7.7 °C
Eiropas Komisija gatavojas apspriest regulējumu, kas būtiski atvieglos mazo un vidējo uzņēmumu dzīvi, eksportējot un atverot savas filiāles citās ES valstīs.
Pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta jeb t.s. DG TAXUD tiešo nodokļu, nodokļu politiku koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas departamenta direktors Bendžamins Eindžels. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" viņš informēja, ka Eiropas Komisija piedāvājusi dalībvalstīm izvērtēt likumdošanas grozījumus, kas atvieglotu dzīvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksportējot. Priekšlikuma būtība – veicot eksporta darbības, uzņēmumam būtu jāatskaitās par to nevis visu to valstu nodokļu dienestiem, kuru teritorijā veikta saimnieciskā darbība, bet gan tikai savas valsts nodokļu dienestam un arī uzņēmuma ienākuma nodoklis jāmaksā savā valstī, šis labojums neattiecas uz pievienotās vērtības nodokli. Citu valstu nodokļu dienesti pēc tam sazinātos ar uzņēmēja mītnes valsts dienestu, iegūtu visu nepieciešamo informāciju, un valstis savā starpā apmainītos ar nepieciešamajiem nodokļu maksājumiem.
B. Eindžels izteicās, ka kopumā ES 90% no vidējiem un mazajiem uzņēmumiem strādā tikai savas valsts teritorijā.
Galvenais šo uzņēmumu eksporta ierobežotājs ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai pielāgotos citas valsts likumdošanai, īpaši grāmatvedības un nodokļu jomā. Šīs izmaksas nav problēma lielajiem uzņēmumiem, bet vidējiem un mazajiem gan ir. Eiropas Komisija uzskata, ka, ja šo likumdošanas labojumu izdosies apstiprināt, tas varētu palielināt dalībvalstu IKP par aptuveni 0,5%, kas esot ļoti labs rezultāts vienam likumdošanas labojumam. Atbildot uz jautājumu par kontroles nodrošināšanu šādas nodokļu nomaksas kārtības gadījumā, B. Eindžels minēja, ka to varētu panākt ar valstu kopīgajiem auditiem uzņēmumos – šāda prakse ES jau pastāvot, taču to izmantojot tikai lielo uzņēmumu darbības kontrolei, tādēļ priekšlikums paredz tās paplašināšanu.
Ņemot vērā, ka, no ES viedokļa raugoties, lielo uzņēmumu Latvijā nav vispār un pat lielāki uzņēmumi ir tikai vidējie Eiropas mērogā, tad šie noteikumi attiektos uz visiem Latvijas uzņēmumiem. Pēc B. Eindžela vārdiem, Latvijas attieksme pret šo priekšlikumu ir bijusi pozitīva, tāpat kā lielākās daļas ES valstu attieksme. Minētā likumdošanas labojuma detalizēta apspriešana varētu sākties 2024. gadā.
