Vulkāna ēnā: vai Santorinu gaida vēsturiska katastrofa?

Grieķijai piederošo Santorinas salu kopš otrdienas rīta prāmjos un satiksmes lidmašīnās masveidā pamet vietējie iedzīvotāji un tūristi, jo kopš 28. janvāra gleznainajā Egejas jūras brīvdienu salā un apkaimes mazākajās saliņās reģistrēti nu jau ap 560 līdz pat 4,9 magnitūdām spēcīgi pazemes grūdieni, kuru epicentrs atrodas jūrā starp vulkānisko Santorinu un Amorgosas salu.

Gaidot iespējamo zemestrīci, Santorinā izvietoti papildu ārkārtas dienesti. Skolas ir slēgtas, masu pasākumi telpās atcelti un cilvēkiem rekomendēts turēties tālāk no stāvajiem krastiem, kur var notikt zemes nogruvumi. Aizliegts uzturēties arī Santorinas senajā ostā, ko ieskauj klintis. Salu, kuru kā vasaras atvaļinājumu paradīzi sezonā apmeklē trīsarpus miljoni tūristu, uz laiku atstājusi apmēram trešdaļa no 16 tūkstošiem vietējo. Grieķijas premjers Kiriaks Micotakis vērsies pie santoriniešiem ar aicinājumu "saglabāt mieru", jo dienesti sekojot līdzi "ļoti intensīvām ģeoloģiskām parādībām". Pēdējā lielā zemestrīce Santorinā notika 1956. gadā. 

Seismologu ieskatā jaunākās seismiskās aktivitātes saistās ar Zemes garozas tektonisko plātņu kustībām un nav vulkāniskas dabas. 

Santorinas vulkāns līdz šim pēdējo reizi izvirda 1950. gadā, taču izvirdums, kas notika 1620 gadus pirms mūsu ēras, tiek uzskatīts par vienu no spēcīgākajiem cilvēces vēsturē. Tas iznīcināja pusi salas un plašu reģionu pārklāja ar vairāku metru biezu pelnu slāni. Uzskata, ka Santorinas vulkāna katastrofa izsaukusi tobrīd Krētā un apkaimes salā plaukstošās mīnojiešu civilizācijas bojāeju.