15.3 °C
Islandē uz dienvidiem no Reikjavīkas pirmdienas vakarā sācies vulkāna izvirdums, kas tika gaidīts kopš novembra. Vulkāna aktivitāte otrdien ir vājinājusies, tomēr nav zināms, kad izvirdums varētu norimt.
Iedzīvotāji evakuēti
Vulkāna izvirdums Reikjanesas pussalā četrus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Grindavīkas pilsētas sākās pirmdienas vakarā 22.17 pēc vietējā laika (0.17 otrdienā pēc Latvijas laika). Pirms izvirduma apkaimi satricināja zemestrīces. Pirmajās divās izvirduma stundās ik sekundi izplūda vairāki simti kubikmetru lavas, paziņojis Islandes Meteoroloģiskais birojs. Islandes krasta apsardzes izplatītajā video redzams, kā no četrus kilometrus garās plaisas izplūst oranžas un sarkanas lavas strūklas.
Izvirdumu varēja redzēt arī no 40 kilometru attālumā esošās Reikjavīkas. Izvirduma intensitāte un seismiskā aktivitāte otrdien ir mazinājusies, norāda varasiestādes. Eksperti tomēr izvairīgi atbild uz jautājumiem, kad izvirdums varētu beigties.
Jau novembrī šajā apkaimē tika konstatēta seismiskā aktivitāte, kas varasiestādēm lika evakuēt apmēram 4000 iedzīvotāju no Grindavīkas bažās, ka šī zvejas ostas pilsēta varētu nonākt izplūdušās lavas ceļā.
Šobrīd lavas ieplūšanu Grindavīkā vairs neprognozē.
Pilsētā šobrīd cilvēku nav, vēsta Islandes sabiedriskā raidorganizācija RUV. Grindavīka ir tūristu iecienīta pilsēta, jo septiņus kilometrus no tās atrodas ģeotermālais spa "Zilā lagūna", norāda telekanāls CNN. Saistībā ar gaidāmo izvirdumu šī atpūtas vieta novembrī uz laiku tika slēgta un atkal atvērta tikai svētdien. Otrdien tika paziņots par tās atkārtotu slēgšanu.
Aviosatiksmi neietekmē
Islandes valdība paziņojusi, ka cilvēku dzīvībai briesmas nedraud, tomēr izvirduma vieta ir norobežota un tajā tiek ielaisti tikai speciālisti. Islandes Tūrisma padome tomēr brīdinājusi par izvirduma laikā izdalīto indīgo gāzi.
Lielu interesi izraisījis jautājums par vulkāna izvirduma iespējamo ietekmi uz aviosatiksmi, ņemot vērā, ka Islandē 2010. gada aprīlī notikušais Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums izraisīja plaša mēroga haosu lidsabiedrību darbībā. Tolaik vulkāna izvirdumā atmosfērā izsviestie pelni paralizēja aviosatiksmi Eiropā un nodarīja zaudējumus 1,5 līdz 2,5 miljardu eiro apmērā, atgādina raidorganizācija BBC. Avioreisus tolaik nācās atcelt, lai pelni neiekļūtu lidmašīnu dzinējos. Reikjavīka pagaidām par šāda veida problēmām neziņo. "Aviosatiksme uz Islandi un no tās nav traucēta, un starptautiskie lidojumu koridori paliek atvērti," vietnē "X" ("Twitter") paziņoja Islandes ārlietu ministrs Bjarni Benediktsons.
Eksperti uzsver, ka 2010. gada notikumi šoreiz neatkārtosies. Viņi vērš uzmanību uz faktu, ka tolaik Eijafjadlajegidla izvirdums notika zem ledāja, kā rezultātā magma savienojās ar ūdeni, radot pelnu mākoni.
Šoreiz apstākļi ir citi, un netiek prognozēts, ka atmosfērā nonāks liels daudzums pelnu.
"Šāda tipa izvirdums parasti nerada daudz pelnu," kas parasti izraisa haosu aviosatiksmē, intervijā BBC norādīja Bristoles Universitātes profesors Metjū Votsons.
Lai arī islandieši ir pieraduši pie vulkānu izvirdumiem, tie parasti notiek tālu no apdzīvotām vietām. Savukārt Reikjanesas pussalā vulkānu izvirdumi nebija notikuši astoņus gadsimtus, līdz 2021. gadam. Kopš tā brīža notikuši jau četri vulkānu izvirdumi, un pēdējais no tiem, kas sākās pirmdien, ir visspēcīgākais. Islandē ir 33 aktīvas vulkānu sistēmas, kas ir lielākais skaits Eiropā.
