Clear 3.2 °C
P. 18.10
Erlends, Rolanda, Rolands, Ronalds, Lūkass
SEKO MUMS
Reklāma
Ganību airenes un niedru auzenes starpsugu hibrīdu selekcijas audzētava.
Ganību airenes un niedru auzenes starpsugu hibrīdu selekcijas audzētava.
Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Starpsugu hibrīdi – auzeņairenes (Festulolium) un hibrīdā airene (Lolium perenne) – Eiropā pazīstami jau sen. Pirmās šķirnes pie mums ienāca no Eiropas, un pasākumi ar to audzēšanu Latvijas agroklimatiskajos apstākļos bija ne īpaši veiksmīgi. Tajā pašā laikā arī Skrīveros jau noritēja intensīvs darbs pie starpsugu hibrīdu veidošanas. Pirmos veiksmīgos krustojumus vērtējām ļoti atbildīgi, salīdzinājām ar citās Eiropas valstīs izveidotajām šķirnēm.


Reklāma

Hibrīdā airene


Parasti hibrīdās airenes ir selekcionētas, krustojot ganību aireni ar daudzziedu aireni, tādējādi veidojot abu šo stiebrzāļu labāko un vēlamo īpašību atlasi. Pēc morfoloģiskajām pazīmēm tā pieder pie stiebrzāļu (Poacea) dzimtas skrajceru virszāles ar skraju vārpu. Sēklas – graudiņi – var būt ar akotiem.


Veidojot pirmo starpsugu hibrīdu šķirni 'Saikava’, ir iets nedaudz cits ceļš. Šķirne izveidota 1999. gadā LLU Zemkopības zinātniskajā institūtā, krustojot ganību aireni, daudz­ziedu aireni un pļavas auzeni. Šī šķirne ir reģistrēta kā hibrīdā airene, bet tai piemīt auzeņairenei raksturīgās īpašības. Šķirne labi piemērota audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos un ir izturīgāka nekā ganību airene. Šķirne piemērota audzēšanai minerālaug­snēs, bet kūdras augsnēs tai pazeminās ziemcietība un sējums izretojas. Šķirne ziemcietībā ir pārāka par ganību aireni, bet nedaudz jutīgāka nekā pļavas auzene.


Aireņveidīgs starpsugu hibrīds.

Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka hibrīdā airene 'Saikava’ ir salīdzinoši sausumizturīga un pēc kritiskiem sausuma periodiem ļoti labi ataug. Zaļās masas un sēklu ražas tai augstākas nekā ganību airenei. Slimību izturība laba. Pēc nopļaušanas atālā veido samērā daudz stiebru, tāpēc šķirne vairāk piemērota pļaujamo zālāju platību ierīkošanai. Ataugšanas spējas labas, un labvēlīgos apstākļos pēc katra pļāvuma, atbilstoši mēslojot, sezonā var iegūt vismaz trīs pļāvumus. 



Auzeņairene


Auzeņaireņu (Festulolium) šķirnēm ir atšķirīgas morfoloģiskās pazīmes un bioloģiskās īpašības. Pārsvarā ar nosaukumu stiebr­zāļu hibrīdi mēs saprotam auzeņairenes, kas iegūtas, sakrustojot Festuca un Lolium ģinšu sugas. Veidojot starpsugu hibrīdus, mūsu mērķis ir saistīts ar centieniem apvienot vienā augā vairāku sugu vērtīgākās saimnieciskās un bioloģiskās īpašības. Mūsu zemniekiem vairāk pazīstamas ir auzeņairenes, kurās mēģināts apvienot trīs stiebrzāļu sugas – airenes, pļavas auzeni un niedru auzeni. Katrai no šīm sugām, veidojot starpsugu hibrīdus, ir kāds svarīgs mērķis.


Airenes izceļas ar savu augsto lopbarības kvalitāti, bet mūsu agroklimatiskajos apstākļos tām ir nepietiekama ziemcietība. Pļavas auzene ir labāk piemērota mūsu apstākļiem un ilggadīga, bet ar zemāku lopbarības kvalitāti. Ļoti ilggadīgā un ražīgā niedru auzene Latvijas agroklimatiskajos apstākļos ļoti bieži slimo ar rūsu un tai ir zema lopbarības kvalitāte.


Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemkopības zinātniskajā institūtā ir izveidota auzeņairenes šķirne 'Vizule', kas nodota 2012. gadā un guvusi lielu atsaucību sēklaudzētāju un lopbarības ražotāju vidū. Šķirnes izveidošanā kā izejmateriāls izmantots selekcijas audzētavā atrasts airenes–auzenes hibrīds. Šādus hibrīdus ļoti retos gadījumos var atrast brīvā dabā, kā arī selekcijas audzētavās. Šie augi gan savvaļā, gan selekcijas audzētavās hromosomu nelīdzsvarotības dēļ nav spējīgi dot sēklas. 

Izmantojot speciālas krustošanas shēmas un apstrādi ar kolhicīnu, tika veikta hromosomu skaita dubultošana. Tā veidojot auzeņ­airenes šķirni 'Vizule’, tikai pēc apstrādes ar kolhicīnu un vairākām paaudzēm izdevās atlasīt stabilus tetraploīdus, sēklu dodošus augus. Šiem augiem ir airenes un auzenes pazīmes, bet brīvas apputeksnēšanās apstākļos tie vairs neapputeksnējas ne ar aireni, ne auzeni. Pēc AVS testu veikšanas Polijā atzīts, ka šķirne 'Vizule’ ir starpsugu hibrīds Festulolium.


Reklāma
Reklāma
Auzeņveidīgs starpsugu hibrīds ar niedru auzeni.

Hibrīdu izveide


Sākot ar 2012. gadu, pateicoties Zemkopības ministrijas finansiālajam atbalstam, Zemkopības zinātniskajā institūtā Skrīveros darbs pie starpsugu hibrīdu veidošanas un to dažādu veidu izvērtēšanas notiek daudz mērķtiecīgāk. Pamatā darbs notiek pie krustojumu izvērtēšanas, uzturēšanas un pavairošanas.


Starpsugu izveidē atšķirībā no parastās daudzgadīgo zālaugu shēmas ir izejmateriālu ieguve. Šo procesu var iedalīt divos posmos – hibrīdu ieguve un fertilitātes atjaunošana. Ērtākais veids hibrīdu ieguvei ir audzētavās atrasto spontānās apputeksnēšanās rezultātā izveidojušos diploīdu vai augstākas pakāpes ploiditātes hibrīdu apputeksnēšana ar vēlamo tēva augu. Mūsu ilggadīgā pieredze rāda, ka šādi var iegūt hibrīdus faktiski starp visām galvenajām Festuca un Lolium ģinšu sugām. Krustošanu veic brīvās apputeksnēšanas ap­­stākļos, nodrošinot pēc iespējas lielāku tēva auga putekšņu daudzumu.


Auzeņveidīgs starpsugu hibrīds.

Pēc hibrīdu ieguves svarīgs un atbildīgs posms ir to fertilitātes atjaunošana. Šeit ir iespēja gan darboties ar kolhicīnu, gan veikt atkārtotu apputeksnēšanu ar tēva augiem, ievērojot ploiditātes pakāpi. Veicot visas šīs atkārtotās darbības, iespējams saglabāt starpsugu hibrīda vēlamās īpašības. Kad šāds hibrīds ir iegūts, darbu var turpināt pēc klasiskās daudzgadīgo zālaugu selekcijas shēmas. Tajā ietilpst individuālā vai ģimeņu izlase, pēcnācēju novērtēšana, vēlamo formu apvienošana, saimniecisko īpašību novērtēšana iepriekšējos un konkursa salīdzinājumos, sēklu pavairošana. Lai izveidotu jaunu šķirni, paiet 15–20 gadi. Līdz šim šķirnes atbilstību sugai noteicām, tikai veicot fenoloģiskos novērojumus uz lauka. 


Šobrīd visā pasaulē strādā ar inovatīvām selekcijas metodēm, tiek izmantotas dažādas biotehnoloģijas metodes, poliploīdu veidošana, molekulārie marķieri un citas. Šīs metodes ievērojami paaugstina selekcijas darba efektivitāti un saīsina jaunu šķirņu radīšanas laiku. Lai arī mēs varētu darboties pasaules līmenī un paaugstināt selekcijas darba efektivitāti, esam uzsākuši sekmīgu sadarbību ar LVMI Silava gēnu bankas speciālistiem. Šeit tiek izvērtēts selekcijas izejmateriāls un perspektīvi selekcijas numuri. Līdz šim ilggadīgos izmēģinājumos tika vērtētas atsevišķu sugu un šķirņu, kā arī starpsugu hibrīdu morfoloģiskās pazīmes, veikts to agronomiskais novērtējums lauka apstākļos un meklētas sakarības starp genotipiskajām un fenotipiskajām pazīmēm.



Pašaudzēto starpsugu hibrīdu 
izvērtējuma nepieciešamība


Varētu likties, ka visi šie pētījumi attiecas uz daudzgadīgo zālaugu sēklaudzētāju vai lopbarības ražotāju. Ir ļoti svarīgi zināt, kas ietilpst pašu audzētajā starpsugu hibrīdā un, balstoties uz tā ģenētisko sastāvu, analizēt tā piemērotību konkrētiem apstākļiem. Izvēloties augsni, jāņem vērā, ka hibrīdās airenes šķirnes augstas ražas dos tikai labi iekultivētās, auglīgās, trūdvielām bagātās minerālaugsnēs, slikti augs smilts augsnēs. No Rietumeiropas ievestās hibrīdās airenes Latvijā pārziemo salīdzinoši slikti.


Pēdējos gados Skrīveros labu sausumizturību un spēju atjaunoties zelmenī uzrādīja šķirne 'Saikava’. 


Auzeņairenēm hibrīdu veidošanās dažādo variantu dēļ var dominēt gan pļavas auzenes, gan aireņu, gan niedru auzenes īpašības. Šā iemesla dēļ tās atšķiras gan morfoloģiski, gan no agronomiskā viedokļa. Starpsugu hibrīdi starp pļavas auzeni un aireni izceļas ar labu lopbarības kvalitāti. Noturība zelmenī labāka ir pļavas auzenes un ganību airenes hibrīdiem, bet augstāka ražība – viengadīgās airenes (Lolium multiflorum) un pļavas auzenes krustojumiem. Starpsugu hibrīdiem ar niedru auzeni (Festuca arundinacea) ir labāk veidota sakņu sistēma, kas nodrošina auga sausumizturību un ziemcietību. Labi pacieš arī mitrākus apstākļus, tāpēc spēj augt arī mazauglīgākās platībās. Starpsugu hibrīdus ar niedru auzeni raksturo augsta ražība un laba noturība zelmenī.


Ierīkojot starpsugu hibrīdu sēklaudzēšanas laukus, jāvadās pēc vispārējiem daudzgadīgo stiebrzāļu sēklaudzēšanas noteikumiem un jāievēro sēklaudzēšanas sējumu ierīkošanas tehnoloģijas. Vadoties pēc šķirnes apraksta, atbildīgi jālieto herbicīdi, jo visām sugām ieteicamās devas nav vienādas. Skrīveros veiktajos izmēģinājumos katru gadu iespējams iepazīties ar vairākām Latvijā audzētām starpsugu hibrīdu šķirnēm un to piemērotību mūsu agroklimatiskajiem apstākļiem.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma