15 °C
Latviešu teātra patriarha Eduarda Smiļģa 137. dzimšanas dienā, 23. novembrī, Dailes teātrī tika pasniegtas – šoreiz kopumā jau 30. reizi – "Spēlmaņu nakts" balvas, izceļot aizvadītās teātra sezonas izcilākos iestudējumus un individuālos sniegumus.
Par Gada lielās formas izrādi tika atzīta starptautiskas sadarbības rezultātā tapusī "Malleus Maleficarum. Jaunais līgums" (fonds "INITIUM", režisore Iveta Pole, Katrīna Neiburga, Agnese Krivade, Jette Loona Hermanis, Anika Barkan (Dānija), Lea Blau (Horvātija), Mārja Nut (Igaunija), Martina Georgina (Malta), Irēna Grauda).
"Mūsu teātra telpā savā skatītāja pieredzē neatceros citu tik vērienīgu, kolektīvu performanci, kas veltīta konkrētam idejiskam strāvojumam pašaizliedzīgā izpildījumā ar pilnīgu pārliecību par sava darba nepieciešamību," sarunā ar "Latvijas Avīzi" teicis "Spēlmaņu nakts" žūrijas priekšsēdētājs Toms Čevers.
Valmieras teātris, kurš šobrīd vēl ir remonta procesā, vēlreiz apliecināja savu neatlaidību un radošo potenciālu, šogad saņemot septiņas skatuves naglas – par mazās fomas izrādi ("Nelabie. Pēc Dostojevska"), par ko Elmārs Seņkovs ieguva Gada režisora titulu, Indras Rogas veidoto Gada izrādi bērniem un/ vai jauniešiem "Paolo un Frančeska". Anna Nele Āboliņa par Marijas Ļebjadkinas lomu izrādē "Nelabie. Pēc Dostojevska" kļuva par Gada aktrisi otrā plāna lomā, Sandis Runge (Pēteris Verhovenskis izrādē "Nelabie. Pēc Dostojevska") un Diāna Krista Stafecka (Lavīnija Menona izrādē "Sēras piestāv Elektrai") saņēma Gada jaunā skatuves mākslinieka/-ces titulu, bet Mārtiņš Vilkārsis kļuva par Gada scenogrāfu ("Sēras piestāv Elektrai"). Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča ieguva Gada aktrises titulu par izrādi "Zēni nav meitenes", bet par Gada aktieri kļuva Arturs Krūzkops par Ričarda lomu izrādē "Ričards. Nekā personīga" Latvijas Nacionālajā teātrī.
Interesanti, ka šogad brīvi savu viedokli par izrādēm varēja paust skatītāji, un viņu skatījums krasi atšķīrās, par Gada izrādi atzīstot "Zēni nav meitenes" (Dailes teātris, režisore Diāna Kaijaka), par Gada aktrisi – Ievu Segliņu ("Brands", Dailes teātris) un Gada aktieri – Maksimu Buselu ("Hamlets", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris).
Ar aizrautīgiem aplausiem Dailes teātra lielajā zālē tika sveikti mūža ieguldījuma balvas saņēmēji – Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka un Valmieras teātra aktieris Agris Māsēns.
"Spēlmaņu nakts" žūrijas locekle, teātra kritiķe un zinātniece Kitija Balcare "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka lielākās diskusijas bijušas par lielās formas izrādi, jo katram bijuši citi argumenti. "To pārbalsojām pat divas reizes, bet rezultāts pēc diskusijām nemainījās." Liela konkurence bijusi, arī lemjot par labāko mazās formas izrādi. "Pagājušajā sezonā šajā kategorijā bija daudz izteiksmīgu izrāžu, un daudzas no tām palika tuvu piecām nominētajām. Šis ir mans pirmais gads žūrijā, redzēju vairāk nekā simt izrāžu. Kad redzi visu, tad spožākās pērlītes ir vieglāk pamanīt un savērt "Spēlmaņu nakts" krellēs."
Nominācijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks" balvu saņēma arī Valmieras teātra aktieris Sandis Runge: "Sajūtas ir brīnišķīgas. "Nelabie. Pēc Dostojevska" man ir ļoti īpaša izrāde un īpaša loma, tādēļ esmu ļoti gandarīts, ka tieši par to esmu novērtēts. Jaunajiem skatuves māksliniekiem vēlētos novēlēt, lai deg mīlestībā pret skatuvi, profesiju un lai pietiek spēka strādāt."
"Balva ir tiešām negaidīta, jo mums nebija krāšņākie kostīmi un dārgākie audumi. Izrāde ir veidota pēc Sandras Kalnietes grāmatas par viņas mātes un vecmāmiņas izsūtījumā piedzīvoto. Ļoti sāpīgs stāsts, smaga grāmata, bet tajā pašā laikā ļoti svarīga. Īpaši šodienas kontekstā, jo Ukrainā šobrīd atkārtojas pilnīgi tas pats," sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsvēra dizainers Rolands Pēterkops, kurš strādā modes tandēmā "MAREUNROL’S" (kopā ar mākslinieci Mārīti Mastiņu-Pēterkopu), kas saņēma skatuves naglu kā "Gada kostīmu mākslinieks" par izrādi "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. "Mums svarīgi bija piedalīties šajā izrādē, īpaši tādēļ, ka tā notiek Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Tur ir auditorija, kas varbūt nesaprot, kāpēc teātrī šāds repertuārs. Mums bija svarīgi ar vizuālo valodu rast saikni, lai viņi uztver, kāpēc Latvijai ir svarīga vēsture un citas lietas, par kurām uztraucamies. Izrādes vēstījums ir par to, kā tiek iznīcināts skaistums. Pat ja tā būtu iestudēta jebkur citur, bet komanda būtu tā pati, rezultāts būtu līdzīgs. Manuprāt, mums pašiem ir svarīgi, ka Latvijas auditorija šo vēsturi zina. Bija skatītāji, kas nāca klāt un teica, ka viņiem tas skolā netika mācīts."
