Mist 1.2 °C
P. 28.02
Justs, Skaidra, Skaidrīte
SEKO MUMS
Reklāma
Veisenfelsas "Syntainics MBC" Jāņa Gailīša vadībā februārī pirmo reizi izcīnīja Vācijas kausu. Tas tiek dēvēts par lielāko brīnumu Vācijas basketbolā šajā gadsimtā.
Veisenfelsas "Syntainics MBC" Jāņa Gailīša vadībā februārī pirmo reizi izcīnīja Vācijas kausu. Tas tiek dēvēts par lielāko brīnumu Vācijas basketbolā šajā gadsimtā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Basketbola speciālista Jāņa Gailīša akcijas šosezon strauji uzskrējušas augšā.

Reklāma

Pirmajā sezonā leģionāra maizē viņa vadītā Veisenfelsas "Syntainics MBC", kam ir mazākais budžets Vācijas līgā, triumfēja kausa izcīņā, visās trijās spēlēs apspēlējusi ULEB Eirolīgas komandas un tabulā atrodas desmitajā vietā 18 vienību konkurencē. Gailītis ir Lukas Banki asistents Latvijas izlasē, un viņa vārds sāk izskanēt kā galvenajam kandidātam, kurš varētu no itālieša pārņemt grožus pēc Eiropas čempionāta.

Eiropas čempionāta kvalifikācijā Latvijai uzvaru skaits nebija būtisks, bet jūs pabeidzāt ar 6-0. Kādi ir tavi secinājumi?

Svarīgi, ka mēs uzvaram spēles un uzvaram, mainot sastāvus, bet ne īpaši spēles stilu. Ir savs rokraksts, kultūra, prieks, ka ir spēlētāji, kas joprojām raujas uz izlasi, jo tā ir vieta tiem, kas grib spēlēt, prieks par līdzjutējiem, atmosfēra arēnā ir diezgan unikāla, klubā tāda nav iespējama. 6-0 pierāda, ka stratēģiskos mērķus izpildījām, iesaistījām jaunos gan piespiedu kārtā, gan mērķtiecīgi. Dažiem bija ļoti labas individuālās spēles, acīmredzot izlase ir vide, kur parādīt savas spējas. Protams, arī mantojums – jaunajiem ienākot, ir labs piemērs no pieredzējušajiem, un tad treneriem ir krietni vieglāk strādāt.

Kuras uzvaras tu vērtē augstāk – pret Spāniju vai Beļģiju?

Pirmā spēle Spānijā bija visgrūtākā, jo viņiem bija diezgan labs sastāvs, nebija izkristalizējusies situācija tabulā un spāņiem vajadzēja uzvaru. 

Vinnējām ar diezgan lielu pārliecību un individuālo meistarību, lai gan nespēlējām pārāk labi, kļūdas, atlēkušās bumbas. 

Beļģija bija diezgan jaudīga, mums nebija galvenā trenera, iekļauti vairāki jaunie spēlētāji, tāpēc arī šīm uzvarām ir vērtība.

Pirmo reizi paplašinātajā kandidātu sarakstā bija Vācijā augušais 19 gadus vecais Jānis Jīnemanis. Kurš ar viņu uztur kontaktu?

Mēs pret viņa pārstāvēto "Gottingen" spēlējām, divreiz parunājām. Kontaktus uztur izlases direktors (Emīls Toms), treneris (Luka Banki) parasti ir lietas kursā par katru spēlētāju, kurš ir vēl plašākā lokā. Jīnemanis ir uz Vācijas skatuves, iekļaušana kandidātos parādīja, ka viņš ir mūsējais, un redzam – ja liks nākamo soli, var jau būt pie izlases durvīm. Grib spēlēt Latvijas izlasē, bija iepriecināts, ka ir paplašinātajā sarakstā.

Noa Viljamsons spilgti spēlē ASV koledžu čempionātā. Viņš vasarā varētu pretendēt uz iekļūšanu Latvijas izlasē?

Emīls Toms bija ASV, aprunājās ar Noa, komandas treneriem, redzēja spēli. Interesants spēlētājs, pēdējās sezonās ļoti pielicis ne tikai basketbola, bet arī personības ziņā. No koledžām vēl vairākus basketbolistus gribam vasarā redzēt un iesaistīt izlases treniņu procesā.

Nu jau vairākkārt basketbola sabiedrības cilvēki, mediji publiskajā telpā pauduši, ka tevi redzētu kā Lukas Banki pēcteci izlases galvenā trenera amatā. Kāds ir tavs skatījums, piekristu vai iepauzētu?

Patīkami, ja kāds domā, ka varētu vadīt izlasi, tas ir kompliments. Izlase ir viens no lielākajiem mērķiem trenerim, būtu pagodināts un priecīgs. Tāpat kā kāzām – nav viena īstā mirkļa, kad ir, tad ir. 

Reklāma
Reklāma

Nav jāgaida kāds speciāls brīdis, lai būtu izlases galvenais treneris, citādi tas ir aprēķins, bet mēs negribam to no spēlētājiem, jo izlase ir galvenā komanda, kam pielāgojam pārējās. 

Protams, ir situācijas, kad tas nav iespējams, bet šādu piemēru kā treneri mēģinām rādīt spēlētājiem.

Vai Veisenfelsā tevi uz rokām nenēsā?

Nenēsā gan. Sportā jau nav pagātnes un nākotnes, ir tikai šodiena. Protams, kauss tev dod kādu uzticības kredītu, bet katru dienu jāpierāda atkal no jauna. Vācijā kausā var uzvarēt 17, 18 klubi, protams, tas bija kaut kas īpašs. Priecājāmies, ka esam iekļuvuši "Final Four", jutāmies pārliecināti, lielākā bauda bija pašas spēles, mēs dzīvojam lielajām spēlēm, nevis naudai. Nākamajā dienā bija pieņemšana pie mēra, skatuve un diezgan daudz cilvēku, uzrunas. Tas parāda, ka nevajag baidīties ticēt. Pilsēta ekonomiski un citādi nav Vācijas augstākais līmenis, cilvēki piezemēti, ļoti daudz strādā. Uzvarēt "Bayern" – viņi neiedomājas, ka tas ir iespējams. Kopumā nevar teikt, ka Veisenfelsa ir basketbola pilsēta, kauss ir iespēja to pagriezt vairāk savā virzienā.

Eirolīgas komandai tev Vācijā vēl nav sanācis zaudēt – divas uzvaras pār "Bayern" un viena pār "Alba".

Tā sanācis, šīm komandām aizsardzība nav spēcīgākā puse. 

"Albas" bilance bundeslīgā ir 9-10, Eirolīgā pārliecinoši pēdējie, viņi nav neuzvarami, īpaši, ja atbrauc pēc nedēļā nospēlētām divām Eirolīgas spēlēm, enerģijas līmenis zemāks, un tam ir milzīga nozīme. 

Mums uzbrukums pietiekami jaudīgs, seši spēlētāji var iemest 20 punktus. Ja uzbrukums strādā un ir enerģija, varam uzvarēt jebkuru. Ļoti liela nozīme Vācijā visām komandām ir mājas laukumam. Pret "Bayern" arī paveicās, viņu aizsardzība nav izcila, man šķita, ka mums bija lielāka pašatdeve un motivācija. Mums tādas spēles ir īpašas, viņiem – vienkāršs darbs. Ar "VEF Rīgu" nosacīti biju "Bayern" situācijā, jāmotivē spēlētāji arī brīžos, kad uzvarēt liekas pašsaprotami.

Tu sava kluba prezidentam aizsūtīji telefonā ziņu, ka Atēnu "Panathinaikos" par Grieķijas kausu saņēma 100 tūkstošu eiro prēmiju. Ko viņš atbildēja?

Neatbildēja, varbūt atbilde būs kontā (smejas). Vāciešiem ir citāda pieeja, klubam cita kultūra. "Panathinaikos" ir lielas finansiālās iespējas, viņiem 100 tūkstoši ir tāda neliela banketa nauda.

Bundeslīgas tabula ir ārkārtīgi blīva, mērķis ir noturēties desmitniekā?

Gribam iekļūt "play in", tas klubam būtu kas jauns, zinot līdzvērtīgo spēku samēru, varētu būt neprognozējamas spēles. Apzināmies, ka viena divas traumas var mūs nomest tabulas lejasgalā, spēlētāju resurss nav liels, tāpēc neko nevar rēķināt. 

Pirms spēles pret "Bayern" man prasīja, kāda ir taktika, teicu – sēdēsim uz soliņa, sadosimies rokās un lūgsimies. Turpinājumā jācer uz veiksmi, būsim veseli, tad viss būs mūsu rokās.

Vāciešiem patīk tāda humora izjūta?

Jā, ar humoru viss kārtībā, viņiem ir spēja basketbolu pārdot ne tik nopietnā veidā.

Esi minējis, ka Vācijā ir ļoti fizisks un vienkāršs basketbols. Tu arī iekļaujies šajā plūsmā?

Vairāk uzsvars, lai pieredzējušie cīnās ar enerģiju, bez tās ir ļoti grūti. Dažreiz rodas problēmas, ir spēlētāji, kas ne katru reizi ir pilnībā iekšā. Ja izdodas dabūt enerģiju, treneri palīdz taktiku novirzīt pareizā virzienā, nekā supersarežģīta nav, bet viss sākas ar spēlētāju uzvedības modeli, ambīcijām. Ja tā nav, taktika nepalīdzēs.

Sezonu sākāt ar trim zaudējumiem, bet vadība arī neveiksmju brīžos saglabā vēsu prātu. Tas tev bija pārsteigums?

Viņi to uzskata par vienu no saviem plusiem, ka ir spēja loģiski domāt dažādās situācijās. Mūsu ģenerālmenedžeris pēc vienas spēles uzsvēra, ka esam pacietīgi. Emocionālus izvirdumus principā neredzēsim, Vācijas basketbolā vēsturiski ir maz treneru maiņas, uzticas ilgāk nekā citās valstīs.

Pirms sezonas spēlētāji ieradušies uz nometni sliktā formā, ar lieko svaru. Latvieši vairāk ievēro režīmu, "VEF Rīgā" arī bija līdzīgas problēmas?

Mūsējie, manuprāt, vairāk ievēro, bet ar "VEF" (leģionāri) pārsvarā paraksta līgumu, lai nospēlētu labu sezonu un ietu uz augšu, viņiem motivācija ir citāda – progresēt. 

Veisenfelsā spēlētāji brīžiem paraksta, lai ir vēl viens gads, kurā nopelnīt naudu.

Bet tavā komandā jau virs 100 tūkstošiem īpaši nepelna?

Bagāti tur nekļūst, bet cilvēki ir dažādi, katram savs potenciāls, reizēm to neizmanto, jo pietrūkst darba ētikas, centienu sasniegt ko vairāk. Pārsvarā galva ir lielākais ienaidnieks, nevis ķermenis.

Vizītkarte. Jānis Gailītis

Dzimis 1985. gada 23. aprīlī.

Basketbola treneris.

Vācijas vienības Veisenfelsas "Syntainics MBC" galvenais treneris kopš 2024. gada vasaras. Vācijas kausa ieguvējs (2025.).

No 2007. līdz 2024. gadam strādāja "VEF Rīgas" sistēmā – sākumā spēlētājs, kopš 2010. gada trenera asistents, no 2015. gada – galvenais treneris, šajā amatā izcīnot septiņus Latvijas čempiona titulus.

Kopš 2021. gada strādā Latvijas izlases treneru korpusā; 2014. gadā EČ sudrabs ar Latvijas U-16 izlasi.

Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti (uzņēmējdarbības vadība); Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā iegūts B kategorijas trenera sertifikāts.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma