17 °C
Asinskārā Aizspogulija Krievija ir pamodinājusi no pussnaudas pat tās Eiroparlamenta struktūras un amatpersonas, kas vēl līdz pagājušā gada 24. februārim jutās nesatricināmi pašpietiekamas. Visos līmeņos ierastās darbības un procesi tagad tiek vētīti caur jaunu – drošības – filtru.
Drošība ir jaunais prioritārais vektors, domājot gan par Eiroparlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc gada, gan atsevišķu dalībvalstu prezidentūru, kas raisa bažas, zinot, ka joprojām ne visas valstis ir gatavas saraut saites ar Krieviju. Drošība kā teritorijas aizsardzība un zināma neatkarība būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanā; drošība kā informatīvās telpas tīrība, cīnoties pret dezinformācijas un agresorvalsts propagandas lavīnu. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas tiek pētīti un pārvērtēti, meklējot labākos risinājumus lēmumpieņemšanai.
Viļņā pēc mēneša – no 11. līdz 12. jūlijam – plānotā NATO samita gaidās šā mēneša sākumā uz vairākdienu Eiropas drošības semināru Briselē pulcējās žurnālisti no visām trim Baltijas valstīm. Programma piesātināta: drošības laukā paveiktais mijās ar skicēm un vīzijām par drošības situācijas attīstību nākotnē. Viens ir skaidrs – Eiropai jāsargā savas pamatvērtības – demokrātija un vārda brīvība, tomēr vai visās situācijās konservatīva turēšanās pie gadu desmitiem pastāvošās kārtības tiešām palīdzēs Eiropas vērtības nosargāt?
Attīstīs militāro rūpniecību
Eiropas Savienība, kas vēsturiski veidojusies kā tirdzniecības un muitas ūnija, domājot par savu aizsardzību, daudzējādā ziņā raugās NATO virzienā. Tomēr Krievijas karš Eiropas teritorijā liek arī dalībvalstīm pievērsties aizsardzības jautājumiem daudz tiešākā veidā. "Eiropas Parlaments ir uzsācis diskusijas par vienotu aizsardzības aprīkojuma iegādi," stāsta EP delegācijas loceklis NATO parlamentārajā asamblejā Petrs Auštrevičs ("Renew"). "Pašlaik tiek diskutēts, vai iepirkumam jāattiecas tikai uz Eiropas Savienības valstīm vai varbūt nepieciešams to attiecināt arī uz trešajām valstīm, piemēram, NATO dalībvalstīm.
Katrā ziņā ir skaidrs, ka 500 miljoni eiro ES līdzekļu pašlaik tiek novirzīti Eiropas militārās rūpniecības attīstībai."
Par to, cik reāla ir vienota aizsardzības aprīkojuma ieviešana, vēl tiks lauzti šķēpi. Pašlaik katra dalībvalsts savu aizsardzības aprīkojumu iepērk, lielā mērā vadoties pati pēc saviem apsvērumiem. Centralizēts iepirkums, visdrīzākais, nozīmētu arī centralizētu aizsardzības budžeta izlietojumu Eiropā, kas diezin vai būtu pa prātam dalībvalstīm. Nemaz nerunājot par to, cik finansiāli ietilpīgi būtu nomainīt visu pašlaik dalībvalstu rīcībā esošo aizsardzības aprīkojumu un tehniku pret citu – unificētu.
No teorijām uz konkrētību
Dažādi scenāriji tiek izspēlēti, arī domājot par ES teritorijas fizisko aizsardzību. Runājot par Baltijas drošību kopumā, eksperti ļoti augstu vērtē Somijas pievienošanos NATO. Tāpat tiek gatavots rīcības modelis aizsardzībai, ja stundā X Krievija iedomātos veidot militāru "tuneli" no Baltkrievijas uz Kaļiņingradu un atgriezt Baltiju no pārējās Eiropas Savienības. "Pašlaik NATO, veidojot savus aizsardzības plānus, ir ļoti mainījusi pieeju no abstrakcijas uz konkrētību," skaidro EP delegācijas NATO parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja vietnieks Svens Miksers (S&D). "Tiek strādāts pie konkrētiem scenārijiem attiecībā uz precīzām teritorijām.
Hipotētiskā situācijā tiek radīts detalizēts rīcības plāns, kura ietvaros tiek noteikts, cik aizsardzības aprīkojuma un militāro vienību būs nepieciešams norīkot uzdevumā un no kurienes cilvēki un tehnika tiks pārvietoti."
"Mēs vēlamies attīstīt Eiropas militāro kapacitāti, palikdami NATO ietvarā," konkretizē Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters. "Vēlamies būt gatavi iespējamai situācijai nākotnē, kad mūsu stabilais un uzticamais NATO partneris ASV varētu paziņot – jums [ES] savas drošības un aizsardzības laukā ir jādara vairāk."
Kam vajadzīga Eiropas armija?
Lai arī kaut kur prioritāšu perifērijā, joprojām pārcilāts tiek arī jautājums par Eiropas armiju. "Tā ir kā puzle ar simtiem tūkstošu gabaliņu," trāpīgu salīdzinājumu atradis Deivids Makalisters. "Mēs esam salikuši tikai rāmīti, taču visa, kas veido lielo attēlu, vēl trūkst. Ir skaidrs, ka brīdī, kad viss būs sagatavots, tiks izveidots kas tāds, ko varētu dēvēt par Eiropas aizsardzības spēkiem. Ja vēlaties, varat to saukt par Eiropas armiju vai eiropiešu armiju – tas pašlaik nav svarīgi. Pagaidām gan neviens nevar pateikt, kad šāda struktūra tiks izveidota, kaut vai tādēļ, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs ir arī ļoti atšķirīga nacionālā politika attiecībā uz iesaistīšanos militārās operācijās."
EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs arī norāda, ka Eiropas armija nekādā ziņā nekonkurēs ar NATO spēkiem.
"Tomēr var rasties situācijas, kur NATO nevēlas vai nevar iesaistīties, un tur Eiropas armija varētu noderēt,"
vērtē Makalisters un sniedz konkrētu piemēru: "Jūs droši vien atceraties krietni haotisko Rietumu sabiedroto spēku atsaukšanu no Afganistānas. Tajā laikā 48 vai pat 72 stundas Parīzē, Berlīnē, Briselē, Romā un Hāgā norisinājās debates: vai mēs varētu Afganistānā palikt divas vai trīs nedēļas ilgāk un censties palīdzēt izbraukt no valsts tiem afgāņiem, kas jaunajā situācijā saprotamu iemeslu dēļ baidījās par savu dzīvību, jo varu pārņēma "Taliban". Un rūgtā atziņa, kas stindzināja Eiropu, bija – mēs nevaram! Bez ASV palīdzības mēs neesam spējīgi pat noturēt vienu vienīgu Kabulas lidostu. Un tad likumsakarīgi tika uzdots jautājums – vai mēs spējam pieņemt stratēģiski neatkarīgus lēmumus, ja bez ASV atbalsta mēs nevaram noorganizēt pat nelielu militāru operāciju."
Dezinformācija kā plūdi
Gatavošanās vienotai aizsardzībai notiek arī dezinformācijas frontē. Kā liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums, Eiropā 60% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem informāciju iegūst no tā dēvētā nerediģētā satura jeb, citiem vārdiem, sociālajiem tīkliem. Tā ir satraucoša statistika, ņemot vērā propagandas melu kampaņas, kuras smadzeņu skalošanai aktīvi, pārdomāti un mērķēti veido agresorvalsts Krievija. Jaunākais NATO "StratCom" apkopojums par mākslīgā intelekta klātbūtni sociālajos tīklos "Virtuālās manipulācijas kopsavilkums" liecina, ka, piemēram, "Twitter" saimniecībā, kopš tā nonākusi Īlona Maska pārziņā, Kremļa ziņojumi piesaistījuši par 60% vairāk skatījumu. Maska vēlība pret Krievijas propagandas kontiem, pārtraucot tos būtiski ierobežot, ar šo rezultātu ir visciešākajā sasaistē.
Eiropas avoti ziņo, ka Krievijas propagandas aktivitātes sociālajos tīklos ir gluži kā barometrs, pēc kura var pateikt, ka drīzumā gaidāma arī reāla agresora darbība vienā vai citā virzienā.
Turklāt kopš kara sākuma "troļļu" konti uzrāda aizvien precīzāk vērstu organizētu aktivitāti.
"2022. gada novembrī un vēlreiz 2023. gada martā–aprīlī ziņojumu īpatsvars hiperaktīvos anonīmos "troļļu" kontos "Twitter" tīklā bija desmit reižu lielāks nekā kara pirmajos mēnešos," savā atskaitē secina NATO "StratCom". To, ka "troļļu" vēstis veiksmīgi sasniedz auditoriju, eksperti saista ne tikai ar vāju uzraudzību, bet arī ar mākslīgā intelekta aizvien straujāku attīstību, ko melu propagandas lielvalsts prasmīgi izmanto savā labā. Vienā no pesimistiskajiem scenārijiem tiek pat prognozēts, ka mākslīgā intelekta resurss ar laiku varētu tikt izmantots, lai sociālos tīklus noslīcinātu dezinformācijā kā ar mēslu kaisītāju. Šādā situācijā "troļļu tēvi" arī nemaz nemērķētu uz absolūtu mākslīgā intelekta radītā satura ticamību, jo, ņemot informatīvo telpu "uz masu", dezinformācijā noslīktu pašas pēdējās patiesības drumslas un neviens vairs tās nespētu uztaustīt melu propagandas plūdos.
Tieši tādēļ katra iedzīvotāja uzdevums ir parūpēties par kritiskās domāšanas un medijpratības vingrinājumu veikšanu – mājasdarbiem, kas varētu palīdzēt izdzīvot informatīvajā karā.
Viedokļi
Delfīna Kolāda, Eiroparlamenta preses pārstāvju nodaļas vadītāja: "Tuvojošos Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā mēs esam ļoti delikātā situācijā. Mēs redzam, ka tiek apšaubīta demokrātija kā pamatvērtība. Mēs redzam, kā tepat netālu plosās karš, cik nežēlīga ir Krievijas agresija Ukrainā. Un vērtības, kuras mēs esam raduši uzskatīt par iegūtām un paliekošām – demokrātija, tiesiskums un pat miers –, vairs nav pašsaprotamas un drošas. Eiropas Savienības dalībvalstis ir kā projekts, kam jāsargā drošība kopīgiem spēkiem."
Deivids Makalisters, Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs: "Līdz šim Eiropas Savienība par savu ārpolitiku vairāk rūpējusies ar maigās varas instrumentiem. Mums ir "supermaigā vara". Mēs esam tik maigi – nav gandrīz neviena maigāka par mums. Un mēs ar to lepojamies. Mēs esam tie, kam vislabāk padodas sadarbības veidošana, mēs esam spēcīgi krīžu pārvarēšanas laukā un diplomātijā. Mēs darām daudz laba pasaulei. Tomēr visas maigās varas ar laiku saprot, ka līdzsvaram un izvēlētās pieejas uzturēšanai ļoti svarīga ir arī stingrā vara. Un šajā ziņā Eiropai padomā ir pavisam konkrēti soļi."
Urmass Paets ("Renew"), Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks: "Diemžēl mēs redzam, kā divas ES dalībvalstis bloķē jaunāko Krievijas sankciju paketi. Turklāt Ungārija šādi ir rīkojusies arī ar vairākām iepriekšējām sankciju paketēm. Šī situācija uzskatāmi parāda, ka mēs nevaram turpināt izmantot vienprātības (konsensa) principu, reaģējot uz jautājumiem, kas skar rupjus starptautisko līgumu un cilvēktiesību pārkāpumus, jeb konkrēti – sankciju noteikšanā. Tas vājina Eiropas spējas reaģēt ātri un pēc būtības. Ja viena valsts lēmumpieņemšanas procesā var padarīt par ķīlniekiem visas pārējās dalībvalstis, tad tā ir problēma. Es un arī daudzi mani kolēģi šajā ēkā uzskata, ka, reaģējot uz jautājumiem, kas skar rupjus starptautisko līgumu un cilvēktiesību pārkāpumus, no prasības panākt konsensu būtu jāatsakās."
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
