15 °C
Krievijas un Ukrainas konflikta iesaldēšana nav laba izeja no kara, intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Zaudēt mums nozīmē zaudēt savu valsti. Kāds saka: "Kas jums ir svarīgāk - teritorija vai cilvēki?" Kā var tā salīdzināt? Cilvēki ir svarīgi, bet tas nenozīmē, ka var viņiem (krieviem) atdot 30% mūsu zemes," norādīja prezidents.
Zelenskis uzsvēra, ka konflikta iesaldēšana, agresoram paturot jau ieņemto teritoriju, nav laba izeja no kara.
"Kas jums teica, ka viņi neies tālāk? Kas jums teica, ka iesaldēts konflikts nostrādās? Tas jau ir iesaldēts. Kas teica, ka [Krievijas diktators Vladimirs] Putins negrib mūs vienkārši sadragāt? Viņš to grib.
Viņš vienkārši grib Padomju Savienības atgriešanos viņa vadībā līdz viņa dienu beigām,"
skaidroja Zelenskis.
Kličko: Zelenskim teritoriālu kompromisu gadījumā būs jārīko referendums
Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim būs jārīko referendums, gadījumā ja valsts darba kārtībā parādīsies jautājums par teritoriālu kompromisu ar Krieviju, intervijā Itālijas laikrakstam "Corriere della Sera" sacīja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
"Tuvākie mēneši Volodimiram Zelenskim būs ļoti sarežģīti. Vai viņam nāksies turpināt karu ar jaunām nāvēm un postījumiem, vai arī nāksies izskatīt iespēju par teritoriālu kompromisu ar [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu," intervijā sacīja mērs.
"Ja jā, tad kāds būs spiediens no Amerikas puses [Donalda] Trampa uzvaras gadījumā? Un kā paskaidrot valstij, ka ir jāatsakās no mūsu teritorijas gabaliem, kas maksājuši tūkstošiem mūsu karojošo varoņu dzīvību," norādīja Kličko.
"Lai arī kādu soli viņš spertu, mūsu prezidents riskē ar politisku pašnāvību," viņš atzina.
"Būsim atklāti - mums ir jāuzvar karā, bet situācija kļūst arvien sarežģītāka, tā ir atkarīga no palīdzības, kas pienāk no sabiedrotajiem. Tās būtu šausmas, ja mums būtu jākaro vēl divi gadi,"
norādīja mērs.
"Zelenskim, visticamāk, nāksies ķerties pie referenduma. Man nešķiet, ka viņš spēs panākt tādas sāpīgas un svarīgas vienošanās patstāvīgi, bez tautas leģitimācijas," sacīja Kličko.
"Izeja viņam varētu būt nacionālās vienotības valdības izveide līdzīgi tam, kā notika Izraēlā pēc "Hamās" 7.oktobra uzbrukuma. Tomēr es neesmu pārliecināts, ka viņš ir gatavs atteikties no viņa rokās centralizētās varas," atzina mērs.
Viņš arī sacīja, ka neatbalsta prezidenta vēlēšanu rīkošanu kara laikā.
Mērs arī pieļāva, ka Tramps uzvaras gadījumā varētu mainīt savu retoriku attiecībā uz Ukrainu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 566 710
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 566 710 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 8266 tankus, 15 963 bruņutransportierus, 15 586 lielgabalus un mīnmetējus, 1121 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 896 zenītartilērijas iekārtas, 362 lidmašīnas, 326 helikopterus, 12 402 bezpilota lidaparātus, 2401 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 036 automobiļus un autocisternas, kā arī 2616 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
