5 °C
Otrdien agri no rīta Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā uzspridzināja Kahovkas HES aizsprostu, applūdinot plašas teritorijas gan Ukrainas kontrolētajā Dņepras upes labajā, gan Krievijas karaspēka okupētajā kreisajā krastā, paziņoja Ukrainas oficiālās amatpersonas.
Dienas gaitā par notikušā iemesliem pienāca pretrunīga informācija, tostarp minējumi, ka kāds spēkstacijas aizsprosta posms varbūt sagruvis iepriekš karadarbībā gūto bojājumu dēļ, jo kara apstākļos HES gadu nav ne remontēta, ne pienācīgi uzturēta. Tomēr ticamāk, ka spēkstacija uzspridzināta, lai radītie plūdi aizkavētu Ukrainas armijas pretuzbrukumu. Brīdinājumi par šādu scenāriju pienāca jau sen. Kahovkas HES iznīcināšana izsauc ekoloģisku katastrofu un nodara postu kā vieniem, tā otriem.
Jābūvē no jauna
Kijivas amatpersonas ziņoja, ka uzspridzināšana notikusi ap pulksten trijiem otrdienas rītā. No 28 aizsprosta laidumiem ar sprādziena un tam sekojošā ūdens spiediena spēku dažu stundu laikā sagrauta puse. Ūdens dienas gaitā turpināja drupināt pussagrauto hidrobūvi un ap pusdienlaiku sociālajos tīklos parādījās aculiecinieku uzņemti kadri, ka "Kahovkas HES vairs neeksistē". Betona balstu un slūžu aizvaru sistēmas vietā virs ūdens bija redzamas vien atsevišķas atlūzas. Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmums "Ukrhidroenergo" paziņojumā konstatēja, ka postījumi ir tik lieli, ka atjaunot Kahovkas HES nebūs iespējams. Sprāgstvielas acīmredzot atradušās arī spēkstacijas mašīnzālē, un tā ir pilnībā iznīcināta.
Pēc "Ukrhidroenergo" speciālistu vērtējuma, pēc četrām dienām "Kahovkas jūras" vairs nebūs. Dņepra atgriezīsies sākotnējā gultnē.
20. gadsimta 50. gados uzplūdinātā Kahovkas HES ūdenskrātuve saturēja 18,2 miljardus kubikmetru ūdens (salīdzinājumam, Rīgas HES ūdenskrātuves tilpums ir 339 miljoni kubikmetru). Ūdens līmenis upes lejtecē maksimuma brīdī pacēlās par vairāk nekā desmit metriem, taču process noritēja pakāpeniski, kas ukraiņiem ļāva steigšus noorganizēt autobusus un arī evakuācijas vilcienu. Applūdināšanas zonā abos krastos atrodas 80 apdzīvotas vietas, tajā skaitā daļa Hersonas pilsētas un krievu kontrolētā Novakahovka. Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā apdraudētajā zonā uzturējās ap 16 tūkstoši iedzīvotāju. Evakuācija notiek arī Krievijas armijas pārņemtajā krastā.
Ka Krievija var uzspridzināt aizsprostu, lai kavētu Ukrainas pretuzbrukumu, Ukrainas amatpersonas brīdināja jau pagājušā gada oktobrī, kad sāka pienākt izlūkošanas informācija par dambja un hidroagregātu mīnēšanu. Plūdi uz laiku padarīs Dņepru neforsējamu. Lai ūdeņi aizplūstu un krasti kļūtu pieejami tehnikai, vajadzēs vairākas nedēļas. Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN neizslēdz, ka pavēle spridzināt dota nevis "no augšas", bet vietējo komandieru līmenī haosa un panikas apstākļos. Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks valsts medijos norādījis, ka spridzināšanu acīmredzot izdarījusi Krievijas armijas 205. motorizēto strēlnieku brigāde. Spēkstacija atradās tās atbildības zonā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas rītā savā "Twitter" kontā ierakstīja: "Krievu teroristi. Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšana tikai apliecina visai pasaulei, ka viņi jāpadzen no ikviena Ukrainas zemes stūrīša. Viņiem nedrīkst atstāt nevienu metru [Ukrainas] zemes, jo katru metru viņi izmanto teroram. (..) Teroristi nespēs apturēt Ukrainu ar ūdeni, raķetēm vai ko vēl."
Krima bez ūdens
Ūdenskrātuves nolaišana atstās grūti paredzamas sekas Ukrainas ekonomikā. Neskaitot postījumus un piesārņojuma dēļ radītās problēmas ar dzeramo ūdeni, tas vēl rada grūtības Krievijas armijas kontrolētās Zaporižjas AES reaktoru dzesēšanas sistēmai. Turklāt Kahovkas ūdenskrātuve pa kanālu sistēmu nodrošināja Dņepras ūdens piegādi Krimai.
Kontrole pār Hersonu un Kahovkas HES Krimas ūdensapgādes normalizēšanai bija viens no centrālajiem uzdevumiem Krievijas iebrukuma sākumā 2022. gadā.
Tagad ar pazeminātu līmeni Ziemeļu–Krimas kanāls izsusēs. Okupētās Krimas amatpersonas otrdien turpināja apgalvot, ka problēmu ar ūdeni pussalā nebūšot. Kur balstās tāds optimisms, nav skaidrs. "Atliek vien sagaidīt, kad Krievijas ierēdņi sāks runāt par to, ka vispār jau Krimai ūdens [no Dņepras] nemaz nebija tik īpaši vajadzīgs," situāciju ironiski komentē BBC krievu valodas dienests.
Prokremliskie blogeri un tāpat Krievijas ieceltā Kahovkas rajona vietvara apgalvoja, ka vainīga esot Ukrainas armija, kas apšaudījusi aizsprostu ar reaktīvajām zalvjuguns sistēmām. Krievijas Aizsardzības ministrija un Kremlis ieturēja pauzi līdz dienas vidum un tad paziņoja par "Ukrainas diversiju". Taču daudzi novērotāji aizrāda, ka aizsprosta masīvās betona konstrukcijas ar reaktīvām zalvjuguns sistēmām sagraut nav iespējams, jo tās domātas pretinieka tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai. Kahovkas HES gadījumā ir acīmredzami, ka eksplozija notikusi tieši spēkstacijā un pie aizsprosta.
Eiropas Padomes prezidents Šarls Mišels otrdien pauda, ka ir šokēts par "bezprecedenta" notikumu: "Civilās infrastruktūras iznīcināšana nešaubīgi kvalificējama kā kara noziegums, un mēs sauksim Krieviju un tās ielikteņus pie atbildības." Mišels solīja, ka jautājumu par palīdzību applūdinātajiem rajoniem aktualizēs ES valstu vadītāju jūnija sanāksmē.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
