10.1 °C
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizvadītajā nedēļā lūdza Savienoto Valstu Kongresu apstiprināt papildu militāro atbalstu Ukrainai 13 miljardu dolāru apmērā, kā arī piešķirt 7,3 miljardus dolāru ekonomiskajai un humānajai palīdzībai. Par šo līdzekļu nonākšanu Ukrainas rīcībā Kongresā gaidāmas asas diskusijas.
Atbalstu panākt būs grūtāk
Baltā nama budžeta direktore Šalanda Janga vēstulē Kongresa Pārstāvju palātas spīkeram republikānim Kevinam Makartijam aicināja uz strauju rīcību, lai Vašingtona izpildītu savas saistības pret "ukraiņu centieniem aizsargāt savu dzimteni un demokrātiju visā pasaulē".
Palīdzība Ukrainai iekļauta plašākā Baltā nama tēriņu pieprasījumā, kas kopumā aptver 40 miljardus dolāru. Baltā nama lūgums ir rūpīgi izstrādāts, lai gūtu gan demokrātu, gan republikāņu atbalstu, norāda ziņu aģentūra "Associated Press". Domājot par republikāņu balsīm, Baltais nams aicinājis piešķirt četrus miljardus dolāru ASV un Meksikas robežas stiprināšanai. Republikāņi ir kritizējuši demokrāta Baidena administrāciju par nepietiekamu robežkontroli centienos apturēt nelegālo imigrāciju no Meksikas. Baidens lūdzis arī astoņus miljardus dolāru valsts katastrofu fondam.
Pieprasījumā ir paredzēta nauda arī citām vajadzībām, tostarp 3,3 miljardi dolāru domāti infrastruktūras izbūvei valstīs, kuras negatīvi ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Ar šo naudu tiek plānots novērst Ķīnas ekonomisko kontroli pār finansiāli vājākām valstīm, vēsta telekanāls CNN.
Iepriekšējo reizi ASV Kongress palīdzību Ukrainai apstiprināja pagājušā gada decembrī. Tolaik 45 miljardus dolāru Ukrainas atbalstam piešķīra ar pārliecinošu balsu vairākumu, tomēr šoreiz atbalstu Baltā nama virzītajam lūgumam panākt būs grūtāk, prognozē ASV mediji. Kopš šā gada janvāra Kongresa Pārstāvju palātu kontrolē republikāņi, kuru vidū pieaugusi skepse par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Republikāņu partijā populārākais kandidāts pirms nākamā gada prezidenta vēlēšanām ir bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš paudis šaubas par turpmāku Savienoto Valstu palīdzību Ukrainai. Arī ASV sabiedrībā manāma atbalsta samazināšanās. Telekanāla CNN aptaujā šomēnes 55% amerikāņu teikuši, ka negrib, lai Kongress apstiprina papildu palīdzību Ukrainai, bet 45% atbalstīja šādas palīdzības piešķiršanu. Šajā aptaujā 71% republikāņu iestājās pret papildu palīdzību Ukrainai, kamēr 62% demokrātu atbalstīja turpmāku Ukrainas atbalstīšanu. Aptaujā drīz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma pagājušā gada februārī 62% amerikāņu atbalstīja lielāku palīdzību Ukrainai. Baidena administrācija tikmēr vērsusi uzmanību uz citām aptaujām, kur atbalsts Ukrainai bijis lielāks.
Baidens ir atkārtoti uzsvēris, ka Vašingtona palīdzēs Kijivai "tik ilgi, cik būs nepieciešams".
Privāti tomēr Baidena administrācija ir brīdinājusi Kijivu, ka atbalstam Kongresā un ASV sabiedrībā ir robežas, norāda "Associated Press".
Republikāņiem dažādi viedokļi
"Baidena administrācijas lūgums parāda Amerikas nepārtraukto gatavību palīdzēt amerikāņiem pašu mājās un mūsu draugiem ārzemēs," pēc Baltā nama lūguma paziņoja Senātā vairākumā esošo demokrātu līderis Čaks Šumers. Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels tikmēr solīja "rūpīgi izskatīt administrācijas lūgumu". CNN vērš uzmanību uz Senāta un Pārstāvju palātas republikāņu atšķirībām. Makonels ir aktīvi atbalstījis palīdzību Ukrainai, kamēr Makartijs ir bijis daudz piesardzīgāks. Republikāņiem Pārstāvju palātā ir pavisam neliels vairākums, un spīkers Makartijs ir atkarīgs no radikālāk noskaņotajiem partijas biedriem, kuri bieži bijuši noraidoši pret palīdzības turpināšanu Ukrainai. Tikmēr Makonels ir aizstāvējis palīdzību Ukrainai.
"Lielākā daļa naudas, ko mēs tērējam saistībā ar Ukrainu, patiesībā ir iztērēta Savienotajās Valstīs, atjaunojot ieroču krājumus ar modernākiem ieročiem.
Tātad tā patiesībā nodarbina cilvēkus šeit un uzlabo mūsu bruņotos spēkus," paziņoja senators.
Paralēli centieniem panākt atbalstu Ukrainai ASV tiek domāts par valdības tēriņu finansēšanu pēc 30. septembra, kad beidzas pašreizējais finanšu gads. ASV mediji prognozē, ka Ukrainas atbalsta programma varētu tikt apvienota ar federālās valdības finansēšanas programmu, lai tādā veidā atvieglotu atbalsta panākšanu Kijivai. ASV mediji vēsta par īstermiņa valdības finansēšanas plānu, kas varētu tikt apstiprināts, lai dotu laiku demokrātiem un republikāņiem Pārstāvju palātā un Senātā vienoties par plašāku valdības finansēšanas programmu.
Ar pērn Kongresa apstiprināto finansējumu pietiek, lai Ukrainai varētu sniegt atbalstu līdz pašreizējā finanšu gada beigām, ziņo izdevums "Politico". Šobrīd Baidena administrācijai palīdzībai Ukrainai ir pieejams bruņojums 6,2 miljardu dolāru vērtībā. Vēl 2,2 miljardi dolāru ir pieejami, lai pasūtītu bruņojumu, ko Kijivai varētu piegādāt vēlāk, vēsta "Politico". Baidena administrācijas amatpersonas ir izteikušās, ka jaunais Ukrainas finansēšanas plāns savukārt spēs nodrošināt atbalstu Ukrainai nākamā finanšu gada pirmajā ceturksnī. Jaunajai palīdzībai jātiek pieņemtai drīz, lai Ukraina varētu plānot militārās operācijās.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
