Light rain 3.3 °C
T. 13.11
Eižens, Jevgēņija, Jevgēņijs
SEKO MUMS
Reklāma
Augļu dārzs Vācijā zem saules paneļiem.
Augļu dārzs Vācijā zem saules paneļiem.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Straujš energoresursu cenu kāpums liek arī dārzkopjiem licis aizdomāties par iespējām pašiem ražot vismaz daļu saimniecībā nepieciešamas elektroenerģijas. Latvijā pagaidām saules paneļus liek tikai uz ēku jumtiem, bet citās Eiropas valstīs jau pirms vairākiem gadiem ir uzsākta saules paneļu izvietošana uz siltumnīcu sienām un jumtiem, kā arī ogulāju dārzos virs zemenēm, avenēm un pat kultūrmellenēm.

Reklāma

Gan elektroenerģijas ražošanai, gan audzēšanai

Starptautiskā kompānija BayWa r.e. jau ir uzkrājusi zināmu pieredzi šajā jomā. Tiesa, pašā sākumā tās mērķis bija palielināt platības paneļu izvietošanai, jo sāka pietrūkt vietas paneļu parkiem. Paneļi izmantošanai dārzkopībā, tā sauktie Agri-PV, atšķiras no tradicionālajiem. To mērķis ir ne tikai ražot elektroenerģiju, bet vienlaikus nodrošināt apstākļus kultūraugu audzēšanai.

Pirmās grupas paneļi ir paredzēti izvietošanai virs augļu kokiem, ogulājiem, vīnogulājiem un pat apiņiem, tādējādi augi atrodas zem vairāk vai mazāk atklāta jumta no paneļiem. Lietus ūdeni, kas tek no paneļiem, ir iespējams savākt un izmantot kultūraugu laistīšanai. 

Kādā Vācijas kultūrmelleņu audzēšanas saimniecībā tieši tā arī dara, uzkrājot nokrišņu ūdeni baseinā un pievadot to augiem caur pilienlaistīšanas sistēmu.

Otrās grupas paneļus izvieto rindās uz zemes pamīšus ar kultūraugu rindām. Protams, tas ir atkarīgs no audzējamā kultūrauga, rindstarpu platuma un izmantojamās tehnikas. Vācijā šāds paneļu izvietojums neietekmē zemes izmantošanas veidu, tā tāpat klasificējas kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Abos variantos ir plusi un mīnusi

Firmas BayWa r.e. ražotie Agri-PV paneļi, ko izvieto virs augiem, no 1 ha platības spēj maksimāli saražot 800 kWp elektroenerģijas, samazinot izmantojamo platību ne vairāk ka par 10%. Tiesa, pašas nesošās konstrukcijas dēļ šādu paneļu izvietošana prasa būtiski augstākas investīcijas salīdzinājumā ar otrās grupas paneļiem.

Vienā no pilotprojektiem Nīderlandē šādi paneļi ir uzstādīti firmas Babberich Fruit Farm aveņu dārzā. Tur 3,3 ha platībā virs 31 tūkst. aveņu augiem ir izvietoti 10250 saules paneļi ar kopējo maksimālo jaudu 2,7 MWp. Šeit ir instalēti gaismas puscaurspīdīgie paneļi, kuri nodrošina pietiekamu gaismas sadalījumu virs augiem. 

Mērķis ir ne tikai ražot elektroenerģiju, bet arī nodrošināt apstākļus kultūraugu audzēšanai.

Papildus tam virs augiem izvietotie paneļi aizsargā augus no lietus un pārmērīga saules karstuma, samazinot vajadzību pēc plēves vai aizsargtīklu seguma. Zem paneļiem mainās mikroklimats ap augiem, un ir novērots, ka tādējādi samazinās ūdens patēriņš. Tāpat veidojas komfortablāki apstākļi strādniekiem, kuri vāc ražu. Tiesa, ražība zem paneļiem nedaudz samazinās – vidēji par 5% salīdzinājumā ar avenēm atklātā laukā.

Reklāma
Reklāma

Līdzīgi rezultāti ir sasniegti Vācijā bioloģisko ābolu audzēšanas saimniecības Bio-Obsthof Nachtwey dārzā. Šeit platībā 0,3 ha virs 1200 ābelēm (astoņas šķirnes) ir izvietoti 1148 paneļi Agri-PV ar maksimālo kapacitāti 258 kWp. Lai varētu precīzāk salīdzināt gaismas pieejamību augiem zem saules paneļiem, dārzā izvietoja dažādus paneļu modeļus. Saražotā elektroenerģija tiek izmantota e-traktora un laistīšanas sistēmas darbināšanai.

Šādu paneļu izvietošanas augstums ir atkarīgs no kultūrauga, virs kura tos liek, un dārzā izmantojamās tehnikas gabarītiem. Pastāv arī tehniskā iespēja vajadzības gadījumā uz darbu veikšanas laiku pagriezt paneļus vertikāli.

Otrās grupas paneļi (ko izvieto rindstarpās) nodrošina maksimālo elektroenerģijas ražošanu 300 kWp/ha, bet augiem pieejamā platība samazinās par 15%. Protams, paneļu rindām jābūt saskaņotām ar izmantojamās tehnikas darba platumu. Papildu priekšrocība – samazinās augsnes erozija. 

Protams, zināmas problēmas var radīt putekļi un citi netīrumi, kas var krāties uz šiem paneļiem, tāpēc BayWa r.e. to tīrīšanai piedāvā speciālu 6 m garu mehanizētu birsti. Tiek lēsts, ka Vācijas apstākļos saimniecībās ar augstu elektroenerģijas patēriņu Agri-PV paneļi atmaksājas 1–2 ha lielā platībā, savukārt saimniecībās, kas plāno saražotās enerģijas pārdošanu, dārzu platībai zem paneļiem jābūt vismaz 20 ha.

Jāņogas un garšaugi zem saules paneļiem

Protams, iepriekš minētā firma nav vienīgā, kas piedāvā saules paneļus izmantošanai dārzkopībā. 

Piemēram, Nīderlandes augļkopis Rini Kusters audzē sarkanās jāņogas zem saules paneļiem jau otro gadu. Pēc viņa novērojumiem, tie labi aizsargā augus un ražu pat no krusas, bet nespēj paātrināt ražu, tikai aizkavēt. (Tradicionālie plēves segumi gan paātrina ražas sākumu.) 

Zem saules paneļiem nav lietderīgi audzēt agrīnās šķirnes, jo zem tām šīm šķirnēm pietrūkst gaismas un siltuma. 

Ļoti daudzām augu sugām ražas perioda sākums ir atkarīgs no uzkrātās temperatūru summas, bet pašlaik par daudzām sugām trūkst informācijas. Pat tad, ja zem paneļiem vidējā diennakts temperatūra ir tikai par 1–2 oC zemākā nekā atklātā laukā, nepieciešamās temperatūras summas uzkrāšana var aizkavēties par vairākām dienām. Tādējādi aptuveni 1000 m2 platībā audzētājs nomainīja podus ar šķirni 'Junifer' pret šķirni 'Rovada'. Pateicoties tam, ka jāņogas tiek audzētas podos, tie vienkārši tika pārvietoti 50 m tālāk zem tradicionāliem augstiem plēves segumiem.

Avenes zem saules paneļiem.

Cita Nīderlandes saimniecība ERF nodarbojas ar bioloģisko audzēšanu. Sadarbībā ar elektroenerģijas ražotāju, pašvaldību un pētniekiem no augstskolas Aers šeit izmēģina firmas Symbizon saules paneļu izvietošanu virs un starp augu slejām. (Saimniecība praktizē augu audzēšanu pamīšus slejās.) Šeit paneļi atrodas 2,4 m augstu, attālums starp paneļu rindām pusē 5 ha lielā lauka ir 6 m un otrā pusē – 12 m. Audzētājs kopā ar pētniekiem izmēģina, kura tehnoloģija būs piemērotāka.

Tāpat tiek skatīts, vai ražas zudumi šaurākās slejās ēnas dēļ atsver papildu elektroenerģijas ražošanu salīdzinājumā ar platākām slejām. Zem saules paneļiem audzē garšaugus 3 m platās joslās, pētot, kā dažādi garšaugu sugu maisījumi ietekmē bioloģisko daudzveidību un pievilina dažādas entomofāgu sugas. Daļa lauka ir atstāta bez saules paneļiem – kā kontroles variants.

Tiek pētīta arī augsnes sablīvēšanās variantos ar saules paneļiem un bez tiem. Jāparedz dziļāka kabeļu izvietošana zemē, lai tos nesabojātu augsnes apstrādes laikā. 

Sākumā pētījumā bija paredzēts izmantot daļēji gaismas caurlaidīgus paneļus, bet tos nespēja tirgū atrast, tāpēc ielika divpusīgus paneļus, kuri spēj izmantot gaismu, kas tiek atstarota no augiem. Paneļu ierīkošana tika uzsākta 2022. gada rudenī, nākamgad starp tiem plāno audzēt kāpostaugus vai kartupeļus.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma