3 °C
Esam ieraduši teikt, Latvijā "viss slikti", bet – vai tā tik tiešām ir tiesa jeb arī tās vien iedomas (vai arī rūpīgi ģenerētas viltus ziņas) un mūsu valstī "viss" nemaz nav tik sērīgi. Piemēram, ik pa laikam paklīst runas, ka Viļņā jūtamas lielākas rūpes par iedzīvotājiem un tūristiem, kuri uz turieni vai rautin raujoties, pilsētas ielās neesot it nevienas bedres, ietves sakoptākas un kafejnīcas pilnākas, vārdu sakot – pie kaimiņiem zāle augot zaļāka.
Tomēr, izrādās, ka, iespējams, viss nav gluži tā, kā izrunāts.
Nesen nejauši satiku kādu paziņu no Francijas, kura jau gadus trīs dzīvo un strādā Viļņas vecpilsētā, kā pati saka – burbulī.
Ak, tagad tu dzīvo Viļņā, izsaucos, balsī paužot latviešiem piemītošo skaudību par sakārtotāko dzīvi kaimiņos. Bet paziņa mani smejoties pārtrauca, tūlīt sākdama uzskaitīt Rīgā piedzīvoto, turklāt abas pilsētas salīdzinot. Viļņa tomēr jau esot teju mazpilsēta, tiesa, ar skaistu, senu universitāti. "Esmu bijusi Rīgā arī agrāk, šoreiz februārī ciemojos vien īsu brītiņu, pēcpusdienā iebraucu, redzēju izcilo baletu "Ņižinskis", pārgulēju viesnīcā, nākamās dienas priekšpusdienā dažas stundas pastaigāju pa Vecrīgu, tad devos atpakaļ. Šoreiz ceļojums bija tiešām pavisam īss, bet pat iebraucot jau var just tik lielu atšķirību!" Vakara krēslā pat pavisam netālu no autoostas esot vērojusi Rīgas greznos un tik ļoti rūpīgi restaurētos Rīgas namus, ielas un parkus – pilsēta liekoties daudz iespaidīgāka, bagātāka, dodot pārtikušāku iespaidu. Protams, arī Viļņa lepojoties ar vecām ēkām un īpaši – greznām baznīcām, daudz esot arī skaistu, sakoptu, pavisam nesen renovētu namu. Bet – pat pašā centrā sakoptiem īpašumiem kaimiņos stāvot vai drīzāk grūstot grausti, jo "Viļņā izjūtami ļoti asi kontrasti."
Biju pārsteigta. "Vai tad nemanīji daudzos tukšos un skumjos Vecrīgas kafejnīcu un veikalu skatlogus, putekļainās ietves un sajūtu, ka vakaros esi teju vienīgais, kas tur staigā? Vai nemanīji nelīdzeno bruģi un izmētātās atkritumu tvertnes?" jautāju.
"Bruģis nelīdzens ir jau kopš viduslaikiem un līdzīgs ikvienā senajā pilsētā, visur jāskatās, kur uz šķībākiem akmeņiem likt kāju. Bet tas taču netraucē, jo vecie bruģakmeņi ir tik skaista vēstures liecība!" Tomēr Viļņas vecpilsētā tukši skatlogi pretim veroties vēl daudz vairāk nekā Rīgā, turklāt liekoties, ka īpaši grūts laiks pienācis pēc Ziemassvētkiem. Pēc atgriešanās no brīvdienām pat vietējā apkaimē esot pamanījusi vairākas tukšas agrāk tik iecienītās kafejnīcas.
"Īpaši vēlos uzsvērt Rīgas brīnišķīgo Operas namu, tajā biju pirmo reizi. Redzēju baletu "Ņižinskis", tā kvalitāte bija gluži vai neticama, guvu patiesu mākslas baudījumu. Man ļoti patīk balets, un spēju novērtēt, cik profesionāli ir Rīgas baleta mākslinieki, cik ļoti aizraujoša ir viņu modernās dejas valoda." Turklāt spēcīgi esot bijuši it visi dejotāji, ne tikai solisti. Protams, arī Viļņā darbojoties baleta teātris, bet starp dejotājiem esot liela atšķirība – dejojot gan labi, gan arī ne tik labi, Rīgas baleta standarts esot jūtami augstāks.
"Tik tiešām varu salīdzināt:
Rīgas ielas ir tīrākas nekā Viļņā, ēkas ir labākā stāvoklī, un balets – teju nepārspējams.
Tiesa, biju vien īsu brīdi, bet, staigājot pa Vecrīgu, izjutu, cik Rīga reiz bijusi ietekmīga un bagāta lielpilsēta!"
Iespējams, tik tiešām viss nav gluži tā, kā liekas…
Vēl pavisam citādāks gadījums – pagājušās nedēļas trešdienā Latvijas Nacionālajā teātrī un ceturdien Daugavpilī notika īpaša teātra izrāde. Tā bija vienīgā iespēja Latvijā redzēt režisora Valtera Sīļa iestudēto ukraiņu dramaturģes Natalkas Blokas lugu "Izvēlies labāku versiju". Luga tapusi 2023. gada vasarā sadarbībā ar Igaunijas teātri "Vaba Lava" Narvā, un tajā spēlē četri ukraiņu aktieri no Kijivas. Varētu iedomāties, ka rīdzinieki lauztin lauzīsies iegūt biļetes vienreizējai iespējai redzēt izrādi mazajā LNT Jaunajā zālē un, ticamākais, Daugavpils Vienības nama Lielā zāle ar 550 skatītāju vietām paliks pustukša… Bet notika otrādāk. Tieši Daugavpils zāle bija pārpildīta.
