Ar atbalstu mērķēs, bet vai trāpīs?

Saeima konceptuāli atbalstījusi Energoapgādes izmaksu atbalsta projekta likumu, kas paredz atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Lai arī šobrīd vēl nav precīzu aprēķinu, cik mājsaimniecībām atbalsts būtu nepieciešams, Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) lēš, ka energoresursu cenu krīzes apstākļos tādu varētu būt teju 50% jeb aptuveni 350 tūkstoši Latvijas mājsaimniecību.

Mērķētā atbalsta kopējās izmaksas būs atkarīgas no tā, kādas būs enerģijas cenu svārstības nākamajā apkures sezonā, bet tās noteikti būs būtiski mazākas nekā iepriekšējā atbalsta periodā, kad šim mērķim tika atvēlēti 370 miljoni eiro, prognozē ministrijā. Kā izrādās, visa šī summa nemaz nav iztērēta, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, vētījot iepriekšējās sezonas energoatbalsta patiesos apjomus, secinājusi, ka vēl pirms pārrēķinu veikšanas provizoriski pāri palikuši aptuveni 90 miljoni eiro.

Viss atkarīgs no sistēmas

Atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli mēnesī ir 30 un vairāk procentu no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Salīdzinoši iepriekšējā apkures sezonā, kuras sākumā notika Saeimas vēlēšanas, atbalstu varēja saņemt visas Latvijas mājsaimniecības. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums biržā. Cenām atgriežoties normas līmenī, atbalstu automātiski pārtrauks. 

Atbalsts paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti, – elektroenerģiju, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem – malkai, granulām, briketēm un dīzeļdegvielai. 

Plānots, ka atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem. Mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma, kurā vienuviet tiks apkopota Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzēs pieejamā informācija. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām vai pabalstiem un dzīvesvietu. Tiesa gan, tās izstrāde vēl nav uzsākta, KEM lēš, ka sistēmas izveidošana varētu izmaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro.

Jābūt deklarētiem

Paredzams, ka mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kam Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri dzīvo norādītajā kontaktadresē, kvalificēsies atbalstam, ja tiks konstatēts, ka viņu ienākumu līmenis ir zems. 

Ja mājsaimniecībai ir spēkā esošs līgums ar dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotāju, bet faktiski energoapgāde mājoklī nenotiek, atbalstu mājsaimniecība nevarēs saņemt. 

KEM aicina deklarēties tur, kur ikdienā dzīvo un patērē elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju. Vienlaikus arī pārbaudīt, vai dzīvesvietā nav deklarētas nepiederošas personas. Tāpat nepieciešams pārbaudīt, vai deklarētā dzīvesvietas adrese ir reģistrēta Adrešu reģistrā, norāda ministrija.

Tēmējums – tikai aptuvens

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš atzīst, ka virziens ir pareizs, jo energoresursu atbalstam vairs nebūs tā saucamais "helikoptera princips", kad atbalstu saņēma visi – tostarp tie, kuri par energoresursiem būtu brīvi varējuši norēķināties arī bez atbalsta. Izņēmums ir elektroenerģijas fiksētās komponentes tarifs, kas visām mājsaimniecībām līdz gada beigām tiks kompensēts 60% apjomā. "Atbalsts nevarēs būt trāpīgs un elastīgs, jo pašvaldības nevarēs redzēt iedzīvotāju faktiskos ienākumus," vērtē A. Salmiņš, secinot, ka plānotais atbalsts nebūs mērķēts precīzi. 

"Ja mēs varētu redzēt mājsaimniecību reālos ieņēmumus, tos pārskatīt katru mēnesi, tad šī sistēma būtu mērķēta, pagaidām tēmējums ir bez asuma," 

secina A. Salmiņš, norādot, ka neviena sistēma nevar būt ideāla, arī šī būs jāpielāgo, kam, iespējams, būs nepieciešami pat vairāki gadi. LPS pārstāvis atzīst, ka pašvaldībām atbalsta maksājumu administrēšana būs papildu slogs, turklāt nākamajā apkures sezonā pašvaldību darbiniekiem iesniegumu izskatīšana par atbalsta piešķiršanu decentralizētajam kurināmajam vairs netiks apmaksāta. Pagājušajā apkures sezonā pašvaldības bija saņēmušas 249 tūkstošus iesniegumu, par katra izskatīšanu segti administratīvie izdevumi astoņu eiro apjomā. "Šogad iesniegumu skaits varētu būt daudz mazāks, jo par malku, kas iegādāta bez čeka, kompensāciju saņemt vairs nevarēs," lēš A. Salmiņš. Viņš pieļauj, ka šogad energoresursu cenas pieaugums vairs nebūs tik liels kā pērn. "Labā ziņa ir tā, ka siltumapgādes uzņēmumi bez lieliem parādiem ir gatavi stabili uzsākt jauno apkures sezonu," rezumē LPS pārstāvis.