Ap automobiļu lielo ātrumu, kas nogalina, valodojam visai daudz. Mēģinām slāpēt to ar kampaņu klipiem, dažādiem radariem. Bet – pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos cietuši vairāk nekā 500 velobraucēju un aptuveni 400 elektrisko skrejriteņu vadītāju, kuru vidū vismaz ceturtā daļa ir nepilngadīgie.

Reklāma

Ar šo plašo mērķauditoriju runāts tiek krietni retāk. Tādēļ apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA" sadarbībā ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju un Policistu velobiedrību organizē informatīvo kampaņu "Velopatruļa".

Elektriskie skrejriteņi – riska grupā

Valsts policijas dati liecina, ka situācija ar mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību aizvien nav pietiekama laba. Negadījumu, kuros iesaistīti elektrisko skrejriteņu vadītāji, skaits kopš 2020. gada četrkāršojies: 2020. gadā reģistrēti 102 šādi ceļu satiksmes negadījumi, bet pērn jau 420. 

Turklāt viena no grupām, kas bieži iekļūst šādos negadījumos, ir jaunieši vecumā no 17 līdz 21 gadam, un liela daļa avāriju ir smagas. 

Tajās savainotie gūst ilgstoši ārstējamas traumas vai pat paliekošas veselības problēmas.

Velosipēdisti pēdējos pāris gados kļuvuši uzmanīgāki, taču kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits joprojām ir augsts. Pērn policija reģistrēja 725 negadījumus, kamēr 2019. gadā to skaits bija 919. Īpaši satraucoši, ka gandrīz piektā daļa no cietušajiem ir bērni.

"Satiksmes negadījumos cietušo bērnu un jauniešu lielais skaits ir nopietns signāls, ka visai sabiedrībai būtiski jāuzlabo uzvedība uz koplietošanas ceļiem. Atbildīgākiem jākļūst kā automašīnu, tā velosipēdu un elektrisko skrejriteņu vadītājiem. 

Tādēļ kopā ar policijas pārstāvjiem uzrunāsim jaunos satiksmes dalībniekus un stāstīsim, kā samazināt riskus satiksmē un kā izvairīties no neparedzētiem izdevumiem avārijas gadījumā," 

kampaņas būtību izskaidro "BTA" valdes locekle Evija Matveja.

Kampaņas "Velopatruļa" dalībnieki būs sastopami pie iepirkšanās centra "Akropole Alfa" B ieejas 30. augustā un 6. septembrī no pulksten 13 līdz 16.

"Lai ceļu satiksmes negadījumos neciestu mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, pats galvenais ir parūpēties par drošību braukšanas laikā," uzsver Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Prevencijas nodaļas galvenā inspektore Līga Trukšāne. "Būtiski atcerēties, ka bērniem obligāti galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei, tā ieteicama arī pieaugušajiem pašu drošībai. Tāpat, lai krītot pasargātu sevi no traumām, ieteicams braukšanas laikā lietot ceļu un elkoņu aizsargus. Pirms došanās ceļā aicinām gan pieaugušos, gan vecākus kopā ar bērniem pārbaudīt un pārliecināties par velosipēda tehnisko kārtību – tam jābūt aprīkotam ar bremzēm un gaismu atstarotājiem. 

Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, 

priekšpusē ar baltu, bet aizmugurē – ar sarkanu atstarotāju, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim."

Ko varētu vēl labāk

Labu darbiņu "Velopatruļa" aizvadītajā sestdienā darīja. Visus, kas pa Brīvības gatves velotaku brauca, lūdza uz brītiņu apstāties, parunāties. Un šādu randiņu bija kāds simts. Daudz, saka organizatori. Manuprāt – piliens jūrā. Šādu veloceliņu mums ir simti. Ne gluži pareizi tos lietojošo – tūkstoši. Un ideāli būtu, ja katrs no viņiem justu kaut nelielu koleģiālas kontroles un sadarbības klātbūtni. Ja šādu patruļu būtu vairāk. Un ne tikai sestdienās.

Arī pārrunājamo jautājumu loks varētu būt plašāks. Nu kaut vai par aizbāztām ausīm, 

piemēram. Aina no šā viedokļa ir gluži katastrofāla. Dzirdīgus cilvēkus te varam atrast nez vai vairāk kā vienu no desmit. Pārējie ir kurli, ausis ar digitālu rīku korķiem vai hermētiskām uzlikām aizbāzuši, viņi pārvietojas nevis reālā skaļā satiksmē, bet pašu radītā pavisam nedabiskā vidē. Motorus sev apkārt nedzird, zvaniņus (ne jau tos telefonizētos) nedzird. Un tieši šī iemesla dēļ bieži vien iebrauc ziepēs. Satiksmes noteikumi šādu rīcību neaizliedz. Ne "Velopatruļa", ne citi uzraugi par to sodīt nevar. Bet parunāt taču var! Apelēt pie veselā saprāta var. Un vajag. Kas uzņemsies līdzīgu pasākumu biežākas rīkošanas iniciatīvu?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.