Čehu rieksts pārkosts. Izcīnīta vēsturiska uzvara

Divpadsmitā reize izrādījās veiksmīga – tieši tik daudz maču vajadzēja aizvadīt Latvijas hokeja izlasei, lai pirmo reizi uzvarētu Čehiju.

Tā bija pēdējā hokeja lielvalsts, kas līdz šim pēc spēles nebija klausījusies Latvijas himnu, bet nu arī šis robs vēstures grāmatās aizpildīts. Uzvaras ripu papildlaika pēdējā minūtē kritienā iemeta centra uzbrucējs Oskars Batņa, kurš māk gūt vārtus lielās uzvarās, jo to pašu pirms diviem gadiem paveica arī pret Kanādu. Cepuri nost arī visiem pārējiem Vītoliņa vīriem, jo pēc divām neizteiksmīgām spēlēm beidzot Latvijas izlases demonstrētais hokejs priecēja acis un sirdi.

Apkrāvušies ledus maisiem

Galvenais treneris Harijs Vītoliņš pēc mača uzsvēra, ka šādām uzvarām ir sava ļoti augsta cena, tā nav mērāma eiro, dolāros vai Šveices frankos. 

"Mums ir papilnam spēlētāju ar traumām, bet zilumus un sasitumus es pat neskaitu. Puiši ir apkrāvušies ar ledus maisiem, kuru sāk trūkt. Kamēr ķermenī vēl saglabājas adrenalīns, sāpes nejūt, tās parādās vēlāk. 

Rihardam Bukartam cirksnis, Uvis Balinskis nevar salocīt roku, Rūdim Balceram aizsita elpu ciet, plecs sāp, Andris Džeriņš dabūja ar ripu pa galvu. Ārsti domāja, ka smadzeņu satricinājums, bet viņš maču nospēlēja līdz beigām. Tagad priecīgs sēž, ja parāda pirkstus, visus redz, tad jau visdrīzāk būs vien sasitums," ar smaidu sejā savējos slavēja Vītoliņš, vēlreiz sakot, ka aizsargi pēc metienu bloķēšanas ir vienos zilumos. Ārstiem nākamajā dienā pēc spēles darba netrūka, par laimi, neviena trauma nav bijusi tik nopietna, lai kāds no hokejistiem nevarētu šodien doties laukumā pret Norvēģiju. Būs arī iespēja ko pamainīt, jo čempionātam pieteikts uzbrucējs Renārs Krastenbergs.

Mākoņos nelidinās

Latvija arī šajā mačā pirmā ielaida vārtus, taču nervozitāte nesākās, jo laukuma saimniekiem piederēja pārsvars (metieni 13:4) un otrajā periodā to izdevās pārvērst arī gūtajos vārtos. 

"Bijām pelnījuši šo uzvaru, no pirmajām minūtēm bija redzams, ka puiši ir noskaņojušies. 

Ļoti labi veidojām vidējo zonu, jo čehi praktiski nevienā uzbrukumā netika līdz metienam, pa taisno ieejot mūsu zonā. Arī, kad viņi iemeta, bija sajūta, ka atspēlēsimies un maisam gals būs vaļā. Puišiem teicām, ka jāspēlē vienkāršāk, nevajag skaisti ieiet pretinieka zonā, bet, ja ir iespēja, metam kaut vai no sarkanās līnijas pa vārtiem. Pretinieks nezinās, uz kuru pusi atlēks ripa, bet mēs, ejot tai pakaļ, ātrumā varējām to atņemt. Šajā spēlē mēs strādājām vairāk un veiksme tika nopelnīta, jo tikai ar tādu pašaizliedzību rodas tik lielas uzvaras," gandarīts bija Vītoliņš. Latvijas hokeja izlases vēsturē ir daudz gadījumu, kad pēc zoles nāk krišana, tāpēc treneri darīšot visu, lai jau šodien komanda ar abām kājām atkal būtu uz zemes un nelidinātos eiforijas mākoņos. "Čempionāts pat nav viducī, šī ir tikai viena uzvara un nākamā spēle praktiski ir vēl svarīgāka. Visi to saprot," pārliecināts ir Vītoliņš.

Pasaules hokeja čempionāta spēle starp Latvijas un Čehijas valstsvienībām ''Arēnā RĪga'. Treneri.'.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Rezultāti. Hokejs

PASAULES ČEMPIONĀTS

B grupa

* Latvija – Čehija 4:3 (0:1, 2:1, 1:1, 1:0). Vārti: 8:25 Nēmečeks (Berāneks, Černohs) 0:1, 22:16 Ri. Bukarts (Cibuļskis, Džeriņš) 1:1, 23:18 Dzierkals (Freibergs, Balcers) 2:1, 29:21 Kubalīks (Červenka, Dvoržāks) 2:2, 45:22 Cibuļskis (Andersons, Smirnovs) 3:2, 56:58 Kempnijs (Červenka, Kubalīks) 3:3, 64:16 Batņa (Jaks, Dzierkals) 4:3. Vārtsargi: Šilovs – Hrubecs. Metieni: 35:25. Skatītāji: 7780.

Čehija – Kazahstāna 5:1, Kanāda – Slovākija 2:1 (pēcspēles metienos), Norvēģija – Slovēnija 1:0. Situācija: Kanāda 8, Čehija 7, Šveice 6, Slovākija 4, Norvēģija 4, Kazahstāna 2, Latvija 2, Slovēnija 0.

A grupa

* Zviedrija – Austrija 5:0, ASV – Vācija 3:2, Zviedrija – Somija 2:1 (pēcspēles metienos), Dānija – Austrija 6:2. Situācija: ASV 9, Dānija 8, Zviedrija 8, Somija 4, Francija 3, Austrija 1, Ungārija 0, Vācija 0.

Freibergs: Tādas uzvaras nenāk viegli

Ralfs Freibergs: "Beidzot arī čehi ir krituši. Pirms spēles runājām, ka nekad viņus neesam uzvarējuši un vajadzētu to labot. Uzvara nenāca viegli, bet mums nekad tās nav vieglas. Šodien no pirmās minūtes bijām gatavi cīņai, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem mačiem neko citādi nedarījām, vienkārši čaļi jau ir pieraduši pie atmosfēras. Piespēle Dzierkalam? Noķērām čehus uz maiņu. Sākumā Mārtiņš apstājās, bet tad nolasīja situāciju un devās uz priekšu, malacis, iemeta konfekti. Varēja just, ka čehiem iepriekšējā vakarā bija spēle, šķiet, bišķi bija noguruši, bet mums jau arī puse apslimusi, puse ar traumām spēlē. Vīruss tas nav, drīzāk pie vainas kondicionieri, kas viesnīcā darbojas uz pilnu jaudu, bet ārā karsts. 

Piekrītu, ka mums ne vienmēr sanāk izdabūt ripu no savas zonas. Tā ir saspēlētības vaina, jāspēlē vienkāršāk, čehi redz, arī met pa bortiem ārā ripu, un viņiem tas sanāk labāk.

 Šī uzvara ir ļoti patīkama, jo Čehijas izlasē ir desmit hokejisti, ar kuriem savulaik esmu spēlējis kopā, arī trīs viņu treneri man ir bijuši. Pirms un pēc spēles jau mazliet aprunājamies, mača laikā gan ne. Žēl, ka zaudējām punktu, tas beigās var būt ļoti svarīgs, arī slovāki un kanādieši sadalīja punktus savā starpā, taču par to nevajag domāt, pašiem jāuzvar visas atlikušās spēles. Viegli noteikti nebūs, jo te nav vāju komandu."

Oskars Cibuļskis: "Par gūtiem vārtiem dubultprieks, jo pirms spēles meita Marta, kurai 18. maijā dzimšanas diena, teica, lai iemetu vārtus. Tieši viņai es veltīju to gaisa buču. Domāju, ka viņai bija liels prieks. Spēlei gatavojāmies ļoti nopietni, čehi arī, bet bija jūtams, ka viņi iepriekšējā vakarā bija spēlējuši, bija nedaudz lēnāki nekā parasti, taču ne sliktāki par mums. Prieks, ka beigās iemetām papildlaikā, jo šī spēle man noteikti bija īpašāka, daudzus čehus pazīstu un uzvarēt viņus ir liels prieks. Vai čehi tagad latviešus uz saviem klubiem vairs neaicinās? Domāju, ka aicinās un vēl vairāk, jo viņi seko līdzi un redz, ka esam labi hokejisti. Šajā ziņā jāsaka paldies Robim Bukartam, ka esam tur pieprasīti. Viņš pirmais aizbrauca un izsita mums pārējiem ceļu."

Rodrigo Ābols: "Cīnījāmies viens par otru un uzvaru nopelnījām. Mūsu spēks ir tajā, ka spēlējām kā komanda. Šoreiz mūsu maiņa vārtus neguva, bet pavilka citi čaļi. Mūsu uzdevums bija neitralizēt viņu līderus – Červenkas maiņu. Redz, 57 minūtes mums tas izdevās, bet tad mazliet kļūdījāmies, un uzreiz varēja redzēt, kāda ir viņu meistarība, izspēlēja līdz tukšiem vārtiem. Visi bija gatavi spēlei, bloķēja metienus, Kārlis Čukste vienkārši fantastisks mazākumā. Tiesnesim pēc noraidījuma pateicu savas domas. Pirms tam Balceram nocērt kājas, bet mums iedod tik strīdīgu divīti, ka pēc tam man nevar acīs paskatīties. Paldies čaļiem, ka izturēja. Šajā turnīrā visi vārtsargi ir labi un laukums mazliet mazāks, tāpēc jāspēlē vienkāršāk un pragmatiskāk. Cibuļska gols ir ideāls piemērs – labas lietas notiek, ja met pa vārtiem, jo kaut kur ceļā patrāpās kāja, rikošets, bums un gols."

Kaspars Daugaviņš: "Perfekti. Vienmēr kaut kas notiek pirmo reizi. Čehi vienmēr mums bijis cietais rieksts, kuriem parasti pamanījāmies zaudēt. Protams, žēl, ka izlaidām punktu, bet uzvara vienmēr ir patīkama un prieks par diviem punktiem turnīra tabulā. Visi cīnījās kā zvēri, uzspiedām ātru un agresīvu spēli, izmantojām, ka čehi vakar spēlēja, jutām, ka viņi ir nosēdušies, un to izmantojām ar savu ātrumu. Taktiskajā ziņā izpildījām gandrīz visu, kā gribējām, žēl vienīgi par ielaisto trešo golu. Pasaules čempionātā jebkuri punkti ir svarīgi, ejam tālāk, jo zinām, ka arī katra nākamā spēle būs kā uz nažiem."

Oskars Batņa: "Man nav vārdu, paši dzirdējāt, kas notika arēnā. Super, prieks, ka beidzot uzvarējām čehus. Mēs bijām saliedēta komanda, bija ticība, ka varam izdarīt un tieši šodien uzvarēt. Arča (Šilovs) malacis, izvilka mūs grūtos brīžos. Galvenais ir pacietība, un, kad atnāk tas momentiņš, jāmēģina to realizēt. Šī uzvara atņēma daudz spēka, taču to atgūsim, jo uzvara palīdz un dod pārliecību."