Basketbola speciālista Jāņa Gailīša akcijas šosezon strauji uzskrējušas augšā.
Pirmajā sezonā leģionāra maizē viņa vadītā Veisenfelsas "Syntainics MBC", kam ir mazākais budžets Vācijas līgā, triumfēja kausa izcīņā, visās trijās spēlēs apspēlējusi ULEB Eirolīgas komandas un tabulā atrodas desmitajā vietā 18 vienību konkurencē. Gailītis ir Lukas Banki asistents Latvijas izlasē, un viņa vārds sāk izskanēt kā galvenajam kandidātam, kurš varētu no itālieša pārņemt grožus pēc Eiropas čempionāta.
Eiropas čempionāta kvalifikācijā Latvijai uzvaru skaits nebija būtisks, bet jūs pabeidzāt ar 6-0. Kādi ir tavi secinājumi?
Svarīgi, ka mēs uzvaram spēles un uzvaram, mainot sastāvus, bet ne īpaši spēles stilu. Ir savs rokraksts, kultūra, prieks, ka ir spēlētāji, kas joprojām raujas uz izlasi, jo tā ir vieta tiem, kas grib spēlēt, prieks par līdzjutējiem, atmosfēra arēnā ir diezgan unikāla, klubā tāda nav iespējama. 6-0 pierāda, ka stratēģiskos mērķus izpildījām, iesaistījām jaunos gan piespiedu kārtā, gan mērķtiecīgi. Dažiem bija ļoti labas individuālās spēles, acīmredzot izlase ir vide, kur parādīt savas spējas. Protams, arī mantojums – jaunajiem ienākot, ir labs piemērs no pieredzējušajiem, un tad treneriem ir krietni vieglāk strādāt.
Kuras uzvaras tu vērtē augstāk – pret Spāniju vai Beļģiju?
Pirmā spēle Spānijā bija visgrūtākā, jo viņiem bija diezgan labs sastāvs, nebija izkristalizējusies situācija tabulā un spāņiem vajadzēja uzvaru.
Vinnējām ar diezgan lielu pārliecību un individuālo meistarību, lai gan nespēlējām pārāk labi, kļūdas, atlēkušās bumbas.
Beļģija bija diezgan jaudīga, mums nebija galvenā trenera, iekļauti vairāki jaunie spēlētāji, tāpēc arī šīm uzvarām ir vērtība.
Pirmo reizi paplašinātajā kandidātu sarakstā bija Vācijā augušais 19 gadus vecais Jānis Jīnemanis. Kurš ar viņu uztur kontaktu?
Mēs pret viņa pārstāvēto "Gottingen" spēlējām, divreiz parunājām. Kontaktus uztur izlases direktors (Emīls Toms), treneris (Luka Banki) parasti ir lietas kursā par katru spēlētāju, kurš ir vēl plašākā lokā. Jīnemanis ir uz Vācijas skatuves, iekļaušana kandidātos parādīja, ka viņš ir mūsējais, un redzam – ja liks nākamo soli, var jau būt pie izlases durvīm. Grib spēlēt Latvijas izlasē, bija iepriecināts, ka ir paplašinātajā sarakstā.
Noa Viljamsons spilgti spēlē ASV koledžu čempionātā. Viņš vasarā varētu pretendēt uz iekļūšanu Latvijas izlasē?
Emīls Toms bija ASV, aprunājās ar Noa, komandas treneriem, redzēja spēli. Interesants spēlētājs, pēdējās sezonās ļoti pielicis ne tikai basketbola, bet arī personības ziņā. No koledžām vēl vairākus basketbolistus gribam vasarā redzēt un iesaistīt izlases treniņu procesā.
Nu jau vairākkārt basketbola sabiedrības cilvēki, mediji publiskajā telpā pauduši, ka tevi redzētu kā Lukas Banki pēcteci izlases galvenā trenera amatā. Kāds ir tavs skatījums, piekristu vai iepauzētu?
Patīkami, ja kāds domā, ka varētu vadīt izlasi, tas ir kompliments. Izlase ir viens no lielākajiem mērķiem trenerim, būtu pagodināts un priecīgs. Tāpat kā kāzām – nav viena īstā mirkļa, kad ir, tad ir.