8.7 °C
Konkurences padomes (KP) veiktajā pētījumā par piena produktiem nav atklātas tirgotāju aizliegtas cenu vienošanās, tomēr konstatētas vairākas nepilnības.
Nepilnības atklātas dažādu piena produktu, to vidū siera un skābā krējuma, ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē, informē KP pārstāvji. Proti, konkurences uzraugs secina, ka cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli.
Par veikalu cenu politiku sabiedrībā uzjundīja plašas diskusijas, īpaši jau šā gada sākumā, kad inflācija bija mērāma ar divciparu skaitli. Lai arī KP nav tiesīga regulēt cenas, konkurences uzraugu interesēja konkurences apstākļi tirgū, ražotāju un tirgotāju sadarbības jautājumi un neatkarīga cenu veidošana. Tiesa, KP pētījumu sāka jau 2021. gada janvārī un tas ilga līdz šī gada maijam.
KP vērtēja gan piegādātāju un veikalnieku sadarbību, gan cenu izmaiņas dažādos piegādes ķēdes posmos un veikalu cenu mainību. Kopumā pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem un piegādātājiem no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm, Vācijas un Itālijas. Pētījumā analizēti vairāk nekā 100 tūkstoši pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 tūkstoši otrajā kārtā iegūtie dati. KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda, ka līdz ar pārtikas ražošanas pašizmaksas pieaugumu, ko radīja Krievijas karš Ukrainā un izejvielu trūkums, energoresursu krīze un inflācija, strauji kāpa arī pārtikas produktu gala cenas veikalos.
Tostarp pārtikas patēriņa cenas 2022. gada izskaņā, salīdzinot ar 2018. gada decembri, pieauga par 44,9%, kas radīja daudz jautājumu, vai augstās cenas veikalos ir pamatotas.
Kādi ir secinājumi? Vērtējot piena, siera un skābā krējuma cenas, visatbilstošākā cenas pārnese bijusi tieši pienam, konstatēja KP pārstāvji. Mazumtirgotāji un ražotāji visbiežāk ir mainījuši cenas, ievērojot zemnieka posma cenu izmaiņas attiecībā gan uz cenu paaugstināšanu, gan samazināšanu. Taču tieši siera un skābā krējuma produktiem cenu pielīdzināšanas procesā novērotas nepilnības, proti, cenu pārnese no viena posma uz nākamo nav notikusi simetriski un momentāni, kā arī nav notikusi noteiktā amplitūdā. Piemēram, 2023. gada pirmajos mēnešos ticis novērots ražotāja cenas būtisks kritums, taču cenu transmisija uz pārējiem piegādes ķēdes posmiem nav notikusi līdzvērtīgā amplitūdā un ātrumā, līdz ar to gala patērētājs turpinājis maksāt par sieru un skābo krējumu augsto cenu. Tāpat secināts, ka līdz 2022. gada septembrim gala patērētājiem par Latvijā ražotu pienu vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto pienu. Kopš 2022. gada novembra situācija gan esot mainījusies, un Latvijā ražotam pienam vidējās cenas veikalos ir zemākas nekā ārpus Latvijas ražotam pienam.
Savukārt Latvijā un ārpus Latvijas ražotā siera un skābā krējuma cenošana mazumtirdzniecības posmā būtiski atšķīrās. Šajā laikā Latvijā ražotais siers vidēji ticis cenots par 59% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražots siers. Tāpat Latvijā ražotais skābais krējums veikalos tika cenots par 32% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais skābais krējums.
Tādējādi laikā no 2022. gada līdz šī gada maijam par Latvijā ražoto sieru un skābo krējumu gala patērētājiem veikalos vajadzējis maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto produkciju.
Tāpat KP konstatējusi, ka 17 mēnešu laikā neatkarīgo ražotāju zīmolu pienam vidējais uzcenojums bijis 3,5 reizes lielāks nekā veikalu privāto preču zīmju pienam. Arī neatkarīgu ražotāju siers cenots par 59% dārgāk un skābais krējums par 77% dārgāk nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkcija. KP viszemāko cenu mainību novērojusi "Lidl" un "Stockmann" veikalos. Savukārt cenu mainības indekss "Rimi" un "Maxima" esot līdzvērtīgs. Proti, tas nozīmē, ka abi tirgotāji rīko regulāras akcijas un aktīvi seko līdzi cits cita cenām, tās pielāgojot. To varot dēvēt par "inteliģento pielāgošanos", kas neesot aizliegta.
KP norāda, ka Latvijā ir samērā liels mazo piena saimniecību skaits, kur tiek ražots svaigpiens, un vienlaikus liels pārstrādes uzņēmumu skaits. Tas nozīmē, ka patērētājiem pieejami daudzveidīgi piena produkti, taču šāda tirgus struktūra neveicinot apjoma radītus ietaupījumus, kā arī nenodrošina piena lopkopjiem tirgus varas pozīcijas, lai tie pilnvērtīgi varētu aizstāvēt savas intereses pret piena produktu iepircējiem.
Pērn diviem lielākajiem mazumtirgotājiem kopējā tirgus daļa bijusi nedaudz virs 50%, savukārt pieciem lielākiem tirgus dalībniekiem – ap 80%. Kopš 2019. gada tirgus daļa sarukusi diviem lielākajiem mazumtirgotājiem, bet kopš 2021. gada – pieciem lielākajiem mazumtirgotājiem, ko ietekmēja "Lidl" tīkla ienākšana Latvijā.
Nākamajā posmā Konkurences padome sola padziļināti analizēt cenas graudu un maizes produktu grupā.
