7 °C
Ēdot fermentētus (skābētus) dārzeņus, organisms uzņem probiotiķus – labās baktērijas, mikroorganismus, kas uzlabo zarnu trakta darbību un imunitāti, palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem.
Daudzveidīgu uzkodu plati, kurā iekļauti pārsvarā pašu gatavoti produkti, piedāvā veselīgu našķu radītava Labas saknes. Tas ir Cēsīs bāzēts ģimenes uzņēmums, ko izveidojuši Daina Eglīte-Antona un viņas vīrs Uldis Antons. Labu sakņu saimniece un piebilst, ka uzkodām pievieno arī fermentētus dārzeņus, sākot ar redīsiem un topinambūriem un beidzot ar kāpostiem un bietēm. Tie labi garšo arī bērniem.
Sastāvdaļas
- 400 g redīsu
- 2 diļļu zariņi (8 cm gari, to vietā var izmantot arī rozmarīnu vai timiānu)
- 5–8 piparu maisījuma pipari
- 1 lauru lapa
- 1 ķiploka daiviņa
- 1 neliela čili šķēlīte
- ap 2 cm gara svaiga mārrutka šķēle
- 1 l ūdens
- 1 ēdamkarote sāls
- slogam – kāpostu lapa un maza stikla burciņa
Pagatavošana
1. Redīsus sagriež četrās daļās. Stikla burciņā ar blīvgumiju liek dilles, piparus, lauru lapu, mārrutka šķēli, ķiploka daiviņu un čili šķēlīti. Tam virsū blīvi kārto redīsus, ik pa laikam piespiežot, lai mazāk gaisa spraugu.
2. Liek slogu – stikla burciņu, zem tās apļa formā izgrieztu kāposta lapu.
3. Pārlej ar sālsūdeni. Aizver burkas vāku. Vispirms tur istabas temperatūrā 3–5 dienas, pēc tam pārvieto uz pagrabu vai ledusskapi. Pēc ledusskapja fāzes redīsus var ēst jau pēc 24 stundām.
