Vispirms Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (LRA), bet vēlāk arī "Gods kalpot Rīgai" Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasījuši no Rīgas domes ēkas noņemt LGBTQ karogu, kas tur tika novietots aizvadītajā piektdienā, tomēr Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atteicies to darīt.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) vērsies pie pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes ar aicinājumu skaidrot, kāpēc šis karogs izkarināts blakus domes oficiālajiem karogiem. Tur ierasti atrodas tikai svarīgas nozīmes karogi – Latvijas, Rīgas pilsētas, Eiropas Savienības un Ukrainas. Izpilddirektors norādījis, ka attiecīgais jautājums adresējams domes priekšsēdētājam. NA/LRA frakcijas deputāti norāda, ka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ir rīkojies patvaļīgi un nedemokrātiski, uzspiežot savu gribu vairākumam bez diskusijām Rīgas domes koalīcijā vai frakciju padomē. Ratnieks uzsver, ka Rīgas dome nav vienas partijas rokās, tāpat domes vairākums nesimbolizē šo ideoloģiju. Rīgas dome ir visu rīdzinieku pārstāvības institūcija. Tā ir pašvaldības centrālā ēka, nevis vienas amatpersonas privātīpašums vai kafejnīca.

NA/LRA frakcija atgādina, ka Rīgas domē ir 60 deputāti, bet partijas "Progresīvie" frakcijai ir 14 deputāti, kas nav domes vairākums un nepārstāv vairākumu Rīgas iedzīvotāju. 

Turklāt karoga atrašanās uz ēkas balkona sabiedrībai kļuvusi zināma tikai piektdienas vēlā vakarā, kad domes darba laiks ir beidzies, kas norāda uz slēptu un aizmugurisku rīcību, piebilst Ratnieks.

Arī partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) valde pieprasa nekavējoties no Rīgas domes ēkas noņemt izkārto LGBTQ karogu. Partijas ieskatā, karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm. GKR valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Oļegs Burovs uzsver, ka partijai ir nozīmīgas kristīgās un ģimeniskās vērtības, un, lai arī GKR cieņpilni izturas pret dažādību un tās izpausmēm sabiedrībā, partijas ieskatā nav pieņemami, ka Rīgas domē netiek respektēts visas sabiedrības viedoklis, un pašvaldība iesaistās sabiedrības uzskatu šķelšanā, nevis to vienošanā.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka LGBTQ karoga izkāršana pie Rīgas domes ēkas ir viņa rīkojums, solidarizējoties ar Latvijas pilsoņiem, kuri sestdien devās praida gājienā, lai iestātos par cilvēktiesībām, pret vardarbību un diskrimināciju, Rīgas mēra viedokli aģentūrai LETA pauda viņa padomnieks Aleksis Zoldners. 

"Rīga ir Eiropas Savienības valsts Latvijas galvaspilsēta, un, gluži tāpat kā citās Eiropas pilsētās, pie rātsnama pirms praida gājiena izkārts šis karogs. Viļņā pat nesen pilsētas dome izgaismota varavīksnes krāsās. 

Mums prieks būt vienotiem ar mūsu sabiedrotajiem – Eiropas Savienības valstu, ASV un Kanādas vēstniecībām Latvijā," saka Staķis.

Līdz ar to LGBTQ karogs no Rātsnama netikšot noņemts.

Sestdien praida gājienā Rīgā piedalās vairāki tūkstoši cilvēku. Dalībnieki nes rokās plakātus ar uzrakstiem – "Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi", "Valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību" un citi. Pasākumu vēroja liels skaits Valsts un Pašvaldības policistu. Ar atsevišķiem protestētājiem policija veica pārrunas. Būtisku incidentu starp pretēju uzskatu paudējiem sākotnēji nebija.

Praida gājiens Rīgā.

Kā atzina gājiena dalībnieki, pasākums radījis kopības sajūtu. Viņi pauda pārliecību, ka šie pasākumi sasniedz savu mērķi, jo attieksme pret gājienu kļuvusi pieņemošāka vai vismaz neitrāla. "Mūsu ir daudz. Ar katru gadu kļūstam arvien krāsaināki, drošāki un pašpārliecinātāki. To nevar ignorēt," teica kāda pasākuma dalībniece.