Lietavas radījušas bērnistabu odiem; Rīgā un apkaimēs Nacionālā odu diena turpinās...

"Njā, jūlija nogales lielās lietavas atnesušas nepatīkamu, kaut sagaidāmu, "blakusproduktu"” - izšķīlusies masveidīga odu jaunā paaudze! Pilnie grāvji, slapjie meži un citas vietas kur citkārt augustā mēdz būt sausums bijusi ideāla bērnistaba. Nu neko... Būs jācieš!" tā sociālajos tīklos raksta biologs Uģis Piterāns.

Uz jautājumu, vai tas nenozīmē, ka nākamā gadā to būs mazāk, Uģis Piterāns atbild: "Īsti nē, odi vairāk reaģē uz konkrētā gada perioda apstākļiem (cik slapjš un silts utml.). Ja nākamgad pavasarī būs piemēroti apstākļi, odi būs.

"Uģi, sakiet, cik ilgi tā jaunā odu paaudze plosīsies? Nedēļu?" Vaicā cita odu nomocītā sieviete. "Jā, apmēram tā - tuvāk septembrim odu skaitam vajadzētu pakāpeniski mazināties."

"Vakardiena gan manā Rīgas apkaimē, gan citās (cik lasīju soctīklos) bija Nacionālā odu diena. Pārsteidz tāda odu vienbalsība. Tiem pat daudzdzīvokļu mājas 4. stāvā bija salidojums,"

tā tviterī raksta Ieva. 

"Es šodien tieši Ķemeros ievēroju tantukus, kuri sev sit ar zariem, nodomāju ka varbūt kaut kas nav kārtībā ar veselību, izkāpu no mašīnas un tad sapratu... Plus liela tūristu grupa vēl gāja, visiem zari rokās un gaiņā odus," piebalso Dita. "Tie ir visur – pat vilcienā no Jūrmalas uz Rīgu nevar atkauties!” Elīna raksta: “Un es tieši vakar vakarā domāju, kas, sasodīts, notiek, kāpēc mani apsēdis melnais odu tūkstotis." Daudzi sociālo tīklu lietotāji, kuri dzīvo Pierīgā, Rīgā un citās apkaimēs, kur nesen lietavās applūda grāvji, pļavas un citas vietas, šajās dienās sūdzas par odu neparasto daudzumu. "Tas, ka Rīgā, pilsētas centrā tik daudz odu, ir neierasti," raksta kāda rīdziniece.

Dzēlējodi.

Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Lūk, kas par odu dzīves ciklu teikts vikipēdijā: "Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Kā visiem pilnas pārvērtības kukaiņiem, arī dzēlējodiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaugušais īpatnis. Lielākajai daļai sugu mātīte olas dēj stāvošos ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā, applūdušos pagrabos, pielijušos koku dobumos, tropu augu lapu peļķēs, bet ir sugas, kas dēj olas arī jūrasūdens tilpnēs — sāļos purvos un lagūnās. Atkarībā no sugas, mātīte dēj ūdenstilpes malā vai piestiprina olas pie ūdensaugiem. Pirmās trīs attīstības stadijas noris ūdenī. Atkarībā no sugas un temperatūras tās aizņem 5—14 dienas, tomēr ir daži ievērojami izņēmumi. Vietās, kurās ūdenstilpes mēdz sasalt vai izžūt, attīstība mēdz piemēroties vides apstākļiem, tai apstājoties un atsākoties, kad dabā atgriežas piemērots siltums un ūdens daudzums. Pieaugušie īpatņi atkarībā no sugas dzīvo dažas dienas vai vairākus mēnešus."