Bērziņš.
