9 °C
Sabiedrība pasaulē pieradusi pie Krievijas agresijas Ukrainā
Vācijā šodien sākas 60. Minhenes Drošības konference, kurā trīs dienas apspriedīsies militārpersonas, drošības eksperti un politiķi. Sagaidāms, ka šajā drošības forumā tiks pārrunāts Krievijas iebrukums Ukrainā, Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karš, kā arī ASV iekšpolitiskie procesi un to ietekme uz starptautisko drošību.
Uzmanības centrā nonāk Tramps
Minhenes Drošības konferenci apmeklēs Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ceturtdien pavēstīja prezidenta birojs. Zelenskim vispirms Vācijā un Francijā ieplānotas atsevišķas sarunas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, bet pēc tam viņš uzrunās Minhenes Drošības konferences dalībniekus. Zelenskis Minhenes Drošības konferenci iepriekšējo reizi apmeklēja pirms diviem gadiem – dažas dienas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Ikgadējo konferenci Bavārijā apmeklēs arī ASV viceprezidente Kamala Harisa un valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Konferences dalībniekus uzrunās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs. Tāpat gaidāma Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji ierašanās.
Konferences priekšsēdētājs Kristofs Heisgens pavēstījis, ka uz ikgadējo drošības forumu gaida ierodamies apmēram 50 valstu un valdību vadītājus, kā arī apmēram 100 aizsardzības un ārlietu ministrus.
Latviju konferencē pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Pasākuma organizētāji uz konferenci šogad nav aicinājuši Krievijas un Irānas vadību pārstāvjus. Šīs valstis konferencē nebija pārstāvētas arī pērn.
Sagaidāms, ka konferencē plaši tiks apspriesti bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka viņš pret Krievijas uzbrukumu neaizstāvēs tās NATO dalībvalstis, kuras nebūs pietiekami daudz līdzekļu atvēlējušas aizsardzībai. Baltais nams trešdien pavēstīja, ka viceprezidente Harisa Minhenē uzsvērs prezidenta Džo Baidena administrācijas nelokāmo atbalstu sabiedrotajiem. Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans tikmēr norādījis, ka NATO ir tik spēcīga kā nekad iepriekš alianses 75 gadus ilgajā pastāvēšanā, nesen uzņemot savās rindās Somiju un tūlīt arī grasoties uzņemt Zviedriju. Salivans arī vērsa uzmanību uz faktu, ka NATO prasītos vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta alianses ietvaros aizsardzībai piešķir jau 18 dalībvalstis.
Satrauc migrācija un terorisms
Pirms konferences sākuma tās organizētāji publiskojuši ziņojumu par nozīmīgākajām tendencēm pasaulē. Heisgens ziņojumā norāda, ka šobrīd pasaulē vērojama "ģeopolitiska spriedze un ekonomiska nenoteiktība". Konferences organizētāju aptaujās, kas tika rīkotas gan G7 grupas valstīs, gan arī Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Indijā un Ķīnā, vērojams, ka cilvēki šobrīd vairāk uztraucas par migrāciju, nevis par Krievijas agresiju Ukrainā. Pirms pagājušā gada konferences publiskotajā ziņojumā bija lasāms, ka Krievijas karš Ukrainā aptaujās ieņēma pirmās vietas, īpaši G7 valstīs. Šā gada ziņojumā vērojams, ka G7 un arī attīstības valstu iedzīvotāju acīs Krievijas karš Ukrainā ir zaudējis vismaz daļu aktualitātes. Var secināt, ka cilvēki pasaulē ir pieraduši pie Krievijas kara Ukrainā, raksta raidorganizācija "Deutsche Welle".
Piemēram, Vācijā pirms gada aptaujātie Krievijas radītos draudus ierindoja pirmajā vietā, bet šogad dažādu piedāvāto problēmu vidū tie ieņēmuši tikai septīto vietu.
Krievijas draudus pirmajās vietās vācu skatījumā nomainījusi masu imigrācija un islāma terorisms. Konferences rīkotāji arī aptaujāja ukraiņus par "pieņemamiem pamiera nosacījumiem" ar Krieviju. 92% aptaujāto Ukrainā pieprasīja pilnīgu Krievijas karaspēka aiziešanu no Ukrainas teritorijas, tostarp no Krimas. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto ukraiņu atbalstīja ātru valsts iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Heisgens ziņojumā norāda, ka attīstītajā pasaulē vērojams pesimisms par nākotni. G7 valstīs liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstis "tuvāko desmit gadu laikā būs mazāk drošas un turīgas".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
