Pēdējo mēnešu laikā nerimst plašas diskusijas par pazeminātās 5% PVN likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Šī likme ir spēkā līdz gada beigām, līdz ar to loģisks ir jautājums – kā būt tālāk?

Reklāma

Sarunās par nākamā gada budžetu jau izskanējis kompromisa variants – piemērot 12% PVN likmi, taču tam būšot jāatrod 16 miljoni eiro. Zemnieki šādai likmei nepiekrīt. Kāpēc? Savus argumentus lauksaimnieki kopā ar atbildīgo ministriju nesen aizstāvēja Saeimas deputātiem Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijā. Lielākais ieguvums esot tas, ka no tirgus pazuduši negodīgie spēlētāji, dažādu PVN karuseļu shēmu veidotāji, kas senāk kaimiņvalstu produkciju uzdeva par Latvijas augļiem un dārzeņiem, bet daļa legalizējusies un sākusi maksāt nodokļus, turklāt iespējams izsekot produkcijas izcelsmei. Atgriežoties pie standarta likmes, negodprātīgi strādājušie varot atgriezties tirgū un atkal uzplaukšot pelēkais sektors. 

Gan augļu un dārzeņu tirgotāji, gan lauksaimnieki piekrīt, ka esošā sistēma ir labi izveidota un neesot vajadzības eksperimentēt ar jaunas ieviešanu. 

Vēl vairāk – jaunas PVN likmes administrēšana prasīšot ne mazums līdzekļu no valsts budžeta.

Legālās nodarbinātības pieaugums par 10%, nodokļu maksātāju skaita kāpums par 16%, kopējais nozares nomaksāto nodokļu apjoma kāpums par 39% – šie ir tikai daži no ieguvumiem, ko uzskaita lauksaimnieki. Vēl viens būtisks arguments esošās likmes saglabāšanai – nozare piedzīvojusi trešo straujāko izaugsmi Eiropā, lielākajai daļai augļu un dārzeņu platības augušas, izņemot kartupeļus. Zemkopības ministrija aplēsusi, ka pēdējo piecu gadu laikā, kopš ieviesta samazinātā PVN likme, augļu un ogu platības augušas par 26%, dārzeņu platības – par 11%, saražotās produkcijas vērtība – par 46%, bet eksporta vērtība – par 77%. Tiesa, kartupeļu platības sarukušas par 17%, taču tas esot skaidrojams ar pēdējo gadu klimatiskajiem apstākļiem. Šajā laikā gan audzis imports, bet tas neesot būtisks, un tas noticis galvenokārt uz kartupeļu un pākšaugu rēķina. Turklāt vēl viens būtisks arguments – importētāji savu darbību legalizējuši, to skaits samazinājies par trešdaļu. Pēc savu argumentu paušanas zemnieki, maigi sakot, bija ļoti izbrīnīti par Finanšu ministrijas pārstāvju sacīto, ka augļkopības un dārzeņkopības nozare Latvijā stagnē, tās īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijas apjomā samazinoties, jo cipari parādot pretējo. 

Atgriežoties pie standarta PVN likmes, nozare atkal pakāpeniski aiziešot ēnu ekonomikā, tostarp mazie ražotāji – brīdina zemnieki.

Bet kas tie par 16 miljoniem eiro, kas būs jāatrod papildus? Zemniekiem tas nav skaidrs, jo, palielinot likmi no tagadējiem pieciem procentiem līdz 12% nākamgad, valsts budžets tikai iegūšot. Der paskaidrot, ka jau vasarā, veidojot budžetu un zinot, ka likme tiks pacelta līdz 21%, tika iezīmēti 36 miljonu ieņēmumi. Vēlāk, vienojoties par kompromisu – 12% likmi, šī summa jau sarukusi līdz 16 miljoniem, kam pretī jau iezīmēti izdevumi, turklāt šai summai būšot jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai budžetu varētu saskaņot ar Eiropas Komisiju. Lauksaimnieki uzskata, ka nevar visu zīmēt pēc "ekseļa" tabulas, jārēķinās ar reālo situāciju. Kā diskusijā pauda viens no zemniekiem, visticamāk, plānoto ieņēmumu vietā valsts budžets saņems pigu, jo pelēkais sektors jau berzējot rokas. Proti, dažādu shēmu veidotājiem karuseļu veidošana sākot kļūt interesanta jau no 7–8% PVN likmes.

Tikmēr jaunākā pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" aptauja par augļu un dārzeņu patēriņu parāda – 77% respondentu atzinuši, ka samazinātu Latvijai raksturīgo augļu, dārzeņu un ogu patēriņu, ja šo produktu cenas pieaugtu. Un skaidrs, ka, palielinot PVN likmi, tas, visticamāk, notiks. Uztura speciāliste Guna Rijkure šo tendenci raksturojusi kā satraucošu, jo augļu, dārzeņu un ogu regulāra lietošana uzturā ir viens no veselīga dzīvesveida stūrakmeņiem. Uztura speciāliste arī norādījusi, ka lielāka pievienotā vērtība ir tieši vietējo audzētāju augļiem un dārzeņiem un ogām, jo viss, kas tiek audzēts pie mums, ir ģenētiski piemērotāks un organismam labāk atpazīstams, taču ikvienam importa produktam ir tālāk mērojams ceļš un citi augšanas apstākļi. Aptauja arī parāda, ka, pieaugot vietējo augļu, dārzeņu un ogu cenām, iedzīvotāju vidū var palielināties neveselīgās pārtikas patēriņš. Vai lēmumu pieņēmēji grib panākt šādu scenāriju?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.