Pirmajiem stārķiem, cīruļiem un šur tur novērotajām cielaviņām aprīlī piepulcēsies daudzu sugu gājputni. Putni nekļūdīgi jūt, kad Latvijā veidojas barības bāze. Lauksaimniekiem savukārt sākas sezonas aktivitātes, kas jāveic ekonomiski saprātīgi un saudzīgi gan pret sevi un saviem sējumiem, gan putnu ligzdām tīrumā.
Graudaugi
Kā jau visās ziemās, arī aizvadītajā ziemāju graudaugu sējumu izdzīvošanas palīgs un reizē drauds bija sniegs. Palīgs, ja pārklāj sasalušu zemi un neļauj kailsalā nosalt sējumiem; drauds – ja bieza sniega kārta sasnieg uz palikšanu, kamēr zeme nav sasalusi. Šogad Latvijas ziemā bija novērojams viss iespējamais – katrā valsts daļā ar savām īpatnībām un ietekmi uz augiem. Aprīļa sākumā, dažviet jau martā, iespējams novērtēt ziemas darbus un nedarbus.
Pirmais, ko ieraugām pēc sniega nokušanas, ir sējumu krāsa. Lielā daļā Kurzemes sējumu vērojams dzeltenīgs tonis, tomēr nav pamata satraukumam, jo sniegs plānā kārtiņā kādā laika periodā ir paglābis sējumus no bojāejas, neļaujot augiem nosalt – vizuāli nepievilcīgo skatu rada apsalušo lapu atmirušie gali. Ja sējumā izveidojušies atmirušu augu laukumi, tad iemesli ir vismaz divi – pārāk ilgi uz lauka atradušās lielās peļķes, te atkūstot, te sasalstot, tad pazūdot un atkal no jauna piepildoties ar ūdeni.
Otrs iemesls ir sniega pelējums. Slimības ierosinātājsēne dzīvo augsnē, bet klasiski tā izvēlas aktivizēties un bojāt augus, ja biezu, labi cerojušu zelmeni nesasalušā augsnē pārsteidz noturīgs sniegs.
Izplatītāks sniega pelējums parasti ir ziemas miežu un rudzu sējumos, bet no tā nav pasargāti arī ziemas kvieši un zālāji.
Sniega pelējuma lielākais ienaidnieks būs vējš, saule un siltums, no saimnieku puses arī sējumu ecēšana un slāpekļa virsmēslojums.
Ar ecēšanu tiek izjaukts blīvais atmirušo lapu slānis, kas neļauj dzīvajām lapiņām attīstīties. Vai pavasaris palīdzēs inficētajiem augiem izdzīvot, atkarīgs no tā, cik ilgi biezais sniegs ir radījis sēnes attīstībai labvēlīgo mikroklimatu. Kurzemē, kur sniegotie laikapstākļi bija salīdzinoši īslaicīgi un augsne nebija dziļi sasalusi, sniega pelējuma pazīmes tomēr ir vērojamas daļā sējumu.
Sniega pelējums ir īslaicīga un pārejoša parādība, aprīlī jau varēs sākt novērtēt vairāku slimību klātbūtni, ar kurām būs darīšana visu veģetācijas periodu. Pirmā, ko varēs ieraudzīt, ir kviešu lapu pelēkplankumainība.
Tās pazīmes uz ziemas kviešu apakšējām lapām pērnajā rudenī nebija ļoti izplatītas, bet plankumainībai piemīt spēja attīstīties no 5 0C, tādēļ pavasarī tā mēdz it kā nemanāmi uzrasties.
Turpmākajā pavasarī melno piknīdu (mazu, ar neapbruņotu aci saskatāmu punktiņu) dzīve pelēcīgajos plankumos būs ļoti atkarīga no laikapstākļiem – saulē un vējā inficētās lapas sakaltīs, tādējādi mazinot jaunās infekcijas izplatīšanos, turpretī mitrā un vējainā laikā vējš strādās kā infekcijas izplatītājs.