2 °C
"LatViaNature" ir Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekts, kas pilnveidos dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargājamajām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā.
Tajā izvēlētas trīs pilottēmas – ES nozīmes aizsargājamie zālāji, ES nozīmes aizsargājamie meži un invazīvo jeb svešzemju sugu ierobežošana. Savukārt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšanai privātajās zemēs projektā paredzēts radīt īpašus atbalsta mehānismus, tostarp izstrādāt efektīvu nacionāla līmeņa kompensācijas modeli.
Šī projekta īstenošanas laiks: no 2020. gada 1. augusta līdz 2028. gada beigām, budžets – 19,49 milj. eiro, no kuriem četrdesmit procentu būs nacionālais līdzfinansējums. "LatViaNature" mērķus papildinošām aktivitātēm kopumā astoņu gadu periodā plānots piesaistīt papildinošo finansējumu 114,34 milj. eiro apmērā no dažādiem avotiem, tostarp valsts budžeta, ES fondiem un citiem finanšu instrumentiem.
Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē, postoši ietekmējot vietējās sugas, izmainot ekosistēmu funkcijas un radot gan ekonomiskus zaudējumus
(samazinās lauksaimniecības un meža zemes vērtība), gan arī bīstamību cilvēka veselībai.
Pētījums rāda zināšanu trūkumu
Lai gūtu priekšstatu par Latvijas zemju īpašnieku un apsaimniekotāju zināšanām par invazīvajām augu sugām un pieredzi, ar tām sastopoties, augšminētā projekta ietvaros Vidzemes Augstskola veica aptauju "Invazīvās augu sugas un to izplatības ierobežošana Latvijā", kurā piedalījās respondenti no dažādiem mūsu valsts reģioniem, aptverot visu Latviju. Kopīgais secinājums – invazīvo svešzemju augu izplatība Latvijā ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas prasa uzmanību un rīcību no visu iesaistīto personu puses, lai saglabātu un atjaunotu vietējos biotopus un pasargātu Latvijas dabu.
Lielākā daļa aptaujāto bijuši pārliecināti, ka invazīvo augu sugas nepalielina dabas daudzveidību, neizdaiļo ainavu un ka tās nevar būt saimnieciski izdevīgas. 79 procenti tās uzskata par nezālēm, kas jāierobežo, 75 procenti – par ekonomiskus zaudējumus radošām sugām. Aptauja atklāja, ka puse respondentu jūtas norūpējušies par invazīvo augu izplatību Latvijā, bet 28 procenti nav pievērsuši tam uzmanību. Savukārt 63 procenti atzina, ka viņu īpašumā ir ieviesusies kāda no invazīvo augu sugām: visbiežāk tika minēts Sosnovska latvānis, Kanādas zeltslotiņa un daudzlapu lupīna.
Aptaujas rīkotājiem nācās zemes īpašnieku zināšanas atzīt par viduvējām, un tas nozīmē, ka tuvākajā laikā nepieciešama sabiedrības izglītošana par invazīvajām augu sugām, lai cilvēki iespēju robežās varētu iesaistīties šo sugu ierobežošanā.
Kampaņa "Ķeram svešos!"
Pirmais solis līdzcilvēku izpratnes vairošanā par bīstamajām invazīvajām sugām un to radītajiem draudiem Latvijas dabai ir "LatViaNature" projekta ietvaros pērn rīkotā kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Arī šogad, turpinot šo kampaņu, 22. un 23. martā diennakti ilgs ideju maratons risināsies Jelgavā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātē (Akadēmijas ielā 11). Tā mērķis ir atrast jaunas, efektīvas, daudzkārt īstenojamas, dabai draudzīgas un izmaksās lietderīgas invazīvo sugu ierobežošanas metodes.
Invazīvie augi un dzīvnieki Latvijā nokļūst dažādos veidos gan cilvēku neapzinātas, gan apzinātas darbības rezultātā.
Daudzi augi Latvijā ir ievesti kā krāšņumaugi vai lauksaimniecības kultūras, tomēr laika gaitā tie pielāgojušies apstākļiem savvaļā un izspiež vietējās sugas. Vairumu svešzemju augu Latvijā ieveda 20. gadsimtā, piemēram, Sosnovska latvāni kā lopbarības augu, puķu sprigani un Kanādas zeltslotiņu kā daiļdārzā audzējamas sugas.
