Graudaugi daudzu tūkstošu gadu garumā ir bijusi viena no pamatizejvielām gan pārtikā, gan lopbarībā. Par graudaugu nozīmību liecina arī to audzēšanas platības, kas dominē salīdzinājumā ar citām laukaugu sugām. Tomēr, pieaugot graudaugu platībām, palielinās arī dažādu slimību un kaitēkļu izplatīšanās risks. Viena no graudaugu slimību grupām, kas jāuzsver īpaši, ir fuzariozes, no kurām zināmākās ir vārpu fuzarioze, sniega pelējums.
No dabas viedokļa fuzariozes ir ļoti veiksmīgas sēnes, kas ir daudzveidīgas, un visas graudaugu sugas ir ieņēmīgas pret vismaz vienu Fusarium sugu. Šo sēņu parādīšanos sējumos ietekmē daudzi apstākļi – gan klimatiskie (nokrišņi un temperatūra, paaugstināts gaisa mitrums, arī klimata pārmaiņas), gan agronomiskie, piemēram, graudaugu īpatsvara palielināšanās augu maiņās un bezaršanas vai tiešās sējas tehnoloģijas, jo sēnes pārziemo augsnē un uz augu atliekām.
Fuzariozes ir arī selekcionāru bieds, jo ģenētisko īpašību dēļ ir ļoti grūti (vismaz pagaidām pat neiespējami) izveidot šķirnes, kas būtu pilnībā izturīgas pret kādu no Fusarium sēnēm.
Diemžēl arī fungicīdi pret šīm slimībām nav pilnībā efektīvi. Inficēšanās ar fuzariozēm var samazināt graudaugu ražu pat par 10–30%, kā arī pasliktināt graudu kvalitāti.
Fuzariozes veido toksiskas vielas
Papildus ražas zudumiem fuzariozes ierosinātājsēnes noteiktos mitruma un temperatūras apstākļos savos dzīvības procesos veido toksiskas vielas – mikotoksīnus. Lauksaimniecībā būtiskākie ir pieci toksīnu veidi: aflatoksīni, fumonizīni, ohratoksīns, zeralenons un deoksinivalenols. Noteiktās devās mikotoksīni ir kaitīgi gan cilvēku, gan dzīvnieku veselībai.
Cilvēkam iespēja uzņemt mikotoksīnus var būt tieša, lietojot uzturā inficētus graudaugus un to produktus, kā arī netieša, lietojot dzīvnieku izcelsmes produktus – nieres, plaušas, pienu, olas –, kuros, dzīvniekam patērējot inficētu barību, uzkrājies toksīns.
Viens no bīstamākajiem mikotoksīniem ir deoksinivalenols (DON), kas ietilpst 150 radniecīgu toksīnu – trihotecēnu – grupā. Šos toksīnus producē dažādas mikroskopisko sēņu Fusarium sugas, bet DON visbiežāk izdala arī Latvijā sastopamās sugas Fusarium graminearum un Fusarium culmorum. Pēc ārvalstu pētījumu datiem, DON graudos un to pārstrādes produktos sastopams visbiežāk un to uzskata par marķieri citu toksīnu klātbūtnei produktā. DON ietekmē cilvēku veselību, izraisot sliktu dūšu, vemšanu, caureju, vēdera un galvas sāpes, reiboni un drudzi. Tas izraisa kuņģa–zarnu trakta, uroģenitālās, nieru slimības, var nomākt imunitāti, ka arī izraisīt mutācijas, vēzi.
Mikotoksīnu ietekme atkarīga arī no cilvēka vecuma, jutības, uztura. Dažādu piesārņotāju, tostarp fuzariozes, producēto toksīnu koncentrāciju pārtikā regulē EK regula nr. 1881/2006 (19.12.2006.). Tā nosaka maksimāli pieļaujamo dezoksinivalenola, zearalenona un fumonizīnu koncentrāciju pārtikā izmantojamiem graudiem (pēc žāvēšanas un tīrīšanas).
Pieļaujamais DON līmenis nepārstrādātiem graudiem ir 1,25 mg/kg, bet pārstrādātu graudu pārtikai un pārtikai zīdaiņiem un maziem bērniem – 0,2 mg/kg. Pieļaujamais mikotoksīnu daudzums lopbarībā ir augstāks – 8 mg/kg.