11 °C
Kādreiz Latvijā tik populārā griezto ziedu audzēšanas tradīcija nu palikusi lielākoties hobija līmenī. Gandrīz neticami, bet izaudzēt un atvest puķi no tālās Āfrikas uzņēmējiem sanāk izdevīgāk.
Tikmēr oficiālā statistika rāda – vietējie uzņēmumi turpina ziedu un dekoratīvo augu eksportu uz Krieviju, un tas mērāms miljonos eiro. Pērn, kad Krievija iebruka Ukrainā, turpinājās gan rožu, gan citu augu eksports uz Krieviju, un tā kopējā vērtība pārsniedza 45 miljonus eiro. Šogad rozes eksporta darījumos ar Krieviju vairs neuzrādās, bet koku un dekoratīvo zaļumu eksports uz šo valsti turpinās.
Komentējot šos ārējās tirdzniecības datus, Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš gan zina teikt, ka lielākā daļa no šā apjoma ir reeksports. Tiesa, esot bijušas pāris fūres ar vietējo audzētāju preci, bet lielākā daļa ir importa augi, ko ieved un tālāk realizē Krievijā.
Vēstures atskaņas Tukumā
Kā savulaik attīstījusies ziedu nozare Latvijā? Ne viens vien lasītājs atceras laiku, kad vietējo audzētāju rozes un tulpes piepildīja ne tikai Latvijas tirgu, bet ceļoja uz kaimiņvalstīm. Nozares pārzinātāji teic – pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Latvijas neļķes tika vestas pat uz Gruziju, bet tulpes uz dažādiem Krievijas reģioniem, arī – uz Sibīriju. Tagad vietējo tirgu piepilda ziedi no Āfrikas un Nīderlandes, bet vietējo griezto ziedu rūpals gājis mazumā.
Lai izprastu šodienas situāciju, der atgādināt – pirms 40 un vairāk gadiem katras sevi cienošas saimniecības paspārnē atradās ne tikai gurķu konservēšanas un sulu cehi, bet arī siltumnīcas ar puķēm un košumaugiem.
Ja palūko periodikā, redzams, ka viena no populārākajām rožu audzēšanas saimniecībām bija Tukumā, kur speciālisti aktīvi strādāja pie jaunu šķirņu radīšanas. Izrādās, 1962. gadā Tukuma dārzniecība ieguva izmēģinājumu paraugdārzniecības statusu un tas bijis vienīgais zinātniskais centrs Latvijā, kura kompetencē ietilpa jaunu šķirņu pārbaudīšana, to popularizēšana un audzēšanas tehnoloģiju izstrāde visām vietējām puķkopības saimniecībām. Tolaik zinātnieki daudz darba ieguldījuši, lai palielinātu rožu audzēšanu rudenī un pavasarī. Tāpat tukumnieki strādāja pie neļķu, liliju un orhideju īpašību izvērtēšanas un audzēšanas tehnoloģiju izstrādes. Asociācijas "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš atceras, ka tolaik teju visās lielākajās pilsētās darbojās komunālie dienesti ar siltumnīcām, kurās audzēja ziedus – gan Saldū, gan Tukumā, Siguldā, Liepājā, Jūrmalā un citviet. Rīgā darbojās pat vairākas siltumnīcas – tur plauka rozes, neļķes, tulpes. Arī Carnikavā bija plaši attīstīta ziedu audzēšana. Tagad vien Tukumā esot redzamas atskaņas no senās godības, bet lielākā daļa Rīgas siltumnīcu jau sen kā ciet un zeme pārdota. J. Bērziņš zina teikt, ka pašlaik puķes lielākoties audzē mazie audzētāji, kuru skaits aizvien pieaug. Starp lielākajiem jāmin "Sedumi", "Kliģeni", "Grobiņas ziedi", kas lielākoties ziedus audzē podos, un tikai neliela daļa no tiem esot grieztie ziedi.
Audzē maz
Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš stāsta, ka rozes vietējie stādu audzētāji audzē maz, jo lielākoties šo tirgu pārņēmusi importa prece.
"Kopš valstī ienāk lētie Kenijas ziedi, vietējiem audzētājiem šis bizness ir tikai hobija līmenī.
Ar rožu audzēšanu nodarbojas daži audzētāji, bet tas ir kā papildu bizness citu augu audzēšanai vai citam biznesam," stāsta Vītoliņš. Viņš gan min vienu no redzamākajiem – SIA "Ar B Agro", kas audzē rožu stādus. "Ar B Agro" saimnieki Bumbieru ģimene Tukuma novada Sēmes pagastā 1,5 ha siltumnīcās audzē gan rožu stādus dārzam, gan īsos gurķus, agrās un vēlās zemenes un vasaras puķes. Jau 2019. gadā augsto energoresursu izmaksu dēļ, nespējot konkurēt ar krietni lētākām importētām rozēm no Āfrikas, "Bumbieru rozes" nolēma griezto rožu biznesu ievērojami samazināt. Saimnieki pievērsās gurķu un zemeņu audzēšanai, kam esot pateicīgs samazinātais PVN dārzeņiem. Rožu audzēšana gājusi mazumā ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, pat Nīderlandē, kas izsenis pazīstama kā puķu lielvalsts. Taču tā vietā nākuši ziedi no Kenijas, Ekvadoras, Etiopijas un citām valstīm, kur izmaksas zemākas un pateicīgāks klimats.
Plašu ziedu sortimentu piedāvā "Grobiņas ziedi", un tieši tas ļaujot cīnīties ar pieaugošo importu. Tāpat uzņēmumam ir plašs tirdzniecības vietu skaits, ko iecienījuši grobiņnieki un liepājnieki. "Grobiņas ziedu" pārstāve Inta Rudenko stāsta, ka uzņēmums rozes audzē tikai vasarā. Senāk rozes audzējuši arī ziemā, bet pēdējos gados to nedarot, jo siltumnīcas netiek apkurinātas. No grieztajiem ziediem Grobiņā vēl audzē gerberas, tulpes, kallas un lizantes, bet lielākoties tiekot audzētas dažādas puķes podos. To, ko nevar izaudzēt paši, iepērk.
"Šobrīd cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums – kas ir pašu audzēts? Reizēm gan cenas dēļ cilvēki neizvēlas vietējo preci,"
zina teikt Inta Rudenko. Tiesa, lielākā daļa jau pazīst grobiņnieku puķes, jo daudzi iepērkas gadiem. Runājot par importu, Inta Rudenko piebilst, ka agrāk importa ziedi bijuši ievērojami lētāki nekā vietējie, taču pēdējā laikā cenas esot izlīdzinājušās un nevarot teikt, ka imports neļauj attīstīties vietējiem. Šobrīd ir skaidrs, ka ziemā grieztos ziedus grobiņnieki neaudzēs dārgo izmaksu dēļ, bet jaunajā sezonā būšot gan tulpes, gan citi ziedi un stādi.
"Mūsu audzētājiem būtu jāpaplašina noieta tirgi," uzskata Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Daļa audzētāju to jau darot Lietuvā, bet jāskatās plašākā mērogā, tiesa, citās valstīs esot dažādi ierobežojumi. Ar Poliju gan būtu grūti konkurēt, jo tur šī nozare ir plaši attīstīta, turklāt poļi paši cenšas apgūt citu valstu tirgus. "Pietiekami atvērts ir ziemeļvalstu tirgus, arī mūsu augi ir izturīgi un piemēroti šim tirgum, bet tad jādomā par lielu komplektēšanas centru izveidi un loģistikas nodrošināšanu," par nākotnes izredzēm spriež Andrejs Vītoliņš. Tas gan attiecoties uz dažādiem košumaugiem un dekoratīvajiem stādiem, nevis grieztajiem ziediem, kuru audzēšana prasa lielus resursus.
Liels reeksports
Tikmēr, spriežot pēc oficiālās statistikas, Latvijā ievesto ziedu un citu augu vērtība pieaug – importējam un eksportējam miljoniem eiro vērtībā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šogad no janvāra līdz jūlijam pavisam ievesti pušķiem nogriezti ziedi un ziedpumpuri par 18,69 miljoniem eiro, bet izvesti – par 18,27 miljoniem eiro. Lielākā daļa ziedu ievesti no Nīderlandes – par 16,5 miljoniem eiro, kam seko Polija, Somija, Vācija, Lietuva, arī Kenija. Lielākā importa vērtība bijusi svaigi grieztām rozēm, krizantēmām un neļķēm.
Savukārt eksportā šogad līdzīgi kā citus gadus pirmo vietu aizņem Krievija ar 11,7 miljoniem eiro, Apvienotā Karaliste ar 3,7 miljoniem un Igaunija ar 1,6 miljoniem eiro.
Visvairāk eksportēto ziedu līderos – svaigas grieztas krizantēmas un rozes. Kopš 2011. gada Krievija stabili turas lielāko pušķiem domāto griezto ziedu eksporta valstu saraksta galvgalī. Lielākā eksporta vērtība sasniegta 2022. gadā, kad uz Krieviju izvesta prece par 23,4 miljoniem eiro – tas noticis gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Izņēmums bijis vien 2020. gads, kad sākās pandēmija un ziedu eksports uz Krieviju būtiski saruka – līdz 1,4 miljoniem eiro. Pavisam togad ziedi eksportēti vien uz Krieviju, Igauniju un Lietuvu un pavisam nedaudz – uz Somiju un Austrāliju.
Kopumā koku un citu augu, griezto ziedu un dekoratīvo zaļumu imports 2022. gadā sasniedzis 61,7 miljonus eiro un lielākā importētāja valsts bija Nīderlande (47 miljoni eiro), kas ar vērienu atrāvusies no pārējām valstīm – Polijas, Vācijas un citām. Šajā sadaļā lielais vairums bija pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem griezti svaigi vai kaltēti ziedi, mazāku daļu veidoja citi augi, spraudeņi, potzari un sēņu micēlijs. Savukārt eksports veidoja 45,6 miljonus eiro un lielākā daļa aizceļojusi uz Krieviju – 30 miljonu eiro vērtībā.
Jautājām CSP, kuri uzņēmumi nodarbojas ar ārējo tirdzniecību ar Krieviju.
Pēc CSP ziņām, pēdējo trīs gadu laikā veģetējošus kokus, sīpolus, saknes, grieztos ziedus un dekoratīvos zaļumus eksportējuši astoņi uzņēmumi, izņemot 2021. gadu, kad eksportēja par vienu mazāk.
To skaitā grieztas rozes un ziedpumpurus eksportēja četras kompānijas. Savukārt 2021. gadā ar koku, sīpolu un griezto ziedu importu nodarbojās četri, bet, cik to darīja pērn, nav zināms – kā saka CSP pārstāvji, informācija ir konfidenciāla, jo respondentu skaits ir mazāks par četriem. Arī konkrētu uzņēmumu nosaukumus CSP neatklāj.
