13.3 °C
Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori "Conexus Baltic Grid" (Latvija), "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Amber Grid" (Lietuva), "GAZ-SYSTEM" (Polija) un "ONTRAS" (Vācija) ir pabeiguši Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora priekšizpēti.
Tā tika sākta šā gada janvārī un nosaka galvenos priekšnoteikumus Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora izveidei, kas sniegtu iespēju transportēt atjaunīgo ūdeņradi starp sešām valstīm. Pētījums raksturo tehniskos, juridiskos, organizatoriskos un ekonomiskos aspektus, kas jāņem vērā ūdeņraža koridora īstenošanā.
Ziemeļvalstu un Baltijas reģions piedāvā ievērojamu atjaunojamā ūdeņraža potenciālu, kas priekšizpētē noteikts aptuveni 27,1 milj. tonnu apmērā līdz 2040. gadam, pamatojoties uz kombinētu sauszemes un jūras vēja enerģiju un saules enerģiju. Tas rada lielu potenciālu ūdeņraža tirgus attīstībai un eksportam uz kontinentālo Eiropu. Paredzams, ka līdz 2040. gadam caur koridoru ik gadu tiks transportētas līdz 2,7 milj. tonnu atjaunojamā ūdeņraža starp iesaistītajām valstīm.
Priekšizpētē secināts, ka Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridors varētu kļūt par vienu no pirmajiem starptautiskajiem ūdeņraža cauruļvadiem Eiropā.
Pašlaik koridora cauruļvadam plānots 48 collu (1200 mm) diametrs, ar vairākām kompresoru stacijām un aptuveni 2,5 tūkst. km garumu.
"Pēc "REPowerEU" plāna, Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2030. gadam katru gadu saražot 10 milj. tonnu vietējā atjaunīgā ūdeņraža un tikpat lielu šī resursa apjomu importēt," saka Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns, pieļaujot, ka priekšizpētē minētie ūdeņraža apjomi vēl ir tikai pieņēmumi.
"Ja šie apjomi patiešām būs tik lieli, tad šis cauruļvads viens pats varēs apgādāt ES ar nozīmīgu daļu no dekarbonizācijai nepieciešamajām atjaunīgā ūdeņraža jaudām," secina Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs. Viņš uzteic "Conexus Baltic Grid" iesaisti šādā starptautiskā pētījumā.
"Ir apsveicami, ka Lavijas gāzes pārvades sistēmas operators seko globālajām energoresursu attīstības nākotnes tendencēm. Tā kā Latvija šobrīd ir pa vidu šā koridora mugurkaulam, kas sniedzas no Somijas līdz Vācijai, būtu labi, ja arī Latvijā tiktu veikts pētījums par to, ko šāda augstas energointensitātes infrastruktūra dotu mūsu valsts tautsaimniecībai, kā mēs to labāk varētu izmantot, iesaistot arī Latvijas nozares uzņēmumus," rezumē Ģ. Greiškalns.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
