15.7 °C
No jebkādas uguns pārtraukšanas Ukrainas frontē ieguvēja būs Krievija, secinājuši ASV Karas studiju institūta (ISW) analītiķi.
Krievija joprojām uzskata, ka prasības pēc Ukrainas "neitralitātes" un moratorija NATO paplašināšanai ir galvenais pamatojums iebrukumam Ukrainā, bet jebkāda hipotētiska piekāpšanās šīm prasībām nozīmētu lielu stratēģisku un retorisku Krievijas diktatora Vladimira Putina atkāpšanos, kurai pašlaik viņš nepiekritīs, lasāms ISW jaunākajā ziņojumā.
Krievijas aicinājumi par Ukrainas "neitralitāti" ir prasības, lai Ukraina grozītu savu konstitūciju, kas paredz kļūt par NATO dalībvalsti, un atteiktos no saistībām iestāties NATO vai Eiropas Savienībā.
Prasības pēc šāda "neitrāla statusa" ir mērķis Putina desmit gadus ilgajiem centieniem panākt izmaiņas NATO, kas vājinātu aliansi tiktāl, ka tā nākotnē nespētu atturēt vai sakaut Krievijas agresiju Austrumeiropā .
Analītiķi norāda, ka Putins diezin vai piekāpsies, jo viņš nepārtrauks īstenot savu mērķi kontrolēt Ukrainu un vājināt NATO, ja vien netiks izlēmīgi sakauts.
ISW ziņojumā pausts, ka Krievijas sabiedriskie darbinieki var izlikties ieinteresēti piekāpties attiecībā uz Ukrainas vietu Rietumu institūcijās, lai mudinātu Rietumus piekāpties attiecībā uz Ukrainas teritoriālo integritāti. Ziņojumos par Putina atvērtību sarunām, kas tiek izplatīti pa neslēptiem kanāliem, nav minēta Krievijas gatavība atteikties no jebkuras okupētās Ukrainas teritorijas.
Krievija neslēpj, ka tās mērķis ir okupēto Ukrainas teritoriju aneksija vai papildu teritoriālie ieguvumi Ukrainā.
"ISW turpina uzskatīt, ka jebkurš pamiers būtu izdevīgs Krievijai, jo dotu tai laiku atgūties un pārgrupēties turpmākajām uzbrukuma kampaņām ar tādiem pašiem maksimālistiskiem mērķiem un turpmākiem teritoriāliem ieguvumiem Ukrainā,"
teikts ziņojumā.
"Nav iemesla uzskatīt, ka Putins atteiksies no jebkādām saistībām ļaut Ukrainai integrēties Rietumu politiskajās, ekonomiskajās un militārajās institūcijās, kamēr vien Krievijas militārie spēki varēs īstenot savus mērķus, lai neļautu Ukrainai to darīt," uzsvēra analītiķi.
Medijos izskanējis, ka Putins ASV licis noprast, ka ir gatavs apspriest kara izbeigšanu Ukrainā. Informēti avoti ziņu aģentūrai "Bloomberg" atklājuši, ka pa neoficiāliem kanāliem Kremlis signalizē, ka ir gatavs apspriest iespējamos Kijivas drošības pasākumus.
ASV amatpersonas apgalvo, ka nav informētas par ierosinātajiem priekšlikumiem, kas varētu būt tests, un neredz nekādas pazīmes, ka Krievijas prezidents nopietni domā meklēt veidu, kā izbeigt kaujas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
