10 °C
Latvijas Banka publiskojusi savas ekonomikas attīstības prognozes šim gadam un diviem nākamajiem. Tās liecina – Latvijas ekonomikai priekšā ir divi vājas izaugsmes gadi, tomēr darba algas turpinās pieaugt.
Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm šogad Latvijas ekonomikas apjoms pieaugs par knapi saskatāmajiem 0,6%, kas ir divas reizes mazāk, nekā tika prognozēts vēl šī gada jūnijā.
Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze nedaudz palielināta – no iepriekš prognozētajiem 8,5% līdz 9%. Diviem turpmākajiem gadiem tiek prognozēta nedaudz optimistiskāka aina – IKP izaugsme 2024. gadā tiek prognozēta 3% apmērā, bet 2025. gadā – 3,6% apmērā. Tā ir apmēram tāda pati izaugsme, kāda Latvijā ir bijusi vērojama visu iepriekšējo desmitgadi – proti, ne šis, ne tas. Lēns progress būs, bet par kaut kādu ES vidējā dzīves līmeņa vai pat kaimiņu panākšanu ar šādiem skaitļiem runāt nevar.
Eksporta tirgi – vēsi
Šādu attīstību nosaka tas, ka Latvija ir eksportējoša valsts, tās labklājība ir lielā mērā atkarīga no ekonomikas temperatūras galvenajos eksporta tirgos, proti, Eiropas Savienības valstīs un Lielbritānijā, bet tur ekonomika ir vēsa jau ilgāku laiku. To visvairāk nosaka Eiropas Centrālās bankas cīņa pret augsto inflāciju, kuras gaitā tiek celtas bāzes procentu likmes, šādi ierobežojot kredītu pieejamību ekonomikā un slāpējot pieprasījumu tirgū. Bet nauda, kā zināms, ir ekonomikas asinsrite. Šeit nekādas izmaiņas vismaz tuvākajā gadā nav gaidāmas – kopējo vidējo inflāciju eirozonā ECB 2023. gadā prognozē 5,6%, 2024. gadā – 3,2% apmērā un tikai 2025. gadā kopējā vidējā inflācija būšot 2,1%, tātad – tuva ECB noteiktajai bāzes inflācijai.
Šie skaitļi liecina, ka ECB gatavojas pašreizējās augstās bāzes procentu likmes, kas žņaudz ekonomiku un bremzē pieprasījumu, turēt, ļoti iespējams, visu šo periodu.
Katrā ziņā pagaidām nekādi ECB amatpersonu izteikumi, ka varētu liecināt par procentu likmju politikas pārmaiņām publiskajā telpā, nav manīti, ECB skaidri pauž uzskatu, ka augsta inflācija ir lielāks drauds ekonomikai nekā zemi vai pat negatīvi iekšzemes kopprodukta rādītāji. Eiropas Centrālā banka prognozē, ka šis gads eirozonā beigsies apmēram tāpat kā Latvijā – ar 0,7% IKP izaugsmi, 2024. gads tiek prognozēts tikai nedaudz labāks – 1% izaugsme, bet 2025. gadā tiek solīti 1,5% lieli izaugsmes rādītāji. Cerēt uz kaut ko citu situācijā, kurā ECB politikas un kara, un sankciju dēļ Eiropas ekonomikas motorā Vācijā jau kopš gada sākuma vērojama depresija un lejupslīde, būtu naivi. Latvijas Banka prognozē, ka šogad Latvijas eksports samazināsies par 1,7%, nākamgad pieaugs par 2,1%, bet 2025. gadā pieaugs par 3,1%.
Cerības uz mājsaimniecību patēriņu
Saskaņā ar LB datiem šobrīd augstā inflācija visvairāk negatīvi ietekmējusi pirktspēju un patēriņu vairākās nozarēs, tostarp apstrādes rūpniecības un lauksaimniecības rādītāji saruka no tiem neraksturīgi augstā līmeņa, bankas norāda uz stingrākiem kreditēšanas standartiem un vājāku pieprasījumu pēc kredītiem, turklāt dabas procesi – karstums, sausums, vētras, lietavas, mizgraužu kaitējumi – nelabvēlīgi ietekmējuši divu eksportā nozīmīgu preču grupu – kokmateriālu un graudu – kvalitāti un cenu. Tiesa,
pārtikas un energoresursu cenas ir sarukušas, tāpat gaišais punkts ekonomikas kopīgajā ainā ir cerības uz mazumtirdzniecības pieaugumu, kuru veicinās mājsaimniecību rocības pakāpeniska atjaunošanās
– to nosaka 12% lielais vidējās algas pieaugums šogad. Latvijas Bankā prognozē, ka privātais patēriņš 2023. gadā Latvijā samazināsies par 0,5%, savukārt 2024. gadā gaidāms pieaugums par 4%, bet 2025. gadā – par 4,4%. Turklāt pagaidām nav nekādu pazīmju, ka vāja pieprasījuma apstākļos uzņēmumi veiktu darbinieku skaita samazināšanu – Latvijas darba tirgus ir tik saspringts, ka uzņēmumi trīsreiz pārdomās, pirms atlaidīs kādu darbinieku. Zināmu atbalstu mājsaimniecību pirktspējai dos arī valdības plānotie atbalsta pasākumi energoresursu cenu kompensācijai, taču tiem paredzēts mazāks līdzekļu apjoms nekā pērn, tādēļ arī efekti būs mazāki. Galveno investīciju aktivitāti tautsaimniecībā tuvākajos gados radīs ES fondu investīciju projekti, taču tā tas ir bijis arī visus iepriekšējos gadus.
Galvenie riski, ko šāda attīstība rada, ir tas, ka uzņēmēji nespēs ilgstoši paaugstināt darba algas, neceļot produkcijas cenas, bet tas savukārt nozīmē konkurētspējas zudumu. Kurā punktā Latvijas uzņēmējdarbība zaudēs savu konkurētspēju un spēju eksportēt, neviens pagaidām precīzi pateikt nevar, taču apstākļos, kad pieprasījums galvenajos eksporta tirgos būs vājš, joprojām tiek prognozēts darba algu pieaugums gan ES kopumā, gan arī Latvijā – 2024. gadā – par 8,2%, bet 2025. gadā – par 7,8%.
Tas arī kļūs par galveno inflācijas dzinuli tuvākajos gados, vismaz daļēji pārņemot stafetes kociņu no energoresursu cenām.
Jāsaka, ka, neskatoties uz formāli straujo nominālās algas pieaugumu šogad un arī turpmākajos gados, algas reālā pirktspēja joprojām atrodas krietni zem 2021. gada līmeņa, un vajadzīgs vēl vismaz viens tikpat straujas algu izaugsmes gads, lai atgrieztos tajā. Tieši šī prasība liek uzņēmējiem un valstij paaugstināt algas gan Eiropā, gan arī Latvijā.
Jāpiebilst, ka visas makroekonomiskās prognozes šobrīd tiek izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos – turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, kad un kā tas beigsies, neviens nezina. Pasaulē atgriezušās augstas naftas cenas – raksta gatavošanas brīdī Eiropas tirgos noteicošā "Brent" markas nafta maksāja 93,03 ASV dolārus par barelu. Salīdzinājumam – vēl vasarā cenas svārstījās ap 75 dolāriem par barelu, bet, piemēram, 2020. gada aprīlī šī cena bija ap 28 dolāriem par barelu. Šādas cenas nosaka naftas lielvalstu karteļa OPEC+ politika, kas cenšas ierobežot naftas piedāvājumu tirgū. Šķiet, ka, jūtot naftas ēras tuvās beigas, šīs valstis nolēmušas uzturēt augstas cenas, lai nopelnītu vēl to, ko iespējams. Visbeidzot, uz ekonomiskā kraha robežas zvārojas gigantiskā Ķīnas ekonomika, tālākās attīstības prognozes pasliktinās ik dienu. Visi šie faktori liecina, ka tuvākie gadi ir dažādu ekonomisko briesmu pilni, un būtu labi, ja piepildītos pat pašreizējās ECB un Latvijas Bankas blāvās prognozes.
