5 °C
Asinskārā Aizspogulija Krievija ir pamodinājusi no pussnaudas pat tās Eiroparlamenta struktūras un amatpersonas, kas vēl līdz pagājušā gada 24. februārim jutās nesatricināmi pašpietiekamas. Visos līmeņos ierastās darbības un procesi tagad tiek vētīti caur jaunu – drošības – filtru.
Drošība ir jaunais prioritārais vektors, domājot gan par Eiroparlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc gada, gan atsevišķu dalībvalstu prezidentūru, kas raisa bažas, zinot, ka joprojām ne visas valstis ir gatavas saraut saites ar Krieviju. Drošība kā teritorijas aizsardzība un zināma neatkarība būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanā; drošība kā informatīvās telpas tīrība, cīnoties pret dezinformācijas un agresorvalsts propagandas lavīnu. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas tiek pētīti un pārvērtēti, meklējot labākos risinājumus lēmumpieņemšanai.
Viļņā pēc mēneša – no 11. līdz 12. jūlijam – plānotā NATO samita gaidās šā mēneša sākumā uz vairākdienu Eiropas drošības semināru Briselē pulcējās žurnālisti no visām trim Baltijas valstīm. Programma piesātināta: drošības laukā paveiktais mijās ar skicēm un vīzijām par drošības situācijas attīstību nākotnē. Viens ir skaidrs – Eiropai jāsargā savas pamatvērtības – demokrātija un vārda brīvība, tomēr vai visās situācijās konservatīva turēšanās pie gadu desmitiem pastāvošās kārtības tiešām palīdzēs Eiropas vērtības nosargāt?
Attīstīs militāro rūpniecību
Eiropas Savienība, kas vēsturiski veidojusies kā tirdzniecības un muitas ūnija, domājot par savu aizsardzību, daudzējādā ziņā raugās NATO virzienā. Tomēr Krievijas karš Eiropas teritorijā liek arī dalībvalstīm pievērsties aizsardzības jautājumiem daudz tiešākā veidā. "Eiropas Parlaments ir uzsācis diskusijas par vienotu aizsardzības aprīkojuma iegādi," stāsta EP delegācijas loceklis NATO parlamentārajā asamblejā Petrs Auštrevičs ("Renew"). "Pašlaik tiek diskutēts, vai iepirkumam jāattiecas tikai uz Eiropas Savienības valstīm vai varbūt nepieciešams to attiecināt arī uz trešajām valstīm, piemēram, NATO dalībvalstīm.
Katrā ziņā ir skaidrs, ka 500 miljoni eiro ES līdzekļu pašlaik tiek novirzīti Eiropas militārās rūpniecības attīstībai."
Par to, cik reāla ir vienota aizsardzības aprīkojuma ieviešana, vēl tiks lauzti šķēpi. Pašlaik katra dalībvalsts savu aizsardzības aprīkojumu iepērk, lielā mērā vadoties pati pēc saviem apsvērumiem. Centralizēts iepirkums, visdrīzākais, nozīmētu arī centralizētu aizsardzības budžeta izlietojumu Eiropā, kas diezin vai būtu pa prātam dalībvalstīm. Nemaz nerunājot par to, cik finansiāli ietilpīgi būtu nomainīt visu pašlaik dalībvalstu rīcībā esošo aizsardzības aprīkojumu un tehniku pret citu – unificētu.
No teorijām uz konkrētību
Dažādi scenāriji tiek izspēlēti, arī domājot par ES teritorijas fizisko aizsardzību. Runājot par Baltijas drošību kopumā, eksperti ļoti augstu vērtē Somijas pievienošanos NATO. Tāpat tiek gatavots rīcības modelis aizsardzībai, ja stundā X Krievija iedomātos veidot militāru "tuneli" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradu un atgriezt Baltiju no pārējās Eiropas Savienības. "Pašlaik NATO, veidojot savus aizsardzības plānus, ir ļoti mainījusi pieeju no abstrakcijas uz konkrētību," skaidro EP delegācijas NATO parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja vietnieks Svens Miksers (S&D). "Tiek strādāts pie konkrētiem scenārijiem attiecībā uz precīzām teritorijām.
Hipotētiskā situācijā tiek radīts detalizēts rīcības plāns, kura ietvaros tiek noteikts, cik aizsardzības aprīkojuma un militāro vienību būs nepieciešams norīkot uzdevumā un no kurienes cilvēki un tehnika tiks pārvietoti."
"Mēs vēlamies attīstīt Eiropas militāro kapacitāti, palikdami NATO ietvarā," konkretizē Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters. "Vēlamies būt gatavi iespējamai situācijai nākotnē, kad mūsu stabilais un uzticamais NATO partneris ASV varētu paziņot – jums [ES] savas drošības un aizsardzības laukā ir jādara vairāk."
Kam vajadzīga Eiropas armija?
Lai arī kaut kur prioritāšu perifērijā, joprojām pārcilāts tiek arī jautājums par Eiropas armiju. "Tā ir kā puzle ar simtiem tūkstošu gabaliņu," trāpīgu salīdzinājumu atradis Deivids Makalisters. "Mēs esam salikuši tikai rāmīti, taču visa, kas veido lielo attēlu, vēl trūkst. Ir skaidrs, ka brīdī, kad viss būs sagatavots, tiks izveidots kas tāds, ko varētu dēvēt par Eiropas aizsardzības spēkiem. Ja vēlaties, varat to saukt par Eiropas armiju vai eiropiešu armiju – tas pašlaik nav svarīgi. Pagaidām gan neviens nevar pateikt, kad šāda struktūra tiks izveidota, kaut vai tādēļ, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs ir arī ļoti atšķirīga nacionālā politika attiecībā uz iesaistīšanos militārās operācijās."
