Vācijā turpinās diskusijas par iespējām bruņoto spēku skaitlisko sastāvu palielināt ar obligātā karadienesta palīdzību, kas tika likvidēts 2011. gadā.

Reklāma

Šāda dienesta atjaunošanai, kaut arī tikai ierobežotā veidolā, ir daudz pretinieku arī koalīcijā, un nav zināms, vai pašreizējā kanclera Olafa Šolca valdībai šos plānus izdosies iedzīvināt.

Birokrātisks risinājums

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šonedēļ nāca klajā ar jaunu militārā dienesta modeli, ar kuru cer Bundesvēram piesaistīt papildu personālu, jo ar brīvprātīgajiem vien nepietiek, lai īstenotu Aizsardzības ministrijas plānus. Obligāto militāro dienestu tā tradicionālajā izpratnē Vācijas Aizsardzības ministrija tomēr pagaidām neplāno atjaunot. 

"Mēs gribam jaunu modeli, kas paļaujas galvenokārt uz brīvprātīgu dalību, bet nepieciešamības gadījumā paredz arī obligātuma elementu," 

vēstīts ministrijas izplatītajā dokumentā. Ministrijas ierēdņu izstrādātais plāns, ja par to vienosies koalīcijas partijas, paredz, ka visiem 18 gadus sasniegušajiem vīriešiem tiks izsūtītas anketas, kurās jauniešiem būs jāsniedz atbildes par viņu vēlmi un spējām dienēt. Plānu izstrādātāji lēš, ka ik gadu Bundesvērs šādā veidā apzinās apmēram 400 000 vīriešu. Pēc saņemtās informācijas apstrādes apmēram 40 000 līdz 50 000 ik gadu tiks aicināti uz medicīnisko pārbaudi. Pēc tam bruņoto spēku vadība atlasīs spējīgākos un motivētākos. "Mēs gribam labākos un motivētākos," paziņoja Pistoriuss. Viņš trešdien norādīja, ka Bundesvērs šobrīd gadā spēj apmācīt tikai papildu 5000 jauno karavīru, tomēr tuvākajos gados šim skaitam jāaug. "Tas ir tikai sākums," uzsvēra ministrs. Jaunkareivjiem būs iespēja iziet sešu mēnešu ilgu dienestu un pēc tam pieteikties vēl papildu 17 mēnešu dienestam. Aprēķināts, ka šī plāna ieviešana sākotnēji izmaksās 1,4 miljardus eiro. Anketas tiks sūtītas arī sievietēm, lai arī viņām to aizpildīšana nebūs obligāta, norāda raidorganizācija "Deutsche Welle". Lai varētu kaut vai nelielā skaitā obligātuma elementu attiecināt arī uz sievietēm, būtu jāizdara grozījumi Vācijas konstitūcijā, ko pagaidām neviens neplāno. Bundesvēra rindās šobrīd ir 24 000 sieviešu jeb 13% no kopējā karavīru skaita. Pērn Bundesvērā kopā dienēja apmēram 180 000 karavīru. 

Pistoriusa vadītā ministrija šobrīd plāno līdz 2031. gadam palielināt aktīvā dienesta karavīru skaitu līdz 203 000, bet rezerves karavīru skaitu no 34 000 līdz 60 000. 

Aukstā kara beigās Bundesvērā dienēja pusmiljons karavīru, bet pēc tam bruņotie spēki ievērojami sarukuši. Neskatoties uz plāniem par papildu personālu, armijai ir grūti noturēt pat esošos karavīrus. "Kā 2024. gadā pārliecināt cilvēkus, ka palikt bruņotajos spēkos ir laba doma?" intervijā "Politico" retoriski vaicāja domnīcas "Vācijas Ārlietu padome" pētnieks Kristians Mēlings. Kāds augsta ranga Bundesvēra virsnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, "Politico" paziņoja, ka valsts aizsardzībai būtu nepieciešami vismaz 272 000 karavīru, un Pistoriusa plāns tādus rezultātus nedos.

Jāpārliecina koalīcijas partneri

Nav zināms, vai šis plāns gūs koalīcijas partiju atbalstu. Gan Šolca un Pistoriusa pārstāvētie sociāldemokrāti, gan to koalīcijas partneri zaļie un brīvie demokrāti ir pauduši skepsi par iespējām atjaunot obligāto militāro dienestu. Tikmēr opozīcijā esošo kristīgo demokrātu (CDU) Bundestāga deputāte Zerapa Gilere norādījusi, ka Pistoriusa piedāvātais plāns nav pietiekami ambiciozs, ņemot vērā, ka ministrs "deviņus mēnešus ir runājis" par obligātā dienesta atjaunošanu. Viņa arī uzsvēra, ka CDU turpinās iestāties par obligātā dienesta atjaunošanu. 

Reformas ir vajadzīgas, "jo Eiropā notiek karš. Mums ir jābūt gataviem sliktākajam scenārijam. Ar pašreizējo Bundesvēru mēs tam neesam gatavi," 

intervijā raidorganizācijai "Deutsche Welle" norādīja deputāte. Jāpiebilst, ka obligātais dienests 2011. gadā tika atcelts tieši kristīgo demokrātu kancleres Angelas Merkeles laikā, ko Pistoriuss atgādināja, maijā uzstājoties ASV Džonsa Hopkinsa Universitātes Starptautisko studiju augstskolā Vašingtonā. Ministrs uzsvēra, ka Merkele toreiz pieļāva "kļūdu". "Laiki ir mainījušies. Esmu pārliecināts, ka Vācijai ir vajadzīgs kaut kāds obligātais dienests," paziņoja ministrs.

Nav gan zināms, vai šai reformai un pārējiem aizsardzības izdevumiem Vācijas budžetā pietiks naudas. Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Šolcs paziņoja par īpaša aizsardzībai domāta fonda izveidi 100 miljardu eiro apmērā. Šī nauda, domājams, tiks izlietota līdz 2028. gadam, prognozējis aizsardzības ministrs. Vācijas valdība pēdējā laikā ir piedzīvojusi grūtības budžetā paredzēt finansējumu visām prioritātēm, tostarp tāpēc, ka valsts konstitūcija nepieļauj budžeta deficītu virs 0,35% no iekšzemes kopprodukta. Pistoriuss, kurš ir viens no populārākajiem Vācijas politiķiem, ir aicinājis aizsardzības izdevumus šiem ierobežojumiem nepakļaut. Šo ideju ir noraidījis finanšu ministrs Kristians Lindners, kurš pārstāv fiskāli konservatīvos brīvos demokrātus. "Politico" prognozē, ka obligātā karadienesta ieviešana tāpat būs nākamās valdības rokās pēc 2025. gadā ieplānotajām Bundestāga vēlēšanām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.