17.4 °C
Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši saviem attīstības plāniem, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām.
VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirtā 3,1 miljona eiro izveidotais ZM elektroautomobiļu uzlādes tīkls neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām, proti, tas ir par lielu. Turklāt tas izveidots, samaksājot samērā augstu cenu par uzlādes iekārtām.
Vilka akcentē, ka VK izprot ZM vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.
ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu. Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais risinājums uzstādīt tikai lieljaudas jeb vairāk nekā 22 kilovatu elektroautomobiļu uzlādes iekārtas neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei. Piemēram, elektroautomobiļu uzlādē iesaistītās valsts kapitālsabiedrības savām vajadzībām uzstāda parastās jaudas uzlādes iekārtas. Kapitālsabiedrības norāda, ka izbūvēt lieljaudas uzlādes stacijas tādām vajadzībām nav ekonomiski pamatoti nepieciešamās jaudas nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu dēļ.
Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence. Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās. Pēc revidentu piesardzīgas aplēses, uzlādes iekārtu sadārdzinājums ir apmēram 600 000 eiro, akcentē VK.
Revīzijā konstatēts, ka ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu.
Lai gan 2022. gadā ZM resora autoparkā bija tikai seši elektroautomobiļi, ministrija iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022. gada beigām. Jau 2022. gadā ZM samaksāja komersantam 2,4 miljonus eiro jeb apmēram 80% no atvēlētajiem līdzekļiem, bet tikai 2023. gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024. gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām pabeigts.
Šā gada augusta vidū joprojām vairāk nekā puse izbūvēto uzlādes staciju stāvējušas neizmantotas, uzlādes ir veiktas tikai 15 vietās.
Vilka skaidro, ka, pēc revidentu aprēķiniem, 2023. gada rudenī pie ZM ēkas ekspluatācijā nodotā uzlādes punkta astoņu iekārtu kopējās amortizācijas izmaksas, attiecinot tās uz faktiski veiktajām uzlādēm, līdz 2024. gada vidum bija 337 eiro uz 100 kilometriem. Astoņpadsmit elektroautomobiļu uzlādes stacijas izveidotas adresēs, kur atrodas Valsts meža dienesta struktūrvienības, bet tās vispār nav izmantojušas uzstādītās uzlādes iekārtas, norāda Vilka.
Piemērojot citu valsts kapitālsabiedrību praksi un uzstādot savām vajadzībām parastās jaudas uzlādes iekārtas, ZM varēja ieekonomēt vismaz 2,7 miljonus eiro valsts budžeta līdzekļu, secināts revīzijā.
Revidentu ieskatā, uzstādot parastās jaudas iekārtas un izlietojot apmēram 278 000 eiro, varēja ietaupīt budžeta līdzekļus vai arī par šiem līdzekļiem iegādāties līdz 60 jauniem elektroautomobiļiem. ZM varēja arī uzticēt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izbūvi profesionāļiem, iznomājot tiem zemes platības nepieciešamajās adresēs. Šāda pieeja sniegtu iespēju gan nodrošināt elektroautomobiļu uzlādi, gan samazināt izdevumus, gan gūt ienākumus.
Par tiesību aktu prasībām neatbilstošu un neekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu Zemkopības ministrijā Valsts kontrole informēs kompetentās institūcijas, lai tās veiktu ZM amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtēšanu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze pēc Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem uzdevis izveidot dienesta pārbaudes komisiju un izvērtēt ministrijas amatpersonu atbildību. Krauze atzīmē, ka 2021. gadā projektu sācis iepriekšējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Daļu no amatpersonām izmeklēs atbildīgās iestādes, bet dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot, kādi lēmumi pieņemti un kā ZM nonāca pie šāda projekta rezultāta un izmaksām, kā arī to, vai kāds no ministrijas darbiniekiem ir saucams pie disciplināratbildības.
