7.7 °C
Klimata pārmaiņas ir process, kas norisinās ne tikai atmosfērā. Ļoti nozīmīga loma klimata pārmaiņu kontekstā ir arī augsnei, jo tā kalpo kā milzīga dabīga oglekļa krātuve.
Augsnes oglekļa nozīme klimata pārmaiņu kontekstā
Pēc Eiropas Vides aģentūras datiem Eiropas Savienības augsnes satur vairāk nekā 70 miljardus tonnu organiskā oglekļa. Visvairāk oglekļa satur organiskās augsnes, proti, augsnes, kas ir bagātas ar organisko materiālu.
Fotosintēzes procesā augi uzņem oglekli no atmosfēras. Ogleklis, kas netiek izmantots virszemes augu attīstībai, caur augu saknēm uzkrājas augsnē, tādējādi neļaujot tam nonākt atmosfērā un veidot oglekļa dioksīdu (CO2), kas ir galvenā siltumnīcefektu izraisošā gāze. Taču klimata pārmaiņu dēļ, paaugstinoties temperatūrai un palielinoties nokrišņu daudzumam, augsnes organiskās vielas, kas satur oglekli, ātrāk sadalās, izdalot atmosfērā CO2.
Oglekļa apjomu augsnē ļoti būtiski ietekmē arī mežu un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas veids.
Latvijā ir veikti vairāki pētījumi par oglekļa uzkrājumu augsnē. Pētījumus veikuši Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" (meža resursu monitoringa datu izmantošana oglekļa krājumu izmaiņu raksturošanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs, oglekļa aprite meža ekosistēmā) un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (organisko augšņu ģeogrāfiskais izvietojums).
Oglekļa monitoringa sistēma Latvijā
Latvijā oglekļa monitoringa sistēmas izveidi lauksaimniecībā izmantojamā zemē nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Oglekļa monitoringa sistēmas izveidei VAAD īsteno vairākus pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem ir oglekļa monitoringa punktu ierīkošana augsnes agroķīmiskās izpētes reprezentatīvās kopas saimniecību laukos, lai novērtētu saimniekošanas veida ietekmi uz oglekļa uzkrājumiem augsnē.
Saimniecību agroķīmiskās izpētes reprezentatīvā kopa tiek veidota, lai iegūtu un apkopotu informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām piecu gadu ciklā.
Reprezentatīvās kopas izveidi VAAD uzsāka 2018. gadā, un tā tiks pabeigta 2022. gadā, aptverot visus Latvijas valsts plānošanas reģionus (Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales). Izlases kopā tiek iekļautas integrētā un bioloģiskā saimniekošanas veida saimniecības ar dažādu specializāciju – laukkopības, lopkopības un dārzkopības.
Katru gadu kopai tiek izvēlēti 5000 ha, kuros dienests veic agroķīmisko izpēti (kopumā no 2018. līdz 2022. gadam – 25 000 ha). Vienlaikus ar agroķīmisko izpēti ik gadu tiek ierīkoti 20–23 oglekļa monitoringa punkti (viens monitoringa punkts katrā konkrētā gada reprezentatīvās kopas novadā, kopumā no 2018. līdz 2022. gadam vairāk nekā 100 punkti;1. att.), kuros dienests ņem augsnes paraugus un analizē VAAD Agroķīmijas laboratorijā.
2021. gada februārī tika uzsākts darbs Norvēģijas finanšu instrumenta projektā Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā, ko īsteno Zemkopības ministrija sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu, Latvijas Universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava un VAAD. Projekta kopējais plānotais budžets ir 1,83 miljoni eiro. No tā 1,56 miljoni eiro ir Norvēģijas grantu līdzfinansējums un 0,27 miljoni eiro – Latvijas nacionālais līdzfinansējums.
